Saruna ar ārstu, Saeimas deputātu Gundaru Daudzi (Zaļo un zemnieku savienība)
Valstī atkal plosās kovids. Ko darīt?
Situācija ar katru dienu kļūst sarežģītāka. Kovida slimnieku skaits pieaug. Latvijas slimnīcas strādā uz izsīkuma robežas, un bail pat iedomāties, kas būs tad, kad šī robeža tiks pārkāpta. Tas tādēļ, ka ierobežojumi netika ieviesti savlaicīgi. Lai cik tas neskanētu nepopulāri, es aicinu ieklausīties tajos ekspertos, kas uzskata, ka uz vairākām nedēļām var aiztaisīt ciet visu, bez kā var iztikt. Tas, protams, radīs neērtības cilvēkiem, bet saglabās daudzas dzīvības un nodrošinās, lai slimnīcas var tikt galā ar lielo darba apjomu. Slimnīcās nav darbaspēka resursu un arī gultasvietas ir jāpārprofilē. To kaut kā varētu izdarīt vai, kā veselības ministrs Daniels Pavļuts teica, celt kara hospitāli. Taču gultas vienas pašas neārstē, ja nav mediķu, kas strādā.
Vai ir adekvāti, ka 120 gultas maksā 80 miljonus eiro?
Tas nav adekvāti. Nesaprotu, kā tas var rasties - neesmu redzējis aprēķinus. Pat ja tās nav tikai gultas, bet intensīvās palātas gultas ar skābekļa aparātu, monitoriem, perfuzoriem, tik un tā nezinu, vai tās tik daudz var maksāt. Nezinu, kā tāda summa var rasties. Varbūt kaut kas ir “pazudis tulkojumā”? Negribu steigties kādu nosodīt, kamēr tas nav izskaidrots.
Pagājušajā gadā jau bija liela krīze, pārpildītas slimnīcas. Tagad ir viss tas pats, ja neskaita to, ka tagad ir vakcīnas. Bet slimnīcas atkal ir uz sabrukuma robežas jau pie 1000 kovida slimniekiem. Kā to izskaidrot?
Ierobežojumus vajadzēja agrāk. Un iedzīvotāji negāja vakcinēties, kad vakcīnas bija brīvi pieejamas. Tagad pie vakcinēšanās punktiem stāv garas rindas.
Ir bijusi liela komunikācijas problēma, kuru mēs akūti izjūtam pašlaik. Vara nav pratusi saprasties ar cilvēkiem, izskaidrot sabiedrībai savus lēmumus un vakcinācijas nepieciešamību.
Un būtiska problēma ir tā, ka veselības nozare allaž ir finansēta pēc pārpalikuma principa.
Šķiet, ka valdība atkal ir lēmusi tā, ka sabiedrība to nesaprot Valdības atbalstītajā budžetā bija paredzēti 184 000 eiro flīģeļa iegādei. Tiesa gan, Valsts prezidenta kanceleja tagad no domas iegādāties flīģeli atteikusies.
To ir grūti izskaidrot, kāpēc tagad būtu jāpērk flīģelis. Cilvēkiem ir problēmas - ir milzīgi pieaugušas energoresursu cenas. Tīri kaut vai tikai solidarizējoties, Valsts prezidenta kanceleja varētu atteikties no nesamērīgiem tēriņiem. Flīģelis jau nu gan ir lieta, bez kuras var iztikt. Cik zinu, viens flīģelis pilī jau ir. Šajā laikā, kad iedzīvotāji nevar samaksāt komunālos maksājumus, nodarboties ar šādiem pirkumiem nav pareizi.
Ko valdībai un Saeimai vajadzētu darīt elektrības, gāzes, degvielas cenu kāpšanas laikā? Varbūt PVN samazināt? Tādu priekšlikumu opozīcija jau izteica, taču tas tika noraidīts.
Varbūt tas būtu risinājums. Taču koalīcija nevēlas neko darīt. Kā vispār pašreizējais budžets top! Kad to atnesa uz Saeimu, neviens no opozīcijas to nebija redzējis. Piektdien budžets bija pieejams elektroniski, bet papīra formā mūsu frakcijai bija pieejams tikai viens eksemplārs. Ja gribēja, tad varēja pieteikties uz vēl eksemplāriem, bet tie būs tikai pirmdien - tātad jau pēc budžeta nodošanas komisijām. Neatceros, ka kādreiz tā būtu bijis.
Ko no budžeta var šoreiz sagaidīt?
Ir lietas, kas ir labas sociālajā jomā, taču visu iespaidu sabojā plānotais algu pieaugums valsts pārvaldes darbiniekiem. Tas ir pagalam nelaikā un nepamatoti. Vēl ir tā, ka visu veidu tehniskajiem palīglīdzekļiem - dzirdes aparātiem, ratiņkrēsliem, palīgierīcēm neredzīgajiem - no budžeta ir atvēlēts mazāk nekā Valsts kancelejai.
Ļoti vēlos redzēt kādas atskaites par to, kā ir tērēta nauda vakcinācijas kampaņas laikā. Ja neskaita apšaubāmas kvalitātes plakātus, neko vairāk neredzējām. Bet vajadzēja tādu reklāmu, kur kāds viedokļa veidotājs, autoritāte pastāsta, ka vakcinēties vajag tāpēc un tāpēc. Un tāpēc esam tur, kur esam - ar “vakcinācijas aptveri”, kas priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā.
Kad beidzot beigsies administratīvi teritoriālā reforma?
Tas tik tiešām ir nesaprotami un kaitinoši. Nupat nesen ir bijušas pašvaldību vēlēšanas. Pašvaldību skaits ir būtiski samazinājies. Pašvaldības ir apvienotas. Taču ar to vēl nekas nav beidzies. Valdībā ir plāns apvienot valstspilsētas ar apkārtējām pašvaldībām - piemēram, Liepājai pievienot lauku pagastus. Tātad šajās pašvaldībās ir tikai tāds pagaidu stāvoklis. Bet kā šīm pašvaldībām plānot savu attīstību, ja tur ir tikai “pagaidu reforma”? Kam tas ir vajadzīgs? Kam tas ir izdevīgi? Nudien nevaru saprast.
