Par krimināllietu, kurā attaisnots, par valstiskiem pasākumiem pret sankcijām pakļautiem Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, par aktuāliem finanšu politikas jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar Saeimas deputātu, Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ir attaisnojusi krāpšanā apsūdzēto uzņēmēju Viesturu Tamužu un Saeimas deputātu Ati Zakatistovu. Kā vērtējat šo spriedumu?
Esmu ļoti pateicīgs pirmās instances tiesai un domāju, ka tā ir bijusi ļoti taisna. Šādas politiski kriminālas lietas ar šova elementiem nedara godu Latvijas tieslietu sistēmai. Sabiedrība vispārinās - neteiks, ka tā ir atsevišķa lieta, un tas metīs ēnu arī uz tiem prokuratūras darbiniekiem, kuri dara savu darbu godprātīgi. Man šķiet, ka tur ir vajadzīga iekšēja attīrīšanās, jo politizētas krimināllietas, kuras parādās tieši pirms vēlēšanām, atstāj nelāgu iespaidu uz sabiedrību.
“Neatkarīgajā” ir bijušas publikācijas par šo lietu, kurās izsmeļoši izklāstīti tās apstākļi. Rakstu lasiet šeit. Bet pie šīs lietas nekavēsimies, un vaicāšu jums par citām tēmām.
Pašlaik jau trīs mēnešus notiek karš Ukrainā. Nupat pret Krieviju ir pieņemta atkal jauna sankciju pakete. Kā Latvija seko līdzi šīm sankciju paketēm un piemēro tās pret agresīvās kaimiņvalsts uzņēmumiem un fiziskām personām?
Ar katru no sankciju paketēm izmainās to personu apjoms, ar kurām vēl var un ar kurām vairs nevar sadarboties. Fiksējot to situāciju, kāda ir bijusi līdz šim, var konstatēt, ka Latvijas finanšu iestādēs ir 56 miljoni eiro arestētu līdzekļu - tā ir nauda, kas ir kādā saistībā ar sankcionētajām personām. Sankcijām pakļauti ir arī nekustamie īpašumi un automašīnas kopumā par 169 miljoniem eiro.
Par sankciju apiešanu vai mēģinājumiem notiek arī izmeklēšanas. Nepateikšu pašlaik konkrētus skaitļus - tas ir Valsts drošības dienests, kas ar to nodarbojas.
Attiecībā uz sankcionētajiem uzņēmumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēta dažādus to darbības aspektus - vai tur ir 51% no kontrolpaketes tādai personai, kura ir sakcionēta, un tur pastāvīgi notiek darbs. Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumi nekādus maksājumus nevar veikt un saņemt, ja nav FKTK atļaujas vai atsevišķos gadījumos arī no Valsts vides dienesta.
Latvijā daudzās kafejnīcās un restorānos uz kases aparātiem var redzēt uzlīmes ar preču zīmi “R_keeper”. Tā ir Krievijas firma, kas pārdod programmatūru un aparatūru, kuru izmanto restorānu automatizācijai. Šīs ir viena no daudzām firmām, kas ietilpst lielā holdingā, kura īpašnieki ir gan sankcijām pakļautais mediju magnāts Vladimirs Kirijenko, gan “Sberbank”, pret kuru arī nupat vērstas sankcijas. Vai nevar sanākt tā, ka kādi 80% sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu paliek bez kases aparātiem?
Jādomā, ka šī nav vienīgā firma, kas darbojas Latvijā. Ir taču vēl uzņēmumi, kuru produktus un pakalpojumus Latvija ir pirkusi, bet diezin vai turpmāk varēs pirkt?
Gadījumu ar konkrēto uzņēmumu nevaru komentēt, bet arestēto līdzekļu apjomi kopumā attiecībā par sakcionētajiem uzņēmumiem ir lieli, un jādomā, ka turpmāk būs vēl lielāki. Tajā pašā laikā tie nav tādi, kas varētu apdraudēt kādas Latvijas valsts funkcijas vai būtiski ietekmēt Latvijas ekonomiku papildus tam, cik tā jau ir ietekmēta.
