Satiksmes departaments sola sākt remontdarbus visā Rīgā
Vēl dažas nedēļas, un Rīgā sāksies vērienīgi darbi – tiks remontētas ielas, tilti un būvēti jauni objekti, kuri atvieglos gan braucēju, gan kājāmgājēju dzīvi. Par iecerēm un jau paveikto stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Krišjānis Peters.
– Pirms runājam par jaunajām iecerēm, noskaidrosim: vai ir daudz darbu, kas palikuši nepabeigti kopš pērnā gada?
– Esam gandarīti, ka viss iecerētais ticis paveikts laikā. Lielākais prieks ir par Dienvidu tilta trešās kārtas izbūvi. Neskatoties uz visām grūtībām iepriekšējos gados, kad valsti skāra ekonomiskā krīze, esam pabeiguši vienu lielu un svarīgu maģistrālu būvobjektu. Arī finansējuma piesaiste (aizņēmums Valsts kasē) tik liela mēroga maģistrālajai transportbūvei ir labākais no līdzšinējiem finansēšanas modeļiem.
– Vai Dienvidu tilts kā komplekss ir pabeigts pilnībā? Nekādi satelīti saistībā ar to vairs nav paredzēti?
– Padomā ir vēl ceturtā kārta, bet par to gan vēl ir pāragri domāt, jo ir jāsakārto esošā infrastruktūra. Esam iecerējuši šovasar nopietnus rekonstrukcijas darbus Rīgas un visas valsts nozīmes svarīgākajam objektam – Salu tiltam, kā arī atjaunot ielu segumu Pārdaugavā un uzlabot lietus ūdens kanalizāciju.
– Un tagad parunāsim par svarīgākajiem uzdevumiem, kas iecerēti šogad. Viens no galvenajiem, protams, ir jau pieminētais Salu tilts, tā renovācija. Kad tā sāksies?
– Tikko skolēniem būs vasaras brīvlaiks un būtiski samazināsies arī automašīnu skaits pilsētas ielās, jūnijā sāksim remontdarbus visā Rīgā, ne tikai Salu tiltam (kura remontam šobrīd izsludināts atkārtots iepirkuma konkurss).
– Tilta remonta iepirkums tika izsludināts atkārtoti – kāpēc?
– Atgādināšu, ka iepirkuma konkurss par Salu tilta rekonstrukciju tika izsludināts laicīgi, jau gada sākumā. Sākotnēji, pēc nolikuma izvērtēšanas, būvniekiem radās vairāki papildu jautājumi. Ņemot vērā, ka tie bija būtiski un nolikumā vajadzēja veikt nepieciešamos grozījumus, Satiksmes departamentā pieņēmām lēmumu pārtraukt iepirkumu, veikt grozījumus un izsludināt jaunu konkursu.
– Atkal notika tradicionālā cīkstēšanās par to, kuram tiks objekts? Vēlreiz – kāds bija iemesls – kāpēc izsludinājāt jaunu konkursu?
– Tāpēc, lai izvairītos no pārmetumiem un aizdomām, ka konkursa nosacījumi sašaurina pretendentu loku vai pretendentu iespējas izpētīt iepirkuma objektu. Kopš Salu tilta rekonstrukcijas projekta izstrādes ir pagājuši četri gadi. Tātad kopš tehnisko noteikumu saņemšanas – vēl vairāk. Pa šo laiku tilta stāvoklis, protams, ir pasliktinājies. Taču ir attīstījušās arī tehnoloģijas, kuras varētu izmantot renovācijas darbos, un līdz ar to būvnieku jautājumi bija pamatoti.
– Par kādām naudas summām ir runa? Paskaidrojiet, lai saprastu iecerēto remontdarbu vērienu.
– Salu tilta rekonstrukcijas kopējās izmaksas tiek lēstas ap 21,3 miljoniem eiro. Šā gada budžetā plānotie izdevumi tilta rekonstrukcijai ir 9,96 miljoni eiro.
– Kur ņemsit pārējo summu? Mēs labi atceramies, cik ļoti sabremzējās Dienvidu tilta trešā kārtas izbūve, jo projekta realizācijai ilgi nācās meklēt naudu.
