Lielās intervijas

Pazīstamais režisors Alvis Hermanis intervijā “Latvijas radio” norādīja, ka Rietumu, tai skaitā Latvijas, medijos dominē agresīvi nomelnojoša attieksme pret katoļu baznīcu. Kāpēc tas tā notiek, un kāpēc kristīgā tradīcija ir tik svarīga mūsu ikdienas dzīvē, saruna ar LU profesoru, orientālistu, dažādu reliģiju pētnieku Leonu Taivanu.

Saruna ar SIA “Vincents” valdes priekšsēdētāju Emīlu Jakrinu

„Pilsētās ir ap 20% bērnu, kuriem mājās nav datortehnikas, savukārt laukos – pat līdz 25%. Līdz ar to bērni nevar jēgpilni piedalīties mācību procesā. Šāda situācija pazemina mācību kvalitāti,” atzīst zinātņu doktore sabiedrības vadībā Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos. Šodien saruna ar Ināru Dunduri – par problēmām, kas būs jārisina jau šodien un kas būs jāatrisina jaunajām pašvaldībām.

Atradumi lielajās talkās, protams, nav svarīgākā piesaiste gadskārtējam pavasara tīrības pasākumam: galvenais ir darīt Latviju tīru un zaļu. Šajā procesā var piedalīties ikviens. Kaut vai paceļot no zemes vienu nomestu pudeli un izmetot to konteinerā. Par Lielo talku, kas notiek šodien, 24. aprīlī, stāsta tās ilggadējā organizatore Vita Jaunzeme.

„Šobrīd uzņēmuma valdi veido gadījuma cilvēki, kuriem nav priekšstata, ko nozīmē meža nozare Latvijas un Rīgas ekonomikai, un kuri neorientējas nevienā no uzņēmuma darbības jomām. (..) Mums ir radušās aizdomas par domes rīcību, tik strauji atlaižot līdzšinējo valdi, pat necenšoties pārliecināties par trauksmes cēlēja ziņojuma patiesumu, ko paredz likums, un nesagaidot audita rezultātus. Preses konferencē, kurā izteicās pilsētas mērs M. Staķis un Mājokļu un vides komitejas vadītājs E. Cepurītis, dominēja vārdi „varbūt”, „iespējams”, „gan jau kaut ko atradīs”.”

Saruna ar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza izglītības darba metodiķi Ingmāru Līdaku

Dienesta publicitātes kampaņas vai kādu citu iemeslu dēļ valsts galvenā finanšu izlūce Ilze Znotiņa piedāvāja interviju Neatkarīgajai Rīta Avīzei. Izdevumam, kas šobrīd atrodas opozīcijā valdošajai koalīcijai. Saruna gara, skarot daudzus aktuālus tematus – ABLV banku; Latvijas pārvaldē ieliktos amerikāņus; trešo valstu naudas apkalpošanu; to, kas ir godīgi un taisnīgi; konfliktu ar advokātiem un politiķiem. Intervijas noslēgumā ķirsis uz tortes – vai Ilze Znotiņa kā viena no dāsnāk atalgotajām amatpersonām Latvijas valsts pārvaldē tiešām uzticas Latvijas komercbankām.

„Kovidpandēmijas dzinulis ir nauda, kas tiek nozagta valstij, respektīvi, mums, nodokļu maksātājiem. Piemēram, pirmdien valdība nolēma, ka kovidkrīzes mazināšanai piešķirs 126,5 miljonus eiro. Valdošo partiju vadītāju alkatīgajai rosībai ir tāds vērdiņa atspulgs... Ne santīms no šīs naudas netiek medicīnai. Bet par 56 miljoniem, Pavļutam pat neko nedarot, varētu piecos mēnešos pilnībā veikt visu vakcināciju Latvijā,” teic Pēteris Apinis – ārsts, TV24 raidījuma „Dr. Apinis” vadītājs.

„Ja mēs ar kaut ko esam nokaitināti, tad mūs tracina viss. Šis pandēmijas efekts ir vairāk tracinošs, to nevar dēvēt par reālu krīzi. Visas šīs naivās intervences un akcionisms, kas nāk no daudzām valdībām visā pasaulē, patiesībā novērš uzmanību no lielajiem jautājumiem: kur mēs atrodamies, uz kuru pusi mēs gribam iet un kur mēs gribam nonākt? Valdība tikai reaģē uz vakardienas notikumiem, piemēram, iepriekšējā diennaktī inficējušies tik un tik cilvēki,” spriež Uldis Pīlēns.