Ja šī firma pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā ir saņēmusi atļauju darboties Latvijā, tad acīmredzot tajā laikā nekādi pārkāpumi nav bijuši. Ja tiks konstatēts, ka šī vai kāda cita firma kaut ko pārkāpj, tad atbildīgās institūcijas attiecīgi rīkosies.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piekopj cieti konservatīvu nodokļu politiku un vismaz līdz šim ir noraidījis jebkuru priekšlikumu par akcīzes vai pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu. Vai var rasties kādi apstākļi rudenī, kad kaut kas šādā politikā var mainīties?
Latvijas Finanšu ministrija ar Eiropas komisiju ir panākusi vienprātību par diviem jautājumiem, ko Latvija varēs darīt rudenī, ja tas būs nepieciešams. Latvija varēs palielināt deficītu savu aizsardzības spēju uzlabošanai un inflācijas seku mazināšanai iedzīvotājiem. Pašlaik vēl nevar pateikt, ko precīzi tas nozīmēs. Visticamāk, lēmumi tiks pieņemti augusta beigās, kad tiks novērtēta situācija ekonomikā.
Pašlaik situācija ir relatīvi pozitīva - pirmajā pusgadā ekonomikas izaugsme ir bijusi 6,7%. Ir plānots, ka gada izaugsme būs 2%. Tas nozīmē, ka 2022. gadā ekonomikā būs samazinājums, taču, cik tas būs būtisks, par to pagaidām vēl ir grūti spriest. Inflācija ir bijusi 13%, bet arī algas vidēji ir augušas par 13-15 procentiem. Tas nozīmē, ka, ja ir kāds cilvēks, kurš šādu algas pieaugumu nav redzējis, tad ir kāds cits, kurš ir redzējis būtisku algas pieaugumu.
Tas parāda, ka nepieciešams ir mērķēts atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām, jo ar akcīzes vai PVN samazinājumu netiek veidots mērķēts atbalsts, bet atbalstīti tiek visi - gan tie, kuriem ir algas pieaugums, gan tie, kam ienākumi nav auguši.
Vācijā ir pieņemts drosmīgs lēmums ieviest līdz augusta beigām ļoti lētas dzelzceļa mēnešbiļetes, kas maksā deviņus eiro. Vai Latvija arī kādreiz varētu sadūšoties un veikt ko līdzīgu?
Vācieši vēlas panākt, lai vairāk cilvēku izmanto sabiedrisko transportu, nevis braukā ar automašīnām. Jo vairāk viņi izmanto sabiedrisko transportu, jo mazāk viņi tērē benzīnu un dīzeli. Tā ir prātīga doma.
Latvijā tas ir Satiksmes ministrijas un pašvaldību lauciņš. No pašvaldībām tad vajadzētu aprēķinus šādai iniciatīvai. Ideja izklausās labi un gudri, bet aprēķinus arī vajadzētu redzēt.
Bet šis ir gadījums, kad precīzi un naudas izteiksmē te grūti ko aprēķināt - ieguvumi droši vien ir pastarpināti. Lētas sabiedriskā transporta biļetes veicina kustību, rosību, aktivitāti.
Tā gluži nav, ka nevar neko rēķināt - “Rīgas satiksmes” pasažieru plūsmas, biļešu palētinājuma ietekmi uz Pierīgas privāto automašīnu lietojumu būtu vērts aplēst. Kādi no tā ieguvumi, kādi zaudējumi?
Latvijā dzīvo un strādā gan emigranti no Krievijas, kuri šurp atbrauca jau pirms 24. februāra “specoperācijas”, gan arī jauns vilnis, kas ir ieradies kopš kara sākuma - žurnālisti, mākslinieki, mūziķi, kinorežisori un dažādu nozaru uzņēmēji. Kā atšķirt “labos” un “sliktos” krievus?
Tas ir Valsts drošības dienesta kompetencē. Un tam resursu pietiek, lai varētu izskatīt atsevišķus gadījumus. Atbildīgajiem dienestiem ir savs rutīnas darbs, bet ir arī iespējas izskatīt atsevišķus gadījumus, ja kāds nāk ar iesniegumu.
