Lielās intervijas

Saruna ar Viesturu Rudzīti kārtējo reizi bija kā psihoterapijas seanss – uzjundītais prāts nomierinājās, trauksme saritinājās kā minka un aizmiga, palika jautājumi, uz kuriem sniegtās atbildes kārtīgi salikās domu plauktiņos. Protams, viss bija tāpēc, ka Viesturs Rudzītis – kaitinošais un mierinošais vienlaikus ‒ ir psihoterapeits. Un saruna ar viņu šodien – par kroņgripas iespaidu uz mūsu dzīvi un ne tikai par to vien.

Saruna ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli par to, cik valdība ir pretimnākoša uzņēmējiem un iedzīvotājiem koronavīrusa krīzes seku pārvarēšanā.

Par sarkanarmijas baisajiem noziegumiem Otrā pasaules kara laikā, sevišķi beigu posmā, Krievija izvairās runāt, arī kaimiņvalsts vēsturniekiem acīmredzot dots uzdevums – noklusēt. Par to, ka Austrumprūsijā un pēc tam arī Vācijā notika tūkstošiem nevainīgu cilvēku slepkavības un izvarošanas, Krievijas politvēsturnieki neraksta, kur nu vēl pieminēt mazāka mēroga vardarbības aktus sarkano rīkļurāvēju no jauna okupētajā Baltijā, tostarp Latvijā. Šodien „sveicam” tos, kuri joprojām draud, ka „možem povtoriķ” (varam atkārtot – krievu val.). Un atgādinām, ka tikai drosmīgi cilvēki spēj runāt arī par nepatīkamiem vēstures tematiem.

Par to, kāpēc Kandavā neskan aplausi administratīvi teritoriālajai reformai, kā kandavnieki dzīvo Covid-19 laikā, un citām novada aktualitātēm „Neatkarīgās” intervija ar Kandavas novada domes priekšsēdētāju Ingu Priedi.

Ir grūti iedomāties, kas notiktu, ja 1990. gada 4. maijā Augstākās Padomes balsojumā pietrūktu balsu, lai apstiprinātu Neatkarības deklarāciju. Mēs iesākumā būtu kaut kāda „autonomā padomju republika”, kas, sabrūkot PSRS, nonāktu „neatkarīgo republiku savienībā”. Tomēr tajā pašā 1990. gada pavasarī Rietumvācijā dzīvojošais starptautisko tiesību speciālists, Latvijas Tautas frontes domnieks un Pilsoņu kongresa delegāts Egils Levits kopā ar domubiedriem, būdams Latvijā, radīja 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas koncepciju. 1990. gada 30. aprīlī Levits atkal ielidoja Latvijā, kur Rīgas lidostā viņu jau gaidīja LPSR drošībnieki, lai arestētu un caur Maskavu izsūtītu atpakaļ uz Frankfurti. Latvijā Egils Levits varēja atgriezties tikai pēc 1991. gada 21. augusta – pēc puča, kas eskalēja PSRS sabrukumu.

Tā vairs nebūs nekad: vēlā nakts stundā Preses nama tipogrāfijā gaidīt laikraksta signāleksemplāru un to parakstīt izlaišanai. Skatīties, kā lēnām sāk darboties drukas mašīna, kā parādās pirmie avīzes eksemplāri, neaizmirstami smaržojoši pēc krāsas, kā meistars paņem vienu laikrakstu, noliek to uz lielā montāžas galda un saka: «Gatavs, pārbaudiet.» Es ar acīm pārskrienu virsrakstiem, fotoattēliem, pieskaros rītdienas laikrakstam – viss kārtībā! Un parakstu. Rīt laikraksts iznāks, manas atbildības nests. Un šī rītdienas sajūta paliks. Vienmēr. Tā bija astoņdesmitajos gados. Tā iznāca Padomju Jaunatne, kurā es strādāju, tā iznāca Cīņa un citi laikraksti un žurnāli. Šodien, atceroties 80. un 90. gadu pārmaiņu laikus, sarunājos ar šo laiku liecinieku, mundrinoša humora un bagātas valodas īpašnieku – publicistu Ēriku Hānbergu. Viņš ir viens no Neatkarīgās Rīta Avīzes aizsācējiem.

Sabiedrībai vienmēr ir bijis vieglāk cilvēkus sadalīt sociālās grupās un pieņemt, ka vienai sociālai grupai ir vairāk resursu, bet citai ir mazāk, lai veiksmīgāk krīzi pārvarētu, tomēr šī ārkārtas situācija parāda, cik liela nozīme ir cilvēka individuālajiem resursiem. Intervijā Neatkarīgajai centra pret vardarbību Dardedze valdes locekle, sociālā darba eksperte Laila Balode saka: sociālajiem darbiniekiem līdzīgi kā mediķiem tagad ir jābūt pirmajās rindās un jāsniedz palīdzība cilvēkiem.

«Tikai mēs paši varam pieļaut vai nepieļaut demokrātijas izkropļojumu leģitimizēšanu pēc tam, kad sērga beigsies,» saka Gundega Repše. Saruna ar rakstnieci par šo laiku un par to, kā šis laiks, iespējams, mainīs sabiedrību.

Par restorānu biznesa problēmām jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā, par situāciju Rīgas saimniecībā pēc domes krišanas, par gaidāmo transporta haosu Rail Baltica būvniecības laikā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Vincent grupas valdes priekšsēdētāju, bijušo Rīgas Satiksmes departamenta direktora vietas izpildītāju Emīlu Jakrinu.

Mūziķa, dzejdara un producenta Guntara Rača ieraksts FB lapā izsauca burzmainu reakciju. Sākās ar: «Sēžu, domāju, ko darīt. Es kā muzikants šogad varu aizmirst par koncertēšanu.» Beidzas ar: «mazākais, ko jūs varat darīt, ir netēlot, ka viss ir labi un ka šis ir radošs un jauks laiks.» Pārdomas par mūziku kā profesiju, ar ko pelnīt naudu, par to, ka arī muzikantiem gribas ēst un ka arī viņiem jāmaksā kredīti... Pašnodarbinātajiem muzikantiem bija ierobežotas iespējas saņemt pabalstus: tomēr brīnumainā kārtā valdība 23. aprīļa sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu paplašināt pašnodarbināto personu loku, kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu ārkārtējās situācijas laikā. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu.

Kāda ir pašvaldību iesaiste krīzes vadībā un sadarbība ar valdību, kur vēl tajā ir robi, kāda būs to loma izejā no krīzes un vai šī krīze neliek koriģēt arī uzsāktās reformas, ‒ Neatkarīgās intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Gintu Kaminski.

«Ja pirmajā brīdī mēs pārvērtējam vērtības, tad, procesam ieilgstot, mēs varam kļūt truli. Mēs visu laiku dzīvojam ar cerību, ka tas viss drīz beigsies,» saka rakstniece Nora Ikstena. Pašizolēšanos laiku viņa pavada savās mājās Ikšķilē kopā ar suni Pērkonu. Pandēmijas sākumposmā viņa nav pat varējusi turpināt rakstīt iesākto romānu Ūdens mirdzēšana, bet nu jau, pēc vairāk nekā mēneša, darbs turpinās, un, lai arī darba struktūra bija izdomāta krietni pirms vīrusa uzrašanās, jaunais romāns zināmā mērā būs šī laika bērns.

Par pašvaldību kartes pārzīmēšanas reformu sērgas laikā, par dīkstāves pabalstu dalīšanu un apdalītajiem, par to, kam pienākas atbildība Rīgas pašvaldībā, un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pavisam nesen notika Sieviešu nacionālās basketbola līgas (WNBA) jauno spēlētāju izvēle, un Latvijai šī drafta ceremonija bija īpaša, jo Kitija Laksa kļuva par pirmo latvieti, kuru kāda no komandām izvēlējās pirmajā kārtā ar augsto vienpadsmito numuru. Intervijā sportacentrs.com latviete stāsta par ceļu, kā tikusi līdz šādai atzinībai, par emocijām, uzzinot par nokļūšanu Sietlas Storm sistēmā…

Intervija ar Polijas vēstnieci Latvijā Moniku Mihališinu: par Smoļenskas aviokatastrofas gadadienu, par padomju pieminekļiem, kurus Polijā demontē, par Polijas cīņu pret kovidkrīzi un valsts plāniem iet uz priekšu pēc krīzes beigām, par Katiņas traģēdijas astoņdesmitgadi un poļu tautas nemirstīgo dvēseli. Mihališinas kundze pirms sešpadsmit gadiem strādāja Latvijas Kultūras akadēmijā, pasniedzot studentiem zināšanas par Latvijas un Polijas starpkultūru sakariem. Kad viņa atgriezās dzimtenē, Varšavas universitātē studentiem savukārt bija prieks apgūt zināšanas par latviešu valodu un latviešu kultūru. Monika Mihališina ar mani runā perfekti latviski, un tikai viegls poļu valodas akcents „nodod” viņas izcelsmi.

Jaunais koronavīruss ir satricinājis visu pasauli – pirmais, par ko cilvēki uztraucas, ir, vai pietiks pārtikas. Dobeles dzirnavnieks ir lielākais graudu pārstrādes uzņēmums Latvijā, kurš ražo miltus un citus graudaugu izstrādājumus ne tikai vietējam, bet arī eksporta tirgiem. Intervija ar AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu.

Visos ziņu portālos un medijos galvenie virsraksti saistās ar Covid-19. Saprotams, ka cilvēki vēlas zināt par notikumiem un to attīstības tendencēm, taču sabiedrība grib zināt arī, kā jautājumi tiek risināti viņu pašvaldībās, bet citas pilsētas un novadi labprāt uzzina kolēģu pieredzi. Šoreiz intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

Populārais pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš par iestrēgšanu Ēģiptes kūrortpilsētā Hurgadā nebūt nav pikts. Viņš izmanto šo laiku lietderīgi, pavadot to kopā ar ģimeni – sievu Lieni un trim meitām Keitu, Evu un Elīzu, kā arī centīgi trenējoties un kaļot nākotnes plānus.

Saruna ar bijušo premjeru, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski par politiskā procesa norisi ārkārtas stāvokļa laikā; par izmaiņām Latvijā un pasaulē pēc Covid-19 krīzes beigām un par to, kāpēc JKP izjūt tik zooloģisku naidu pret ZZS.

Latvijas Zinātņu akadēmijas padomes loceklis, Maskavas vadības skolas Skolkovo eksperts, Baltijas stratēģisko pētījumu institūta dibinātājs, ekonomikas maģistrs, uzņēmējs Igors Zlotņikovs intervijā Neatkarīgajai vērtē Latviju un šā gada izredzes tai. Jāpiebilst vien, ka mēs ar Igoru sākām runāt vēl pirms koronavīrusa epidēmijas un viņa viestās teksta korekcijas skar pamatā situatīvās izmaiņas laikā.