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) vadītās valdības centienos iznīcināt tranzīta biznesu saredzams mērķis par lētu naudu privatizēt Latvijas ostas un dzelzceļu, atbildot uz Neatkarīgās rakstiskiem jautājumiem, secināja ilggadējais Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, pirms diviem mēnešiem bez pamatojuma cietumā ieliktais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

„Lielāka par kovidmirstību ir netiešā mirstība. Ir tāda līdzība. Sēž ceļa malā vecs vīrs, viņam garām uz pilsētu iet Nāve; vīrs viņai vaicā: cik dzīvību tu paņemsi? Nāve atbild: piecus tūkstošus. Kad Nāve nāk atpakaļ, vīrs saka: tu man meloji – tu patiesībā paņēmi 15 000 dzīvību. Nē, viņa atbild, es paņēmu piecus tūkstošus, pārējie desmit tūkstoši nomira aiz bailēm,” stāsta Andrejs Ērglis.

Darbinieku un arodbiedrību sadarbības padome (DASP) gatavojas noslēgt jaunu koplīgumu ar SIA “Rīgas satiksme”. DASP ietilpst Rīgas transporta arodbiedrība (RTA), Latvijas Operatīvā un medicīniskā transporta autovadītāju arodbiedrība (LOMTA), kā arī Latvijas Darbaļaužu arodbiedrība (LDA). Tādēļ par LDA un DASP aktualitātēm uz sarunu esam aicinājuši LDA valdes priekšsēdētāju un SIA “Rīgas satiksme” tramvaju manevru vadītāju Dinu Sirsniņu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Lians Dzjaņcjuaņs

„Ne Kariņš, ne pārējie atbildīgie vairs pat dusmas neizraisa, tikai žēlumu. Pat sāk palikt kauns, ka tu esi latvietis un ka tu dzīvo Latvijā, kuras valdība ir nejēdzīga,” skarbs ir Andris Bite, uzņēmuma „Karavela” (kādreiz „Kaija”) īpašnieks. Šodien intervija ar viņu.

Māksliniece Anete Vanaga ir radījusi vienu no pirmajām krāsojamajām grāmatām pieaugušajiem Latvijā – «Colour Away». Viņa ir radoša, daudzpusīga, atvērta un aktīva, apceļojusi ne vienu vien pasaules valsti, bet lepojas ar to, ka ir latviete. Anete rada krāšņas gleznas, nodarbojas ar ķermeņa apgleznošanas mākslu, vada meistarklases, kā arī 13 gadus strādājusi par stjuarti. Cilvēks orķestris ir vārdu savienojums, kas perfekti raksturo jaunās un talantīgās sievietes personību.

„Visu noteiks vēlēšanu rezultāti. Bet uzņēmēju atbalsts man šobrīd ir ļoti spēcīgs, turklāt cilvēki skaidri redz to absurdu, kādā grimst šī vara. Piemēram, tranzīta nozare. Pavisam nesen Ministru prezidents Kariņš (JV) Saeimā pateica, ka tranzīta nozare ir pagātne, Latvijai tā vairs neesot vajadzīga, tagad vajagot koncentrēties uz gudro ražošanu. Kur tad tā ir?! Izņemot gudru muldēšanu, valdība neko citu nepiedāvā,” spriež Ainārs Šlesers, bijušais politiķis, nu uzņēmējs. Šodien – intervija ar Aināru Šleseru, kurš, iespējams, atkal kļūs par politiķi.

Man šķiet, ka Kristīnes Luīzes Avotiņas izstādēs cilvēki mēģina aizbēgt no tās dzīves, kurā ir ikdiena, rūpes un arī sāpes. Uz mirkli patverties košā un fantastiskā pasaulē, tādā kā paradīzes dārzā, kur nekas nenomāc krāsu sulīgumu un saules gaismas spilgtumu. Kur vienmēr, šķiet, ir priecīgi. Šī glezniecības pasaule ir arī Kristīnes pašas patvērums brīžos, kad jādziedē salauzta sirds vai jātiek pāri grūtām situācijām. Tomēr gleznošana ir arī stāsts par Kristīnes dzelžaino raksturu: itin nekas nav spējis viņu izšūpot tiktāl, lai viņa ik dienu vairākas stundas nestāvētu pie sava molberta un negleznotu. Nevienam un nekam tādas varas pār Kristīni nav.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild 22. martā ievēlētais Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Edgars Treibergs

Mana draudzene atklāja traģisku savas dzīves nogriezni: viņas jaunākā meita vairs neredz jēgu dzīvei. Meitai ir 15 gadi. Un tā nav mirkļa refleksija, sak, gan jau pāries. Diez vai pāries, ja paliek arvien sliktāk: kādreiz, pirmskovida laikos, dzīvespriecīgā meitene spēlēja tenisu, dejoja tautasdejas, bija labākā skolniece klasē, tagad viņa vairs neko nevēlas darīt, jo „tas, kā mēs dzīvojam tagad, nav dzīve, tā ir nožēlojama eksistence”. Meitene pat ir izteikusies, ka vēlas nomirt. Un tas ir visbriesmīgākais, ko var dzirdēt vecāki.

Saruna ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS)