Minūti pa minūtei rekonstruēts 7. maija dronu trieciens naftas bāzei Rēzeknē

Ir atziņas, kā varam darīt labāk, pēc dronu incidenta Rēzeknē saka Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Notikušais izsauca iedzīvotāju sašutumu, jo rēzeknieši paziņojumu par iespējamiem draudiem saņēma vairāk nekā stundu pēc tam, kad lidrobots jau bija ietriecies naftas rezervuāros netālu no pilsētas centra. Incidents maksāja amatu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam un izrādījās nepārvarams satricinājums Evikas Siliņas vadītājai koalīcijai, kura šonedēļ sabruka. TV3 raidījums "Nekā personīga" rekonstruēja 7. maija nakts notikumus, lai parādītu, kāpēc brīdinājuma sūtīšana kavējās.

Ir trešdienas nakts. Ap pulksten 3.00 Nacionālie bruņotie spēki gaisa radaros fiksē aizdomīgus objektus, kas, iespējams, liecina, ka Latvijai tuvojas apdraudējums. Sistēmas informācija nav pilnīga - tā nevar pateikt, vai lido tieši drons. Tonakt tehnika nenostrādā kā nākas, un lidojošos objektus NBS pazaudē.

Armija vēl nezina, bet viens drons jau ir šķērsojis mūsu robežu. Tas pulksten 3.24 ietriecas naftas rezervuāros netālu no Rēzeknes centra.

Nākamo minūšu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem trīs zvanus no aculieciniekiem. Satrauktie iedzīvotāji stāsta, ka dzirdējuši un jutuši sprādzienu. Zvana no dažādām vietām naftas bāzes apkārtnē.

Kamēr VUGD meklē, kur sprāga, NBS iedarbina brīdinājuma izsūtīšanas algoritmu. Lēmumu ziņot iedzīvotājiem par iespējamiem droniem debesīs pieņem NBS dežurants, bet to izpilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Glābēji 3.36 saņem ziņu no NBS, ka jāapziņo Balvu, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas un Alūksnes novadu iedzīvotāji. Dažas sekundes vēlāk saņem arī zvanu. Glābējs izstāsta par aculiecinieku ziņoto un ar bruņoto spēku dežurantu vienojas ar brīdinājuma sūtīšanu nogaidīt, kamēr ugunsdzēsēji apbraukās iespējamās sprādziena vietas.

"Mūsu dežuranta lēmums bija, ka, ņemot vērā, ka informācija par nokritušu dronu no VUGD tur pat "online" tika saņemta, ka nē, nav apstiprināta, kaut arī iedzīvotāju informācija bija par sprādzienu, bet joprojām nebija par lidojošu objektu, bija par sprādzienu. Un tad viņa rīcībā vienīgā informācija ir par iespējamiem uzbrukumiem Krievijā, tātad par iespējamiem Ukrainas droniem, kuri ir ārpus mūsu robežas, bet tajā brīdī, atbilstoši mūsu tehniskajiem izlūkošanas un tehniskajiem radaru datiem, vēl nešķērsoja mūsu ziņojuma vai lēmuma pieņemšanas līnijas," skaidro NBS komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

3.41 glābēji ziņo armijai, ka sprādziena vietu neatrada, taču ir sagatavojuši brīdinājuma ziņu. NBS saka, ka jāpagaida. Armijas dežurants atzvana dažas minūtes vēlāk un paziņo, ka šūnapraide jāatliek uz nenoteiktu laiku, jo nav informācijas, ka kāds drons būtu šķērsojis mūsu robežu.

"Tā situācija no mūsu puses nebija mainījusies. Man liekas, tas bija 3.44, kad situācija mūsu dežuranta šeit…viņš joprojām nebija saņēmis no dienestiem apstiprinātu informāciju, ka kaut kas ir nokritis. Viņš balstās uz to informāciju, ko viņam dod mūsu gaisa telpas novērošana vai mūsu izlūkošanas sensori, kuriem tajā brīdī nebija informācijas, ka robeža ir šķērsota," stāsta ģenerālmajors.

Nākamās 20 minūtes dienesti nesazinās. VUGD apbraukā vietas, par kurām ziņoja cilvēki, taču sprādziena vietu neatrod. Dažas minūtes pēc pulksten 4.00 glābēji atkal saņem instrukciju no armijas, ka par droniem jābrīdina cilvēki Balvu un Ludzas novadā. Šo paziņojumu trīs minūtes vēlāk izsūta.

"Nav tādas situācijas biežas. Bet arī otrajā reizē nebija nekāda tāda komunikācija, vienkārši bija e-pasts un bija zvans Balvu un Ludzas novadā aktivizēt," skaidro VUGD priekšnieks, ģenerālis Mārtiņš Baltmanis.

Visticamāk, ap to laiku vēl viens drons ir šķērsojis mūsu robežu. NBS atzīst, ka radaros to neredzēja. Dronu pamana NATO gaisa patruļvienības piloti - NBS to uzzinās vēlāk, jo informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem nenotiek uzreiz. Lēmumu par tā notriekšanu patrulētāji pieņem neatkarīgi no mūsu armijas.

"Lai viņi veiktu mērķētu triecienu atbilstoši kritērijiem, viņiem neizpildījās visi kritēriji, lai viņi nodrošinātu drošu satriekšanu. Par to mēs esam runājuši arī ar augstākajiem NATO komandieriem, pārskatīt, vai mēs to arī varam samazināt, saprotot, ka tas palielina riskus, bet mēs kā uzņemošā valsts vai tā, kas uzņemas, esam izteikuši savu gatavību par to, ka esam gatavi uzņemties šos riskus," stāsta Kaspars Pudāns.

Pulksten 4.18 tajā pašā naftas bāzē, kur trāpīja pirmais, ietriecas arī otrais drons. Tagad to pamana ne tikai iedzīvotāji, bet arī ugunsdzēsēji, kas joprojām meklē pirmā sprādziena vietu.

Lokācijas atrašanai vajag vēl 15 minūtes. Komunālajā ielā, kur deg naftas rezervuāri, ap pulksten 4.32 ierodas glābēji, un drīz arī policija, ātrā palīdzība un Nacionālie bruņotie spēki. Dienesti atrod drona atlūzas.

Paralēli iedzīvotāji ziņo par droniem debesīs Ludzas apkārtnē un bruņotie spēki radaros atkal fiksē aizdomīgu kustību, tāpēc 4.40 glābēji saņem instrukciju brīdināt cilvēkus arī Rēzeknē. Trīs minūtes vēlāk ziņu izsūta. Trīs ar pusi stundas vēlāk apdraudējums beidzas.

NBS komandieris Pudāns atzīst, ka kļūdas bija. Armija tagad labos algoritmus un pārvērtēs, kur uzstādīti radari un sensori.