Sigulda šogad piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, dažas gaidītas un paredzamas, dažas nākušas ne sauktas, ne aicinātas. Neraugoties uz to, Sigulda jau ceturto reizi kļuvusi par mīlētāko pilsētu Latvijā un tās ilggadējais vadītājs Uģis Mitrevics kļuvis par mēru arī jau ceturto reizi.
Kā šajos mainīgajos laikos savas prioritātes attīstībā izvēlas Sigulda? Daudzviet redzam, ka līdzšinējie darbības mehānismi vairs nestrādā, parādās jaunas nepieciešamības, sabiedrība mainās. Uz ko liekat uzsvaru šajā posmā, vadot pilsētu?
Siguldas attīstību lielā mērā var salīdzināt ar procesiem mūsu pašu dzīvē. Ja nav skaidru mērķu, ja prioritātes ir virspusējas, tad ir ļoti viegli pazaudēt pamatu zem kājām. Bez šaubām, pandēmijas laiks mūs ir ietekmējis, izdarījis korekcijas arī mūsu plānos, bet es gribētu teikt, ka ne pārāk sāpīgi. Mēs esam uzņēmuši kursu, kurš nav tik viegli maināms ārēju apstākļu ietekmē, dažos gadījumos tas mums ir pavēris jaunus rakursus darbībai. Nav noslēpums, ka Siguldas apņemšanās ir izmantot to potenciālu, kas mums ir, lai uz simt procentiem atbilstu titulam - labākā dzīvesvieta Latvijā. Man šis vārdu kopums nav tikai sauklis, zem tā ir virkne konkrētu darbu, kas darāmi, lai šo sasniegtu un līmeni noturētu!
Raksturojiet, kas ir galvenie izaicinājumi mūsdienīgas dzīvesvietas radīšanā?
Man šķiet, ka visiem domājošiem cilvēkiem ir skaidrs, ka labākā investīcija, ko kāds var veikt, ir ieguldīt izglītībā. Te, protams, vispirms runājam par bērniem, taču ne mazāk būtiska ir iespēja mācīties visa mūža garumā. Pēdējo gadu laikā mēs esam ievērojami investējuši tieši skolu infrastruktūrā, lai bērniem būtu piemērotas telpas, kur maksimāli izmantot savu potenciālu, lai skolotājiem būtu visi nepieciešamie papildelementi, lai savu darbu paveiktu uz 10. Taču arī pie tā nevajag apstāties. Ir jāturpina sakārtot izglītības infrastruktūru arī tālāk, bet, pats galvenais - ir jāsper lieli soļi tehnoloģiju izaugsmē un pedagogu motivācijā.
Taču šī infrastruktūra tikpat veiksmīgi ir izmantojama pieaugušo izglītībai. Lai minam Siguldas Valsts ģimnāzijas piemēru, kuras paspārnē tapusi Lielo ģimnāzija - mūžizglītības programma, kuras ietvaros notiek ne tikai dažādas interesantas lekcijas, bet tagad, piemēram, arī gidu kursi vairāku mēnešu garumā, lai stiprinātu Siguldas kā tūrisma galvaspilsētas potenciālu! Nākamais solis - pērn radītā Skeletona akadēmija! Nevienam nav noslēpums, ka Sigulda ir Latvijas olimpisko medaļu kalve, bet arī pie šiem lauriem nevajag apstāties. Tāpēc Martina un Tomasa tēvs Dainis Dukurs šobrīd katru vakaru pavada intensīvos treniņos, audzinot jauno skeletonistu paaudzi.
Par izglītību varētu runāt vēl daudz, jo tā ir mūsu iespēju platforma. Bet noteikti jārunā arī par problemātiku, kas ir izaicinājums lielākajā daļā pašvaldību, arī tādās, kuras nav tik pieprasītas mājokļu tirgū kā Sigulda. Es runāju par dzīvojamo fondu. Jā, tas nav noslēpums, ka pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Mums ir skaidrs plāns, kā to risināt tuvāko gadu laikā. Tam saknes meklējamas sapnī par ziemas olimpiskajām spēlēm! Mēs bijām ļoti tuvu uzvarai šajā sacensībā, taču, lai arī šoreiz loze netika mums, mēs ieguvām izcilu plānu dzīvojamā fonda paplašināšanai. Vietā, kur tika plānots olimpiskais ciemats sportistiem, tagad būs iespēja tapt dzīvojamām mājām, ko realizēs investori, kas iegādāsies zemi attīstīšanai.