– Rīgas dome kā vienu no plānotajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem ir noteikusi tieši Salu tilta rekonstrukciju. Departaments cer, ka ap 70% finansējuma, kas nepieciešams Salu tilta rekonstrukcijai, tiks piesaistīts no ES fondiem. Pārējā nauda būs no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Satiksmes ministrijas augstākās amatpersonas jau iepriekš bija apliecinājušas, ka šim projektam vajadzētu piesaistīt ES līdzekļus – taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
– Kādi darbi tur īsti ir ieplānoti? Ko konkrēti paredzēts darīt ar tiltu?
– Tā kā Salu tilts ir nozīmīgs tranzīta ceļš Rīgai un valstij kopumā un pār to kursē arī sabiedriskais transports, pieņēmām lēmumu remontdarbu laikā pilnībā to neslēgt satiksmei. Sāksim ar vidējām joslām katrā braukšanas virzienā, braukšanai atstājot divas malējās joslas. Tas, protams, palēninās rekonstrukcijas laiku, bet sabiedriskā transporta kustību ir neiespējami pārvietot.
Tiltu paredzēts rekonstruēt divu gadu laikā. Remontēsim tiltu pār lielo Daugavu un Mazo Daugavu. Tilts būvēts pagājušā gadsimta 70. gados, bet līdz šim nopietni remontdarbi nav veikti.
Demontēsim brauktuves segumu, tad redzēsim, cik nopietni tilts nolietots un kādus darbus vēl būs nepieciešams veikt.
Tiltam jāizbūvē jaunas deformācijas šuves, pilnībā jānomaina laiduma konstrukcijas, segums jāatjauno. Gājējiem jānodrošina droši un ērti pārvietošanās apstākļi, tai skaitā jāatjauno apgaismojums.
– Sakiet, vai tiks izbūvēts drošs ceļš arī gājējiem? Patlaban normāls cilvēks pat dienas laikā neriskētu doties pāri Salu tiltam. Pirmkārt, bailīgi, jo pāreja gar tilta vidusdaļu ir nepārredzama; otrkārt – pretīgi, jo tilta sienas apķēpātas neķītriem uzrakstiem.
– Tilta rekonstrukcija paredz nopietnus uzlabojumus, tai skaitā arī gājējiem un velobraucējiem. Gājēju tunelim paredzēts izbūvēt apgaismojumu. Arī par velobraucējiem tiks domāts, lai tie ērti varētu nokļūt uz tilta un ērti nokļūt Pārdaugavā.
– Kā tiltu varēs šķērsot velosipēdisti? Viņiem arī iecerēts speciāls celiņš?
– Velobraucējiem un gājējiem būs apvienotais ceļš – ietve. Taču tas būs daudz ērtāks un drošāks.
– Kā tiks organizēta satiksme remontdarbu laikā? Skaidrs, ka šovasar autovadītājiem, kuri šķērsos Salu tiltu, vajadzēs būt ļoti pacietīgiem...
– Diemžēl autovadītājiem vasarā būs jārēķinās ar sastrēgumiem, bet labā ziņa ir tā, ka rekonstrukcijas laikā satiksme uz Salu tilta netiks slēgta. Protams, mēs nevaram atļauties aiztaisīt galvaspilsētas maģistrālo tiltu, lai gan tas nenoliedzami paātrinātu rekonstrukcijas darbus. Taču šādā gadījumā pārējiem pilsētas tiltiem tiktu uzlikts pārāk liels slogs. Turklāt ir neiespējami pārvietot arī sabiedriskā transporta kustību – Salu tiltu šķērso divu maršrutu trolejbusi. Darbus sāksim no vidusdaļas, atstājot katrā virzienā divas malējās joslas. Paredzam, ka braucēji no Bauskas puses aktīvāk izmantos Dienvidu tiltu, bet autovadītājiem no Jūrmalas būs jāizvēlas apbraukšanas ceļi pāri Vanšu tiltam.
– Ja viss notiks kā plānots, kad cerat darbus pabeigt?
– Tilta remontdarbiem jābūt pabeigtiem ne vēlāk kā līdz 2015. gada 30. novembrim.
