Lielās intervijas

Par to, kā valsts varai būtu jāatbalsta vietējie ražotāji, kā jāpalīdz tiem iekarot Eiropas un Krievijas tirgus, par eiro ieviešanas ietekmi uz preču cenām – saruna ar Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidentu, Rīgas piena kombināta padomes priekšsēdētāju Ivaru Strautiņu un Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētāju Raimondu Misu.

Intervija ar Nacionālās apvienības ģenerālsekretāru Aigaru Lūsi: par attieksmi pret Eiropas Savienību, par Krājbankas administratora darbībām, par naida runas aktualizācijas patiesajiem iemesliem.

Šomēnes būtiskas izmaiņas notika Latvijas specdienestos. Amata termiņš beidzās pašreizējam Satversmes aizsardzības biroja vadītājam ģenerālim Jānim Kažociņam, kas posteni pameta, faktiski pirmo reizi atklāti informējot par situāciju valstī. Vietā tika ievēlēts bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Uz Neatkarīgas jautājumiem atbild Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas nodaļas vadītājs, asociētais profesors un ģeoloģijas zinātņu doktors Ģirts Stinkulis.

Saeimas deputāte Iveta Grigule ZZS ir teju vai vienīgā politiķe Saeimā, kura vēl turpina paust uzskatu, ka jārīko referendums par eiro ieviešanu. Par eiro ieviešanas problēmām un Latvijas valdošo politiķu neturēšanos pretī Briseles birokrātijai šī Neatkarīgās intervija ar Ivetu Griguli.

Par izdevuma «Vienotība! PIETIEK!» iemesliem un rezonansi, iespējamajiem nākamajiem izdevumiem, pilsonisko aktivitāti, par izaicinājumu pacīnīties ar «stiprākiem, bet patizlākiem», santehniķiem zobārstu vietās Neatkarīgās intervija ar izdevumu autoru, pietiek.com līdzīpašnieku, publicistu Lato Lapsu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis par zinātnes lomu Latvijā, valsts varas un ierēdniecības lomu zinātnes graušanā un par latviešu tautas izdzīvošanas iespējām globalizācijas apstākļos.

Dienā, kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers atlaida Saeimu, Jurģis Liepnieks esot nolēmis izveidot portālu puaro.lv un intervijā pirms apmēram gada portālam 7guru.lv stāstīja, ka politika viņam ir tuva, interesanta.

Kopš 2007. gada 10. aprīļa Andrejs Mamikins tiešraidē ir vadījis raidījumu Bez cenzūras. Viņš intervējis politiķus, politologus, sabiedrības pētniekus, kultūras un mākslas cilvēkus no Latvijas un ārpus tās. Reiz jau teicu, ka Mamikins ēterā ir valdzinošs maitasgabals, kurš ik pa brīdim tracina gan krievus, gan latviešus. Viņš savulaik izdzinis no tiešraides ministru Gerhardu, kas atteicās runāt krieviski, un ar kaunu no studijas patrieca 10. Saeimas deputātu Kravcovu, kurš latviski nemācēja ne bū, ne bē... Par spīti politiski nekorektajām provokācijām, cieņu tomēr raisīja Mamikina plašās zināšanas un lieliskā latviešu valoda.

Azerbaidžāna, pateicoties bagātīgajām naftas un gāzes atradnēm, šobrīd ir viena no turīgākajām valstīm to vidū, kas kādreiz atradušās bijušās PSRS sastāvā. Taču, kā rāda valstu pieredze, vēl svarīgāka par bagātīgajiem līdzekļiem no dabas resursu izmantošanas ir prasme tos izmantot valsts un sabiedrības labklājības nodrošināšanai.

Jau krietnu laiku skan neizpratnes pilns jautājums: kas notiek izglītības jomā? Skandāls starp ministru Robertu Ķīli un Augstākās izglītības padomes vadītāju nupat jau aizrībējis līdz Ģenerālprokuratūrai.

Latvijas Universitātes ekonometrijas profesora Mihaila Hazana pētījumi par darba tirgu, emigrāciju, demogrāfiju un pat augstākās izglītības programmu novērtēšanu lieku reizi parāda, ar kādu muldēšanu nodarbojas politiķi.

Ai, kā negribētos kļūt par saimnieku nekustamajam īpašumam ar patiešām nekustīgu cenu nulles vērtībā! Ko Latvijas iedzīvotājiem darīt, tajā skaitā – ko prasīt no valsts, lai nenonāktu šādu saimnieku lomā? Par to Neatkarīgās saruna ar nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas Latio valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu.

Par jaunām alkoholisko dzērienu markām un cīņu pret alkoholismu, par krutkām, točkām un to apkarošanu, par norisēm Latvijas biznesa vidē Neatkarīgās intervija ar a/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētāju Gunti Āboltiņu Āboliņu.

Intervija ar Latvijas Okupācijas muzeja pētnieku, vēstures zinātņu doktoru Uldi Neiburgu.

Neapšaubāmi, ka tikai spēles laukumu tverošs cilvēks spēs izmantot konkrētu valstisku, politisku, ekonomisku un etnisku situāciju savu interešu labā, it sevišķi tad, ja viņa personiskās intereses saskan ar ietekmīgu kaimiņu (saimnieku) interesēm.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild finanšu ministrs Andris Vilks.

«Lauksaimnieki bez vienotas stratēģijas ir kā neorganizēta nācija bez likumiem – pūlis, kurā uzvar stiprākais. Bet aktīvajam lauksaimniekam pirmām kārtām jāspēj paņemt priekšā pie varas esošos, nevis saliektu muguriņu, uzmanīgi uztverot Vienotības diriģentu mājienus, pasīvi jādzied pie Briseles muižas vārtiem,» par Latvijas lauksaimnieku un viņu aizstāvju aktivitātēm sarkastiski spriež Atmodas laika darbinieks Andris Pauls Pāvuls, kas savulaik aktīvi piedalījās gan Pilsoņu kongresa, gan LNNK veidošanā, kā arī apvienības Tēvzemei un Brīvībai tapšanā. Vēlāk viņš iestājās Tautas partijā.

Pērnā gada nogalē iznākusī grāmata Latgale: citas esības meklējumos (O. Ālants, A. Gapoņenko) «ir pirmais mēģinājums izklāstīt latgaļu etnosa vēsturi no tā tapšanas līdz mūsdienām krievu valodā».

Saruna ar Saeimas Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi par pašreizējās koalīcijas īpatnībām, par to, ka tā daudz mazāk uzmanības pievērš kaut kādiem tur olimpiskajiem centriem un kaut kādām koncertzālēm.