Lielās intervijas

«Nedēļas nogalēs dodos uz savu lauku īpašumu – lai fiziski pastrādātu. Forma jāuztur,» smaidot saka Andris Bērziņš. Savukārt būdams Rīgā, viņš vingrina prātu, aktīvi pētīdams pasaules politiskās sakarības, kurās sava vieta ir arī Latvijas notikumiem. Andris Bērziņš ir kritisks, analītisks, ironisks: «Valstis, kurām nav lielu iespēju ietekmēt notikumus ārpusē, «spiež» vismaz uz saviem pilsoņiem.» Tas attiecas arī uz Latviju? Bērziņa kungs pasmaida. Acīmredzot attiecas.

«Biju naivs – es izvēlējos darīt to, kas man patīk, lai gan daudzi teica – tev ir smadzenes, tev nevajag iet mūzikā. Daudziem ir sekla izpratne par mūziku. Spēlēt saksofonu nenozīmē pūst un kustināt pirkstus, tas ir liels intelektuāls darbs. Tagad es nevaru iedomāties, ka būtu varējis aiziet eksakto zinātņu virzienā,» saka jaunais saksofonists Aigars Raumanis, kas nupat nominēts Lielajai mūzikas balvai 2019 kategorijā Gada jaunais mākslinieks.

Par savu lēmumu aprīlī pamest amatu, par iespējamo iešanu vai neiešanu politikā, par būvnieku karteli, Rīgas atkritumu krīzi un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu.

Jau pāris gadus Eiropas Savienībā (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) runā par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu lielās starptautiskās interneta kompānijas, kuras pašlaik nodokļus maksā kompāniju reģistrācijas vietā, bet ne valstīs, kur tās veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus.

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi par LZS valdes lēmumu publiski nekomentēt attiecības ar Ventspils mēru un partijas Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu; par partijas startu gaidāmajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kā arī par to, cik cieši LZS ir integrējusies Dana Reizniece-Ozola.

Bija nodoms runāt par Barikādēm. Bet neviļus sākām par politiku, kas attīstījusies pēdējo gadu laikā. Nonācām arī pie Odiseja draudzības ar Joahimu Zīgeristu, ar kuru viņš nav zaudējis sakarus arī šodien. Izskatās, ka Odisejs Kostanda – 1991. gada Barikāžu idejas autors un realizētājs, joprojām atrodas uz savām personiskajām barikādēm, un tas ir tikai labi, jo ikvienam cilvēkam ir skaidri jāzina, kurā pusē viņš atrodas. Šodien, Barikāžu atceres dienā, intervija ar vēstures skolotāju, tautfrontieti Odiseju Kostandu.

«Būtiskākais, ko pēdējo gadu laikā esmu iemācījusies, ir pateikt «nē», izdarīt savas izvēles un nedomāt par to, ko par mani padomās. No manis visu laiku kāds grib kaut ko izspiest – vai emocijas, vai laiku, vai iespēju tikt uz žurnāla vāka. Tāpēc ir svarīgi saprast, ko es pati pavisam noteikti negribu. Jo, kamēr tu nezini, ko tu negribi, tu katru dienu vari dabūt to, ko negribi,» saka žurnāliste, bijusī aizsardzības ministre un iekšlietu ministre, tagad Hotel Roma vadītāja, Helēnas (20) un Haralda (18) mamma Linda Mūrniece.

«Baidos, ka ir jau par vēlu, un Kristīni tuvākajās dienās izdos Dienvidāfrikai,» balsij aizlūstot, saka Mārīte, Kristīnes māsa. «Man teica, ka situāciju var izmainīt tikai mūsu ģenerālprokurora un tieslietu ministra tieša vēršanās pie Dānijas attiecīgajām amatpersonām,» viņa turpina. Tad kas viņus kavē to darīt?!

Grozītais Uzņēmumu reģistra (UR) likums tika pasniegts kā dāvana tautai, jo turpmāk UR dati būšot bez maksas. Pēc likuma spēkā stāšanās atklājās arī ēnas puse – liels daudzums informācijas atrodas t.s. nepubliskajā daļā. Šī informācija ir īpaši jāpieprasa, uz tās saņemšanu jāgaida un par to valstij jāmaksā barga nauda. Par jauno UR likumu uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Ilggadējais politiķis, šobrīd Rīgas domes algota amatpersona Emīls Jakrins sniedza interviju Neatkarīgajai, atrodoties ārstniecības iestādē. Sarunā viņš iztirzāja notiekošo Rīgas domē un modelēja iespējamo politisko spēku salikumu uz nākamajām Rīgas domes vēlēšanām.

Šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē tiks analizēta politiķu piedāvātā augstskolu transformācijas ideja. Tāpēc Neatkarīgā piedāvā interviju ar Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, profesoru Jāni Vētru – par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto augstskolu pārvaldības modeļa reformu, par politiķu nekaunīgo jaukšanos augstskolu autonomijā un citām politiķu veiktajām bezjēdzībām.

Pagājušā gada nogalē bijušais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, politologs Nils Muižnieks kandidēja uz Eiropas ombuda amatu. Diemžēl Latvijas pārstāvis neguva vajadzīgo Eiropas Parlamenta atbalstu, lai tiktu ievēlēts amatā. Par Stambulas konvencijas ratifikāciju, sabiedrības neiecietību pret migrantiem, ASV sankciju noteikšanu pret Aivaru Lembergu – saruna ar Nilu Muižnieku.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu par Irānas un ASV attiecību saasināšanās iespējamo attīstību, ieguvējiem – zaudētājiem, kā arī par to, kas slēpjas aiz Putina neparastās intereses par situāciju Eiropā pirms Otrā pasaules kara sākuma, un nediplomātiskiem uzbrukumiem Polijai.

«Filmā nav neviena kadra, kurā ir taisns horizonts, viss ir mazliet šķībs un nepareizs,» tā par savu jaunāko radošo veikumu saka režisors Viesturs Kairišs. 11. janvārī Krāslavas Kultūras namā notiks viņa veidotās filmas Piļsāta pi upis (Pilsēta pie upes) pirmizrāde. Kinoteātros Latvijā filma būs skatāma no 17. janvāra.

Par politiķu atbildību, Eiropas zaļo kursu un klimatneitrālas ekonomikas izaicinājumiem saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas priekšsēdētāja vietnieci Sandru Kalnieti ( Jaunā Vienotība).

Par personalizēto jeb precīzijas medicīnu tiek runāts dažādu medicīnas nozaru, tostarp kardioloģijas un endokrinoloģijas, kontekstā, bet šoreiz – par onkoloģiju. «Vēsturiski raugoties, mērķterapijas medikamentus nosacīti var saistīt jau ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kopš krūts vēža ārstēšanā izmanto hormonu terapijas medikamentu, kura iedarbība vērsta uz estrogēnu receptoriem, ja pierādīts, ka audzējs ir hormonu receptoru pozitīvs. Bet, protams, mūsdienās, pateicoties molekulārās bioloģijas pētījumiem, sasniegta pavisam cita pakāpe, iespējams noteikt ļoti specifiskas izmaiņas un to, kā medikamenti darbosies, piemēram, plaušu vēža, melanomas vai krūts vēža gadījumā, un attīstība šajā virzienā turpināsies,» stāsta Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

«Skaidrs, ka primitīvā veidā kino man ir terapija, kurā es varu runāt par sev aktuālām un smagām tēmām, dalīties ar skatītāju, jo es ceru, ka šīs tēmas aktuālas ir visiem pārējiem, kuri var ar tām identificēties. Kino piedāvā unikālu iespēju – redzēt problēmas no malas,» saka jaunais režisors Kārlis Lesiņš. Piektdien, 10. janvārī, pirmizrāde viņa pirmajai pilnmetrāžas spēlfilmai Izmisums.

Saruna ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro par to, cik leģitīma ir Rīgas domes atlaišana; kāda ir sankciju ietekme uz Latvijas tranzīta biznesu; kad beidzot tiks likvidēta OIK; kāda varētu būt Latvijas turpmākā zaļās enerģētikas politika, kā arī par ekonomiskās tiesas izveides lietderību.

Šobrīd augstākajā izglītībā rosināta virkne pārmaiņu. Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš uzsver, ka reformu virpulī nedrīkst aizmirst pašu galveno – atbildību. Jo lēmumi, kuri tiks pieņemti šodien, ietekmēs nākotni, tāpēc tiem jābūt ļoti pārdomātiem. Diemžēl tādi, viņaprāt, tie nav.

Ģeogrāfs un politiķis, viens no Latvijas Tautas frontes aizsācējiem un LTF sākotnējo dokumentu autoriem, LR Augstākās Padomes deputāts, LR AP Administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas komisijas priekšsēdētājs, ģeogrāfijas doktors, docents Valdis Šteins intervijā Neatkarīgajai uzskata, ka «Latvija tiek pārvērsta par eksperimentālo lauku globālistu pasaules mēroga nelietībām». Neviens neliedz jums viņam iebilst. Valdis Šteins izsakās viņam raksturīgā tēlainā veidā, ko daži varbūt dēvēs par dīvainu un pārspīlētu, taču – atmetiet epitetus un iedziļinieties.