– Kādas ielas un objektus esat iecerējuši atjaunot Daugavas kreisajā krastā? Bija radies iespaids, ka visi renovācijas darbi parasti notiek Rīgas centrā, bet nabaga Pārdaugava ir atstāta pameitas lomā.
– Tā nu nav... Esam plānojuši veikt ļoti nopietnus būvdarbus visā Pārdaugavā. Sāksim ar ielu seguma atjaunošanu, virzoties uz priekšu – rajonu pēc rajona, pa visu Rīgu, nevis pa mazam fragmentiņam, kā tas bijis iepriekšējos gadus. Šāda stratēģija ir loģiska arī no uzņēmēju viedokļa, jo tehnika tādējādi netiks izsvaidīta pa visu pilsētu, bet koncentrēsies vienuviet. Turklāt viens Rīgas rajons būs pamatīgi sakārtots un cilvēki to jutīs. Iepriekšējos gados ielu seguma atjaunošana vasaras sezonā tika izkaisīta pa visu pilsētu. Nebija kopskata, un līdz ar to arī saņēmām iedzīvotāju sūdzības, ka nekas nenotiek – tas bija pašsaprotami...
Gribu atgādināt, ka jau tagad Pārdaugavas iedzīvotāji jūt būtiskus uzlabojumus, piemēram, Daugavgrīvas ielā, kur ir veikti nopietni ielu izbūves un rekonstrukcijas darbi. Vērienīgs objekts ir jaunas brauktuves izbūve no Krēslas ielas līdz Aleksandra Grīna bulvārim – ar divām braukšanas joslām. Tagad autovadītāji, kuri dodas no Bolderājas un Imantas, var ērtāk nokļūt uz Akmens tilta. Arī virziens uz Kuldīgas ielu ir kļuvis parocīgāks. Rekonstrukcijas laikā izbūvēts arī jauns tilts pār Zunda kanālu, nodrošinot vieglāku nokļūšanu uz Vanšu tilta un Balasta dambi. Šā objekta īstenošanai tika piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un privāto investoru finansējums. Arī Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvads pār dzelzceļu nu ir kļuvis drošs kā autovadītājiem, tā gājējiem. Arī par velobraucējiem ticis padomāts, jo abās pusēs ir paplašinātas ietves. Turklāt objekta rekonstrukcijas izmaksas bija mazākas, nekā sākumā tās tika prognozētas.
– Pagājušajā gadā tika pamatīgi sakoptas 15 ielas. Kā ar ielu seguma un infrastruktūras atjaunošanu šogad? Naudas pietiks?
– Domāju, ka pietiks. Kopumā ceļu uzturēšanai šogad atvēlēti 15,2 miljoni eiro. Savukārt rekonstrukcijai un būvniecībai – 23 miljoni eiro. Esam izstrādājuši četru gadu programmu ielu seguma atjaunošanai pa rajoniem – Pārdaugava, centrs, Vidzeme, Austrumi, Ziemeļi. Paredzēts četru gadu laikā atjaunot segumu 48 ielās, ik gadu tam atvēlot ap 7 miljoniem eiro. Iepriekš seguma atjaunošanai ik gadu tika piešķirti 5,7 milj. eiro (4 milj. Ls), tagad finansējums ir palielinājies un varam sakārtot lielāku ielu apjomu nekā iepriekš.
– Parasti domei un Satiksmes departamentam pārpārēm tiek, kad Rīgā pamatīgi uzlīst... Tad rīdzinieki, mašīnas slīcinādami un paši līdz ceļiem pa ūdeni brizdami, lamā visas iespējamās amatpersonas. Sakiet, ir padomā kaut ko darīt, lai novērstu plūdus uz ielām?
– Protams! Lielākie darbi, kurus šogad plānojam veikt, ir saistīti tieši ar lietus ūdens kolektoru izbūvi un rekonstrukciju. Šim mērķim atvēlēti 3,6 miljoni eiro. Esam paredzējuši remontdarbus Krasta ielā, Bolderājā, Ulmaņa gatvē, lai izveidotu pieslēgumu
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas lietus ūdens kanalizācijas kolektoram.
