Lielās intervijas

Uz diskusiju par ASV sankcijām pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tranzīta sabiedriskajām organizācijām un Ventspils brīvostas pārvaldi Neatkarīgā aicināja cilvēkus, kas ilgus gadus strādājuši politikā un tranzīta nozarē – Kārli Leiškalnu un Saeimas deputātu no ZZS frakcijas Uldi Auguli.

Sirsnīgais labdarības koncerts Eņģeļi pār Latviju ir izskanējis, bet ziedojumu akcija vēl turpinās arī janvārī, lai nebūtu jāatsaka nevienam no hroniski slimu bērnu vecākiem un tiem bērniem, kam nepieciešama palīdzība ārkārtas situācijās. Par arvien augošo palīdzības lūdzēju skaitu un atbildību pret jau aprūpētajiem bērniem, ziedotāju un valsts atbildību un pāri visam – rūpēm un mīlestību pret «mūsu bērniem» aizkustinoša saruna ar Bērnu slimnīcas fonda (BSF) vadītāju Lieni Dambiņu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors, 2007.–2014. g. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

Aizvadītais gads Latvijas politikā bijis piesātināts. Gada sākumā pēc ilgstošām sarunām beidzot izdevās izveidot valdību, kurai Saeima kā vienu no pirmajiem uzdevumiem lika līdz 31. martam likvidēt OIK. Tika pat izveidota OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija. Pagāja 31. marts. Tagad par OIK ir aizmirsuši, un šis jautājums ir pazudis no politiskās darba kārtības. Jūnijā tika ievēlēts jauns Valsts prezidents Egils Levits. Ar viņu daudziem saistījās cerības uz kādu augstāku izpratni par tiesiskumu, bet Saeima, pieņemot valsts budžetu 2020. gadam, nodemonstrēja kliedzošu tiesisko nihilismu, ignorējot pašu pieņemto likumu par veselības aprūpes finansējumu. Tāpat Saeima pieņēma likumu, kurš palielināja partiju finansējuma apjomu septiņkārtīgi. Turklāt jau no nākamā gada 1. janvāra. Tas ir, paši sev. Pašā gada nogalē it kā saistībā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga un Ventspils brīvostas iekļaušanu ASV sankciju sarakstā tika steidzami pieņemti grozījumi Ostu likumā un uzsākta Rīgas domes atlaišanas procedūra. Par šiem, bet vairāk par citiem, filozofiskākas dabas jautājumiem saruna ar politisko apskatnieku Filipu Rajevski un juristu Aivaru Borovkovu.

«Es nezinu, kā mēs tālāk dzīvosim,» teic mākslinieks Juris Dimiters pēc savas mātes – mākslinieces Džemmas Skulmes – aiziešanas.

Geštalta terapeite un teoloģe Anna Lieckalniņa Ziemassvētku gaidīšanas laikā kopā ar »Vakara Ziņām« iegriezās vairākās Vecrīgas baznīcās, lai pastāstītu par savām attiecībām ar reliģiju un ticību. Anna uzaugusi netālu no Rīgas Doma baznīcas un uzsver, ka Ziemassvētki viņai ir Kristus dzimšanas gaidīšanas svētki.

Rīgas vicemērs, Latvijas Universitātes maģistrs un ASV Armijas kara koledžas maģistrs, bijušais Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs Druvis Kleins intervijā Neatkarīgajai analizē notiekošo Latvijas politikā, nejēdzības pašvaldības saskarsmē ar valsts varu un nodevību politikā.

Viņa ir triju pieaugušu bērnu – Dženetas, Reičelas un Svena mamma, kas, noticējusi saviem spēkiem, iestājās partijā un kļuva par labklājības ministri. Pēdējā gada laikā saņēmusi daudz negatīvu komentāru, taču tas palīdzējis norūdīt raksturu. Ramona Petraviča jau pavisam drīz sastādīs savu mērķu un sapņu sarakstu 2020. gadam. Taču pirms tam atskatījāmies uz 2019. gadā paveikto un piedzīvoto, parunājām par sievišķību, ģimeni un maģiskām lietām.

Intervija ar Ventspils pilsētas Sporta pārvaldes vadītāju Dainu Paipalu.

Šobrīd Rīgā iespējams apskatīt Edītes Pauls-Vīgneres divas izstādes. Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta tekstilmākslinieces izstāde Vīna garša, kurā izlikti jaunākie darbi. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā – Kafijas kantāte, kas ir plaša darbu retrospekcija no muzeja krājumiem. «Cilvēkam kaut kas ir jādara, lai viņš piepildītu savu dzīvi. Tiklīdz cilvēks pārstāj darboties, viņam ir grūti eksistēt. Kad strādāju, ieeju tādā ekstāzē, ka mani neinteresē absolūti nekas,» saka tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere.

Saruna ar Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani.