Tas nozīmē, ka pamats ir ielikts labs. Bet kas ir tā pievienotā vērtība, uz kuru liekat uzsvaru?
Te vispirms ir būtiski nošķirt - kas ir mūsu mērķauditorija, kam vēlamies radīt savu pilsētu? Es uzskatu, ka mūsu nācijas, valsts un kopienas nākotne, attīstības iespējas un spēks ir ģimenēs! Tāpēc visā, ko darām, vispirms izvērtējam, vai tas nesīs labumu un būs noderīgs ģimenei. Un uz ģimeni es šeit aicinātu skatīties plašāk, gan kā uz mazo šūniņu, kur aug bērni, tiek aprūpēti seniori, gan uz novadnieku kopienu kā ģimeni. Es teiktu, ka tas ir ļoti svarīgi, lai nepazūd mūsu kopīgā nacionālā identitāte. Atbalsta sajūta, kopīga mērķa, kopīgu interešu sajūta. Tas, iespējams, ir bijis lielākais izaicinājums pandēmijas periodā - saglabāt to sajūtu, ka mēs visi arvien varam svinēt, piedzīvot un būt kopā. Mums ir ļoti izteikta kultūras dzīve, svētku tradīcijas un kopīga “dzīves svinēšana”, ja tā var teikt. Šī ir tā joma, kuru mums ir bijis vislielākais izaicinājums uzturēt tādu kā iepriekš. Tāpēc, lai cik sarežģīti, mēs šo divu pandēmijas gadu laikā esam atraduši alternatīvu pilnīgi visiem pilsētas nozīmīgajiem svētkiem. Turpināja notikt gan šūpoļu festivāls, gan svētki pilsētā, pagastos, kultūras dzīve meklēja jaunus formātus. Ja koncerts nevar notikt skatītāju piepildītā zālē, tas var notikt daudzdzīvokļu māju pagalmos vai pat uz Gaujas.
Kā izmantojat tehnoloģijas pilsētas attīstībā?
Tehnoloģiju ieviešana un izmantošana nevar būt pašmērķis. Mēs bieži redzam radītus dažādus IT produktus, kuriem ir ļoti neliela vai specifiska auditorija, dažreiz tie ir radīti tikai tāpēc, lai apgūtu kādus fondus. Mēs Siguldas novada pašvaldībā jau daudzu gadu garumā, ieviešot jaunus risinājumus, vispirms domājam par to, lai tie būtu ērti jebkurai iesaistītajai pusei un lai tie būtu jēgpilni! Un šogad ir tapis viens projekts - ēdināšanas sistēma skolām “PAĒD!S”, kas ir lielisks piemērs, kur tas mums ir izdevies! Šis risinājums mums ļauj ne tikai ērtāk plānot visu ēdināšanas procesu gan no pašvaldības, gan ēdinātāja puses, bet galvenokārt tas ir palīgs bērniem un vecākiem! Skolēns var ērtāk norēķināties par maltīti, jo telefons mums ikvienam šodien vienmēr ir līdzi! Vecāki var sekot līdzi, vai bērns tiešām ir bijis pusdienās un paēdis kvalitatīvu un veselīgu maltīti, nevis bijis pēc gardumiem veikalā!
Taču viens no galvenajiem ieguvumiem ir atbildīga plānošana - ēdiens neiet zudumā, jo vecākiem ir iespēja atcelt maltīti, ja kādu apstākļu dēļ skola netiek apmeklēta. Šādā gadījumā vēl esošās dienas rītā pirms stundu sākuma ar lietotnes palīdzību var paziņot par to, ka maltīte nebūs nepieciešama. Tādējādi tiek ieturēts gan maksājums, gan ēdinātājs var plānot darbu un pagatavot tieši tik maltīšu, cik nepieciešams, un mēs esam parūpējušies par to, lai pārtika netiktu izšķērdēta.
Mēs visi zinām, ka reizēm pašvaldības un valsts iestādes ir visai birokrātiski organismi, jo likuma rāmis mums visiem uzliek zināmus pienākumus. Mūsu mērķis ir tur, kur tas ir iespējams, padarīt procesus pēc iespējas vienkāršākus!
Sigulda jau labu laiku strādā videi draudzīgu un ilgtspējīgu risinājumu virzienā. Šobrīd testējam pilotprojektu atkritumu apsaimniekošanā, kur ar Siguldas ID kartes palīdzību iespējams lietot viedkonteineru, kas veicina atkritumu šķirošanu. Proti, iedzīvotājs maksā tikai par to atkritumu daudzumu, kuru, validējoties ar ID karti, iemetis atkritumu urnā. Redzēsim, kā mums ar šo ies, un domāju, ka drīz paplašināsimies ar šajā virzienā.