– Vēl kāda problēma, par kuru šad tad žēlojas rīdzinieki – proti, nenolīdzinātas trotuāru apmales.
– Arī šogad turpināsim 2010. gadā veiksmīgi uzsākto kampaņu Nolīdzini apmales! Atcerieties, akcijas laikā pilsētas iedzīvotāji ļoti rosīgi ziņoja departamentam par vietām, kur būtu nepieciešams pazemināt ietvju apmales. Līdz šim jau ir nolīdzinātas vairāk nekā 8000 apmales. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ar kustību traucējumiem, māmiņas ar bērnu ratiem un velobraucēji daudz ērtāk var pārvietoties pa pilsētas trotuāriem. Jāpiebilst, ka papildus šīs apmales tiek nolīdzinātas arī ielu rekonstrukciju laikā. Protams, iedzīvotāju priekšlikumi tiek gaidīti arī turpmāk, un īpaši jau fotogrāfijas un citi vizuālie materiāli. Tādējādi speciālistiem ir vieglāk ieraudzīt, kā konkrētā vieta izskatās dabā. Parasti to iekļauj labojamo ietvju sarakstā.
– Smagās kravas mašīnas un baļķvedēji. Vai ir plānoti kādi uzlabojumi? Kāds šeit būs risinājums?
– Lai atvieglotu pilsētas centru no kravas transporta, satiksme uz ostu būtu jāvirza pa Austrumu maģistrāli. Nākotnē plānots, ka kravas mašīnu ceļš vedīs pa Dienvidu tiltu, Slāvu satiksmes mezglu, Piedrujas ielu, Gustava Zemgala gatvi un tādējādi caur Sarkandaugavu nonāks ostā.
– Jūs pieminējāt Austrumu maģistrāli – tās svarīgākais uzdevums būs nodrošināt tranzīta satiksmi, uzņemot galvenās transporta slodzes no rajoniem un izvadot tās uz ārējo ceļu tīklu. Kāpēc tik lēni virzās uz priekšu?
– Austrumu maģistrāli sāka būvēt jau 90. gadu vidū, bet tā vēl nav pabeigta. Atlicis tās pēdējais posms no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai.
– Kas bremzē darbus?
– Rīgas domes Īpašumu departaments šobrīd aktīvi strādā pie īpašumu atgūšanas un zemes gabalu iegādes maģistrāles celtniecībai. Kopumā nepieciešams atsavināt vairāk nekā 20 īpašumus. Lai maģistrāli pabeigtu pilnībā, vēl ir jāpārbūvē arī Braslas un Vestienas iela un jāizbūvē dzelzceļa pārvads Sarkandaugavā, lai atslogotu Tilta ielas pārbrauktuvi. Atsavināšanas process jau ir sācies, un tas būs nākamais projekts aiz Salu tilta. Tās, lūk, ir mūsu svarīgākās tuvākās nākotnes ieceres.
– Tas būtu stāsts par Daugavas labo krastu. Bet kreiso... Pašreiz tie rindām vien kursē gar jaunuzcelto bibliotēku. Tāds dīvains skats...?
– Tagad, lai kravas mašīnas nonāktu kuģu piestātnēs Daugavas kreisajā krastā, tām jāšķērso vairākas problemātiskas vietas. Satiksme ir apgrūtināta pie jaunizbūvētās bibliotēkas Mūkusalas ielā pie Akmens tilta. Paredzam, ka tuvākajā nākotnē iela sašaurināsies vēl vairāk, jo stāvvietas pie bibliotēkas visiem nepietiks. Iela tiks noslogota vēl vairāk, tāpēc tagad jāmeklē risinājumi. Lai sakārtotu Daugavas kreisā krasta pievadceļus ostai, esam plānojuši piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu Raņķa dambja, Vienības gatves un Mūkusalas ielas savienojuma izbūvei. Raņķa dambja projekts paredz satiksmi novirzīt no Daugavgrīvas ielas pie Uzvaras bulvāra pa pazemes tuneli, zem dzelzceļa savienojot Raņķa dambi ar Vienības gatvi, tādējādi novirzot tranzītu pa Burulaivu ielu līdz Mūkusalas ielai un tālāk jau pa rekonstruēto Salu tiltu vai Dienvidu tiltu.