Pasaules izglītības nozares samitam, kas norisinājās 9. līdz 10. decembrī Igaunijā, Tallinā, vadmotīvs bija Mācīšanās datu laikmetā. Proti, kā datu izmantošana un mākslīgais intelekts maina izglītību? Kādi ir riski un iespējas? Vairāki šā pasākuma dalībnieki uzsvēra: šobrīd izglītība atrodas krustcelēs, tāpēc jātiek skaidrībā: uz kurieni doties? Tāds arī ir mans pirmais jautājums Igaunijas izglītības un zinātnes ministrei Mailisai Repsai. Jāpiebilst, ka viņas vadītā ministrija bija viena no pasākuma rīkotājām. Un vēl viens būtisks fakts: starptautiskajā skolēnu zināšanu novērtēšanas pētījumā PISA 2018 Igaunijas 15 gadus vecie skolēni uzrādīja labāko rezultātu Eiropas valstu vidū gan matemātikā, gan lasītprasmē, gan dabaszinībās.

«Karš pret medicīnu ir karš pret tautu,» savulaik teica Andrejs Ērglis. Kardioķirurgs, Latvijas Universitātes profesors, Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Manuprāt, šo «karu» viņš ir domājis daudz plašākā nozīmē – ņemot vērā ne tikai valdošo aprindu augstprātīgo un melīgo attieksmi pret veselības aprūpes veicējiem, bet arī nevērību un vienaldzību, kas gadu desmitiem ir valdījusi varas attiecībās ar mediķiem. Tostarp viņi darīja un dara brīnumus. Nedomājot par šo mūžīgo «karu».

Izdevniecība Zvaigzne ABC ir laidusi klajā Jānsa Stoklasas grāmatas "Vīrs, kurš spēlējās ar uguni: Stīga Lārsona faili par Ūlofa Palmes slepkavību", kura ir veltīta neatklātajai Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes slepkavībai 1986. gadā, latvisko tulkojumu. Grāmatu no zviedru valodas tulkojusi Inga Grezmane. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild grāmatas autors Jānss Stoklasa.

Saruna ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu par ASV sankcijām, par Saeimas visatļautību un par to, kāpēc bieži piesauktā frāze «Tā kā mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad...» vairs neatbilst dzīves realitātei.

2. decembrī Eiropas mājā notika Latvijas Okupācijas izpētes biedrības rīkotā tikšanās ar Krievijas varas nemīlēto publicistu, kritiķi, profesoru, filoloģijas zinātņu doktoru, vēstures zinātņu kandidātu Borisu Sokolovu. Sokolovs šobrīd ir viens no pasaulē pazīstamākajiem krievu vēsturniekiem. Viņš atzinis Baltijas okupācijas faktu un aicinājis Krieviju kā PSRS mantinieci atvainoties Baltijas valstīm. Viņš strikti iestājies arī pret Krievijas iebrukumu Gruzijā, nosodījis Staļina noziegumu attaisnošanu un glorificēšanu mūsdienu Krievijā. Un norādījis arī uz arhīvu aizvērtības un cenzūras pastiprināšanos. Mēs aprunājāmies pirms viņa uzstāšanās, taču šajā tekstā es ar viņa atļauju citēšu arī to, ko viņš teica savā runā.

Mēs esam vecāki, viņi – mūsu bērni. Mēs viņus mīlam. Gribam kā labāk, tik un tā reizēm sanāk kā vienmēr. Pēc tam sevi vainojam un sodām. Uz sarunu par vecāku mīlestību, paaudzēs atkārtotām kļūdām un harmonisku bērnu audzināšanu «Praktiskā Astroloģija» aicināja Starptautiskās Krāsu terapijas akadēmijas pasniedzēju Olgu Binkleri-Blati. Viņai ir Starptautiskajā Antroposofijas seminārā iegūts Valdorfa skolas pedagoga diploms.

Intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (Gods kalpot Rīgai): par pietuvošanos diktatūrai un Latvijas brīvostu gatavošanu pri(h)vatizācijai, par Rīgas domes atlaišanu un Rail Baltica stagnāciju.

Par likumdevēja un valdības spēju izmantot Satversmes tiesas paustās atziņas, nepieciešamību dot papildu instrumentus politiskā procesa, likumdošanas kvalitātes un valsts attīstības veicināšanai, kā arī lietu mainību laika gaitā Neatkarīgās intervija ar Satversmes tiesas priekšsēdētaju Inetu Ziemeli.

Viena no lietām, par ko pilnīgi atklāti jāizstāsta savam ārstam, ir smēķēšana. Daktera mērķis nav lasīt morāli, viņam tas nereti jāzina, lai izraudzītos pareizu ārstēšanu, un viņš var arī sniegt informāciju tiem, kuri vēlas smēķēšanu atmest vai vismaz ierobežot.