Daudz runājam par iedzīvotāju, bet Sigulda vienmēr ir bijusi tūristu galamērķis. Kāda ir virzība šajā jomā, ņemot vērā ceļošanas ierobežojumus, kurus nu piedzīvojam jau otro gadu?
Protams, šogad nācās mainīt arī plānus, kā uzrunājam tūristus, lai tie brauktu pie mums viesos. Bijām plānojuši vērienīgāku Baltijas līmeņa kampaņu, bet, sekojot ierobežojumiem, koncentrējāmies tikai uz Latviju. Radījām mazliet komisku filmiņu par Siguldu, kuras mērķis bija parādīt citu, jauno Siguldu. Jo, neliegsimies, stereotips par to, ka Sigulda ir panorāmas rats un Gūtmaņa ala, vietējā tirgū ir ļoti dzīvs. Un ja jau reiz to esi apskatījis, vai brauksi drīz atkal? Tāpēc ar humoru paskatījāmies uz sava novada klasiskajām vērtībām, bet vienlaikus parādījām arī citas, mazāk zināmās. Retais zina, ka Siguldā ir arī alus darītava, ne visi ir iepazinuši Siguldas pils kvartālu, kas vēl pirms dažiem gadiem bija degradēta teritorija ar pamestām mājām, bet tagad te strādā modes dizaineri, arhitekti un amatnieki! Turpat arī šogad atvērtā Siguldas Jaunā pils, kas pati par sevi jau ir eksponāts ar unikālu arhitektūru, bet tagad te skatāma arī Sigulda pils vēstures ekspozīcija, izstādes un performances. Turklāt novada paplašināšanās mums ir devusi arī jaunus kultūras un tūrisma objektus - Anšlava Eglīša ekspozīciju, Lēdurgas dendroparku, Inčukalna Mednieku pili.
Siguldas galvenais kapitāls ir daba. Mēs esam ļoti privileģēti ar to vien, ka faktiski Latvijas centrā ir visiem pieejama tāda dabas pērle. Mūsu uzdevums ir izmantot šo potenciālu, lai tas būtu baudāms ne tikai ar pastkartīšu cienīgiem dabas skatiem. Tāpēc esmu priecīgs, ka Siguldā šogad pamatus lika Dabas terapijas jeb piedzīvojumu terapijas kustība Latvijā. Īsumā - tā ir iespēja būt dabā, bet nevis vienkāršā pastaigā, instagramējot fotogrāfijas vai cepot desiņas piknikā, bet ejot pārgājienā vai dodoties laivu braucienā ar terapeitu, kurš ir prasmīgs, izmantojot dabas resursu un savas zināšanas, lai palīdzētu emocionāli sarežģītos brīžos, kādu šajā laikmetā, kurā dzīvojam jau labu brīdi, nav mazums. Tas ir ļoti nozīmīgi gan pieaugušajiem, gan dažādu izdegšanas risku pakļautiem profesionāļiem, gan pusaudžiem, kas, šķiet, ir vislielākajā Covid-19 riska zonā tieši psiholoģiski. Es ļoti ceru, ka uz šīs bāzes gan Siguldā, gan Latvijā izaugs kas kvalitatīvs un jēgpilns.
Siguldas novads šajā gadā ir ievērojami paplašinājies, tam klāt nākuši Krimuldas, Mālpils un Inčukalna novadi. Kādi ir izaicinājumi un iespējas šajā aspektā?
Godīgi, šis ir ļoti sarežģīts posms. Gan vecajam Siguldas novadam, gan jaunpienācējiem. Šeit es atkal gribu pieminēt identitātes jautājumu. Nav noslēpums, ka mazākie brāļi un māsas izjūt bažas par to, ka viņu vajadzības paliks nesadzirdētas kopējā bildē. Šis ir ļoti pateicīgs sauklis un augsne populismam. Es gribu cerēt, ka varam atbildēt uz šīm bažām ar saviem darbiem - visu intereses tiek uzklausītas vienlīdz prioritāri! Turklāt mēs efektīvi sadarbojamies, izmantojot viens otra infrastruktūru. Piemēram, Siguldas bērni brauc uz Mālpili trenēties volejbolā. Bet vēl svarīgāk, un uz to es gribu aicināt ikvienu - līdzdarboties, būt savas vietas patriotam, vēstnesim un pārstāvim arī darbos, ne tikai vārdos! Tikai tas ļaus mūsu ģimenei augt stiprai un lielai.