Nākotnē plānojam centru vispār atslogot no tranzīta un, iespējams, Akmens tiltu atstāt gājējiem un sabiedriskajam transportam. Līdz ar šo projektu realizāciju mazināsies sastrēgumi pilsētas centrā. Šis ir plānots kā jauns, nopietns un darbietilpīgs komplekss. Arī izmaksas ir ievērojamas – 150 miljoni eiro. Lai to īstenotu, esam plānojuši piesaistīt ES finansējumu. Tie ir mūsu ilgtermiņa plāni, kurus varētu sākt īstenot jau 2016. gadā. Taču ir arī tūlīt veicami pasākumi, lai jau šobrīd atslogotu centru no kravas transporta – tie neprasa tik milzīgus kapitālieguldījumus. Šos risinājumus esam lūguši izvērtēt speciālistiem.
– Sākusies velosipēdistu sezona. Cilvēki, kuri pārvietojas uz divriteņa, saka, ka Rīga neesot šim transporta veidam draudzīga pilsēta. Sakiet, vai tiks būvēti jauni veloceliņi?
– Protams! Arī Rīga domā par velo attīstību pilsētā – ir izbūvēti speciāli ceļi, joslas un notikušas arī informatīvas kampaņas, lai skaidrotu braukšanas drošību. Jāatzīmē, ka 2013. gadā Rīgā nav gājis bojā neviens velobraucējs. Vārdu sakot, Rīgai ir visi priekšnoteikumi, lai velosatiksme kļūtu par nozīmīgu pilsētas transporta sastāvdaļu. Nenoliedzami – ir apgrūtinājumi, bet pie to pārvarēšanas šobrīd strādā Satiksmes departaments kopā ar neatkarīgajiem ekspertiem.
– Petera kungs, pastāstiet par konkrētiem plāniem.
Ar ko varēsit iepriecināt riteņbraucējus?
– Patlaban norit pēdējie velomaršruta Centrs–Dārziņi projektēšanas darbi. Tā kā šis ceļš tiek plānots gar Daugavu, ir paredzēti vairāki inovatīvi risinājumi, piemēram – tiltiņi pār grāvjiem un tērcītēm, kas ietek Daugavā. Velosipēdu ceļš Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi būs paredzēts ikdienas un atpūtas braucieniem. Tiks paredzēta arī speciāla josla gājējiem.
Ņemot vērā maršruta nozīmīgumu un inovatīvos risinājumus, plānots tā izbūvei piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Savukārt šovasar velobraucējiem būs atsevišķa velojosla uz brauktuves. Autovadītājiem jārēķinās ar vēl vienu satiksmes dalībnieku. Pie velojoslu koncepcijas šobrīd aktīvi strādā neatkarīgi eksperti un pilsētplānotāji. Iecerēts, ka pirmās velojoslas būs centrā – Lāčplēša ielā, Stabu, Bruņinieku, Elizabetes un Brīvības ielā. Paredzam, ka velojoslu ieviešana būtiski mainīs satiksmes organizāciju pilsētas centrā, tāpēc te jārēķinās ar izmaiņām. Piemēram, samazināsies autostāvvietu un arī brauktuves joslu skaits. Jāpaskaidro, ka autostāvvietu skaits samazināsies tur, kur būs velojoslas, taču tas notiks pakāpeniski. Stāvvietu skaits tiks samazināts uz velojoslu, iebrauktuvju un velosipēdu stāvvietu rēķina. Lai ieviestu plānotās izmaiņas, būs nepieciešams veikt arī virkni grozījumu likumdošanā, pie kurām strādājam paralēli. Tas ir jauns pavērsiens velo infrastruktūras attīstībā pilsētā.
***
UZZIŅAI
Svarīgākie objekti, kurus plānots veikt vai uzsākt tuvākajos gados
Salu tilta rekonstrukcija
Dzelzceļa pārvada izbūve Sarkandaugavā (Skultes pārvads)
Austrumu maģistrāles posma izbūve (Ieriķu iela – Vietalvas iela)
Dzelzceļa pārvada būve starp Imantu un Zolitūdi
Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūve.