Lembergs: Sankcijas pret Krieviju būtu sankcijas pret Latviju

Sa­ru­na ar Lat­vi­jas Tran­zīt­biz­ne­sa aso­ci­āci­jas pre­zi­den­tu, Vents­pils mē­ru un Vents­pils brīv­os­tas val­des priekš­sē­dē­tā­ju Aiva­ru Lem­ber­gu.

– Kāds tran­zīt­biz­ne­sam ir bi­jis šā ga­da pir­mais ce­turk­snis?

– Pirm­ā ce­turk­šņa rā­dī­tā­ji ir la­bi. Vents­pils brīv­os­tā pir­ma­jā ce­turk­snī pār­krau­ti 9 mil­jo­ni ton­nu kra­vas, kas ir par gan­drīz 2 mil­jo­niem ton­nu vai­rāk ne­kā plā­nots, jo pro­gno­ze bi­ja vi­sai pie­sar­dzī­ga. Tas ir ļo­ti labs ra­dī­tājs, jo jā­ņem vē­rā, ka bi­ja ļo­ti mai­ga zie­ma un šis fak­tors mi­ni­mi­zē­ja Vents­pils un Lie­pā­jas ne­aiz­sal­sto­šo os­tu priekš­ro­cī­bas. Par spī­ti tam, ka os­tu dar­bī­bu ne­ga­tī­vi ie­tek­mē val­dī­bas lē­mums ap­likt os­tu no­de­vas ar no­dok­li, kas sti­mu­lē klien­tus pār­orien­tēt kra­vas uz ci­tām os­tām, šo­gad ce­ram sa­gla­bāt kra­vu ap­jo­mu ie­priek­šē­jā ga­da lī­me­nī. Diem­žēl ģe­opo­li­tis­kās cī­ņas sa­asi­nā­ša­nās starp Krie­vi­ju un ASV, vis­ti­ca­māk, tran­zīt­biz­ne­su ie­tek­mēs ne­ga­tī­vi. Vis­maz uz kā­du lai­ku. Šo­brīd ne­var teikt, ka bū­tu kā­di kon­krē­ti kra­vu ap­jo­mu sa­ma­zi­nā­ju­mi, bet nā­kot­nes pro­gno­zei ir jā­būt kriet­ni pie­sar­dzī­gā­kai un pat pe­si­mis­tis­kā­kai, ne­kā tā bi­ja vēl ne­sen. Pirm­kārt, tas at­tie­cas uz ban­ku sek­to­ru. Tas no­zī­mē, ka sa­ņemt no ban­kām kre­dī­tus tran­zīt­biz­ne­sa no­dro­ši­nā­ša­nai un at­tīs­tī­bai kļūs grū­tāk. Pro­ti, kre­dī­ti būs dār­gā­ki, tas ir, ar aug­stā­kiem pro­cen­tiem un sma­gā­kiem no­sa­cī­ju­miem. Līdz ar to va­ram teikt, ka auk­stā ka­ra sa­asi­nā­ša­nās starp Rie­tu­miem un Aus­tru­miem trans­por­ta, lo­ģis­ti­kas no­za­ri ie­tek­mēs. Ne uz la­bo pus­i.

– Kā­di ir lie­lā­kie ris­ki, uz ku­riem jā­vērš uz­ma­nī­ba?

– Pa­gai­dām es ru­nā­ju ti­kai pe­si­mis­tis­ko pro­gno­žu lī­me­nī. Mēs re­dzam drau­dus, ku­ri ra­da ris­kus nā­kot­nē. Šo­brīd tie ir kre­dī­tu ie­gū­ša­nas ap­grū­ti­nā­ju­mi – aug­stā­kas pro­cen­tu lik­mes un lie­lā­kas pra­sī­bas kre­dī­tu no­dro­ši­nā­ju­mam. Es ne­ru­nā­ju par si­tu­āci­ju, kad ASV un/vai Fran­ci­ja, Vā­ci­ja, Liel­bri­tā­ni­ja no­teik­tu eko­no­mis­kās san­kci­jas, ku­ras tie­ši skar tran­zīt­biz­ne­sa no­za­ri. Ja tik­tu no­teik­tas šā­das san­kci­jas pret Krie­vi­ju, tad re­ali­tā­tē tās bū­tu san­kci­jas pret Lat­vi­ju. Ja no­nāk­tu līdz šā­dām san­kci­jām, tad si­tu­āci­ja iz­mai­nī­tos ab­so­lū­ti ra­di­kā­li un pil­nī­gi ne­prog­no­zē­ja­mi. Tas ra­dī­tu ār­kār­tī­gi sma­gas se­kas vi­sai trans­por­ta no­za­rei, vi­sai lo­ģis­ti­kas no­za­rei. Pie­mē­ram, ja Lat­vi­jas dzelz­ceļš sa­ma­zi­nā­tu kra­vu pār­va­dā­ju­mus, tad sa­ma­zi­nā­tos kra­vu pār­va­dā­tā­ju mak­sā­ju­mi par in­fra­struk­tū­ru, bet in­fra­struk­tū­ra ir jā­uz­tur un pa­sa­žie­ri jā­pār­va­dā jeb­ku­rā ga­dī­ju­mā. Tas no­zī­mē, ka šī in­fra­struk­tū­ras ap­mak­sas star­pī­ba gul­tos uz pa­sa­žie­ru pār­va­dā­tā­jiem. Vai nu ar dār­gā­kām bi­ļe­tēm, vai pa­lie­li­not valsts sub­sī­di­jas.

– Fi­nan­šu mi­nistrs An­dris Vilks ir iz­tei­cis ver­si­ju, ka ES va­rē­tu kom­pen­sēt zau­dē­ju­mus tām val­stīm, ku­ras vis­vai­rāk cies­tu no šīm san­kci­jām. Vai mums ir ie­spē­jams kaut ko re­āli pra­sīt?

– Ne­kā­das kom­pen­sā­ci­jas ne­var kom­pen­sēt re­ālas saim­nie­cis­kas dar­bī­bas ne­esa­mī­bu. Tā­das kom­pen­sā­ci­jas ne­var būt. Ja des­mi­ti tūk­sto­ši cil­vē­ku zau­dē dar­bu, tad nav ie­spē­jams do­tēt šiem cil­vē­kiem kom­pen­sā­ci­jas, jo vi­ņi ne­strā­dā; vi­ņi mek­lē dar­bu, ku­ru taut­saim­nie­cī­ba vairs ne­pie­dā­vā, un ga­la­re­zul­tā­tā vi­ņi iz­brauc uz ci­tām val­stīm. Ne­kā­dās kom­pen­sā­ci­jas ne­var aiz­stāt taut­saim­nie­cī­bas fun­kci­ona­li­tā­ti. Taut­saim­nie­cī­ba ir kā dzīvs or­ga­nisms, ku­ram ir jā­dar­bo­jas. Ja taut­saim­nie­cī­bā kaut kas ne­fun­kci­onē, tad tā no­za­re tiek zau­dē­ta.

– Vai tiek iz­strā­dāts plāns, kaut ide­jis­kā lī­me­nī, ko da­rīt, ja no­ti­ku­mi at­tīs­tās pēc vis­ļau­nā­kā sce­nā­ri­ja? Pie­mē­ram, Krie­vi­ja ie­brūk Uk­rai­nā, sā­kas ak­tī­va ka­ra­dar­bī­ba un tiek ie­dar­bi­nā­tas vis­sma­gā­kās san­kci­jas?

– Es ne­ti­cu, ka Krie­vi­ja ie­bruks Uk­rai­nā. Do­mā­ju, ka tas nav ie­spē­jams.

– Tā­dā ga­dī­ju­mā arī san­kci­jas diez vai būs gai­dā­mas.

– Gal­ve­nais spē­lē­tājs šeit ir ASV. Lat­vi­jas tirdz­nie­cī­bas ap­gro­zī­jums ar Krie­vi­ju 2013. ga­dā bi­ja 11 rei­zes lie­lāks ne­kā ar ASV. Ja Lat­vi­jai nav eko­no­mis­ko at­tie­cī­bu ar ASV, tad mēs to ik­die­nas dzī­vē tik­pat kā ne­jū­tam. Ja Lat­vi­jai nav eko­no­mis­ko at­tie­cī­bu ar Krie­vi­ju, tad Lat­vi­jas taut­saim­nie­cī­ba fak­tis­ki ap­stā­jas. Vien­kār­ši ap­stā­jas. Tas no­zī­mē, ka ap­stā­jas tran­zīts, pār­ti­kas rūp­nie­cī­ba un, pro­tams, ener­ģē­ti­ka. Viss. Fi­ni­ta la co­me­di­a. Tā­pēc si­tu­āci­ja ir tik bīs­ta­ma. ASV tas ne­ko ne­no­zī­mē, bet Lat­vi­jai tas no­zī­mē ār­kār­tī­gi daudz. Es re­dzu, ka ASV vē­las no­vie­tot sa­vus ka­reiv­jus un sa­vas ra­ķe­tes pēc ie­spē­jas tu­vāk Krie­vi­jai.

– NA­TO ka­ra­bā­ze Lat­vi­jai, ie­spē­jams, ne­stu kā­du eko­no­mis­ku la­bu­mu?

– Tās NA­TO lid­ma­šī­nas, ku­ras virs mū­su gal­vām li­di­nās, mēs jau pa­ši fi­nan­sē­jam. Par to mak­sā­jam mēs pa­ši no valsts bu­dže­ta. Tā nav ne­kā­da dā­va­na. Tas pats at­tie­cas arī uz ka­ra­bā­zēm, ku­ru uz­tu­rē­ša­nu mēs bū­tu spies­ti fi­nan­sēt.

– Kā vēr­tē­jat Lat­vi­jas amat­per­so­nu re­ak­ci­ju uz Uk­rai­nas no­ti­ku­miem?

– Uz­ska­tu, ka tā bi­ja pil­nī­gi bez­at­bil­dī­ga. Kad no­tiek ģe­opo­li­tis­kā cī­ņa par pa­sau­les pār­da­li starp pa­sau­les va­re­na­jiem, Lat­vi­jai ne­va­jag kļūt par šīs cī­ņas da­līb­nie­ku. Šī cī­ņa nav ne­kas jauns. Tā ir no­ti­ku­si jau kopš fa­ra­onu un se­nās Ro­mas lai­kiem, Bi­zan­ti­jas un Na­po­le­ona lai­kiem. Tā ne­kad nav ri­mu­si un ne­rims. Mēs ša­jā cī­ņā kā re­ži­so­ri ne­kā­du lo­mu ne­va­ram spē­lēt, tā­pēc mums pēc ie­spē­jas ma­zāk ta­jā jā­pie­da­lās.

– Vai tad mēs iz­rā­dām ak­tī­vu vēl­mi pie­da­lī­ties?

– Va­jag ma­zāk bļaus­tī­ties.

– Ta­gad jau da­ži pa­rak­stās zem vēs­tu­lēm pret Valsts pre­zi­den­tu An­dri Bēr­zi­ņu, jo viņš esot pā­rāk maz bļaus­tī­jies.

– To da­ra bez­at­bil­dī­gi cil­vē­ki, ku­ri ne­sa­prot, kas no­tiek pa­sau­lē. Sa­vā no­za­rē vi­ņiem kaut kā­da iz­prat­ne ir, un, ie­spē­jams, vi­ņi ir pat ta­lan­tī­gi, bet vi­ņi ne­iz­prot ģe­opo­li­tis­ko cī­ņu. Vi­ņi uz no­ti­ku­miem ska­tās pā­rāk šau­ri un frag­men­tā­ri. Jo Lat­vi­ja ie­tur lie­lā­ku klu­su­ma pau­zi, jo Lat­vi­ja ir gud­rā­ka. Tie, kam pa­tīk bļaus­tī­ties, lai bļaus­tās, bet, ņe­mot vē­rā mū­su eko­no­mis­kās at­tie­cī­bas ar Krie­vi­ju, Lat­vi­jai nav ci­tu va­ri­an­tu kā ti­kai pa­klu­sēt, jo eko­no­mis­kās se­kas var būt ār­kār­tī­gi sma­gas un mums tās ne­viens ne­kom­pen­sēs. Tās kom­pen­sēs vie­nī­gi Lat­vi­jas tau­ta, aiz­brau­cot pie tiem pus­mil­jons tau­tie­šiem, ku­ri jau aiz­brau­ku­ši. Tā bļaus­tī­ša­nās ir vai nu bez­at­bil­dī­ba, ne­do­mā­jot par val­sti, vai arī vēl­me kā­dam iz­kal­po­ties. Ta­gad po­li­ti­ķi rī­ko­jas tā­pat kā pa­dom­ju lai­kā. Pa­strā­dā­ja Lat­vi­jā, kļu­va par lie­lu priekš­nie­ku un tad cen­tās da­rīt vi­su, lai vi­ņu pa­ņem uz Mas­ka­vu. Uz aug­stā­ku ama­tu, la­bāk ap­mak­sā­tu, ar lie­lā­ku pres­ti­žu un va­sar­nī­cu Pie­mas­ka­vā. Ta­gad viss tas pats, ti­kai ska­tās uz Bri­se­li, uz ES vai NA­TO struk­tū­rām, uz SVF vai Pa­sau­les Ban­ku. Vi­ņi redz la­bu vie­tu sev un ie­spē­ju no­dro­ši­nāt sev augst­a lī­me­ņa pen­si­ju. Pār­ti­cī­bu vis­am mū­žam. Līdz ar to vi­ņiem ir sva­rī­gi ska­tī­ties mu­tē un kliegt ska­ļāk, ne­kā to da­ra Va­šin­gto­na, Pa­rī­ze, Ber­lī­ne un Lon­do­na ko­pā ņe­mot. Tas iz­ska­tās bēr­niš­ķī­gi un maz­liet klau­nis­ki.

– Kurš no Lat­vi­jas po­li­ti­ķiem, jū­su­prāt, ar to no­dar­bo­jas?

– Ār­lie­tu mi­nistrs Ed­gars Rin­kē­vičs bi­ja aiz­rā­vies. Pēc vi­ņa iz­tei­ku­miem sprie­žot, vi­ņam pie­trūkst iz­prat­nes par Lat­vi­jas taut­saim­nie­cī­bu un Lat­vi­jas taut­saim­nie­cī­bas in­teg­ri­tā­ti starp­tau­tis­ka­jā dar­ba da­lī­ša­nā. Prem­je­re Laim­do­ta Strau­ju­ma, cik nu vi­ņa va­rē­ja at­ļau­ties, bi­ja ļo­ti no­svēr­ta un iz­tu­rē­ta. Arī pre­zi­dents An­dris Bēr­ziņš no­de­mons­trē­ja ga­na pār­do­mā­tu, to­le­ran­tu po­zī­ci­ju. Jau­tā­jums – vai viņš iz­tu­rēs šo so­ro­sī­tu uz­bru­ku­mu, kas pret vi­ņu uz­sākts?

– Līdz šim viņš ir pie­rā­dī­jis, ka ir iz­tu­rīgs.

– Lai nu Dievs dod. De­vī­zei ir jā­būt pa­vi­sam vien­kār­šai – Lat­vi­jas in­te­re­ses pār­i vis­am. Lat­vi­jas tau­tai nav jā­mak­sā par kaut kā­diem ģe­opo­li­tis­kiem kon­flik­tiem, ja no tiem var iz­vai­rī­ties.

– Vai Uk­rai­nas krī­ze ir li­ku­si mums kļūt sa­lie­dē­tā­kiem?

– Diem­žēl Lat­vi­jas val­stij nai­dī­gi spē­ki dar­bo­jas, lai sa­bied­rī­bu pēc ie­spē­jas vai­rāk šķel­tu, lai sa­asi­nā­tu iek­šē­jos kon­flik­tus un no­stip­ri­nā­tu div­ko­pie­nu si­tu­āci­ju val­stī. Ir pil­nī­gi skaidrs, ka, jo Lat­vi­ja ir iekš­po­li­tis­ki vā­jā­ka, ne­sta­bi­lā­ka, ne­ie­cie­tī­gā­ka, jo esam vai­rāk ap­drau­dē­ti. No šā vie­dok­ļa ska­to­ties, jā­sa­ka, ka Lat­vi­jai nav lie­lā­ka ie­naid­nie­ka kā mēs pa­ši. Ja esam ne­ap­do­mī­gi. Gri­bu to­mēr at­zī­mēt arī po­zi­tī­vu pie­mē­ru. Pirms kā­da lai­ka bi­ja ak­tī­va dis­ku­si­ja par san­kci­jām pret Balt­krie­vi­ju. To­reiz Lat­vi­jas val­dī­ba un Ār­lie­tu mi­nis­tri­ja ie­ņē­ma ļo­ti iz­svēr­tu un pa­rei­zu po­zī­ci­ju. Pro­ti, ne­var pie­ņemt tā­das san­kci­jas, ku­ras ne­ga­tī­vi ie­tek­mē mū­su taut­saim­nie­cī­bu. Un šīs san­kci­jas tā arī ne­ti­ka pie­ņem­tas. Šo­reiz jā­da­ra tie­ši tas pats. Vēl jo vai­rāk tā­pēc, ka ASV Lat­vi­jas at­tīs­tī­bā nav ie­gul­dī­ju­šas ne san­tī­ma un ir pa­gā­ju­ši des­mit ga­di, kopš Lat­vi­ja de iu­re ir NA­TO, bet de fac­to nav, jo Lat­vi­jā nav mi­li­tā­ri rūp­nie­cis­kā kom­plek­sa.

– Vai no NA­TO ap­gā­des zie­me­ļu ko­ri­do­ra mums ne­at­lec savs la­bums?

– Pa Lat­vi­jas te­ri­to­ri­ju šis tran­zī­ta ko­ri­dors iet maz­liet virs 300 kilo­met­riem, bet cik pa Krie­vi­ju, Ka­zah­stā­nu, Uz­be­kis­tā­nu? Tūk­sto­šiem kilo­met­ru. Tā ka lie­lā­kais pel­nī­tājs no šī tran­zī­ta ko­ri­do­ra ir tie­ši Krie­vi­ja, ku­ra nav NA­TO da­līb­valsts, arī Ka­zah­stā­na un Uz­be­kis­tā­na, ku­ras nav NA­TO da­līb­val­stis. Lat­vi­ja ša­jā ko­ri­do­rā ir tik, cik tas ir eko­no­mis­ki iz­de­vī­gā­kais va­ri­ants.

– Var­būt šis tran­zī­ta ko­ri­dors va­rē­ja iet caur Klai­pē­du?

– Caur Klai­pē­du ne­var iet, jo tā­dā ga­dī­ju­mā ko­ri­do­ram jā­iet caur Balt­krie­vi­ju, kas sa­dār­dzi­na tran­zī­tu. Tā ka Klai­pē­da at­krīt. Al­ter­na­tī­va va­rē­tu būt Tal­li­na. Tal­li­na va­rē­tu būt, bet vi­ņiem ir pro­blē­mas ar to, ka no­vā­ca to bron­zas zal­dā­tu. Ar to vi­ņi bū­tis­ki kai­tē­ja sa­vai taut­saim­nie­cī­bai.

– Šo­gad di­vas vē­lē­ša­nas. Kā pro­gno­zē­jat, vai Lat­vi­jas at­tīs­tī­bai tās nāks par la­bu?

– Pro­gno­zē­ju, ka pēc nā­ka­ma­jām vē­lē­ša­nām 12. Saei­ma būs sa­ka­rī­gā­ka un arī val­do­šā koa­lī­ci­ja būs sa­ka­rī­gā­ka. Ne­sa­lī­dzi­nā­mi la­bā­ka ne­kā lai­kā, kad bi­ja trīs par­ti­ju koa­lī­ci­ja – Vie­no­tī­ba, NA un Zat­le­ra par­ti­ja. La­bā­ka arī ne­kā ta­gad, kad ir četr­as par­ti­jas koa­lī­ci­jā. Tie, kas bi­ja koa­lī­ci­jā no ie­priek­šē­jām vē­lē­ša­nām līdz 2014. ga­dam, to lai­ku at­ce­rē­sies kā mur­gu. Do­mā­ju, ka tāds murgs ne­at­kār­to­sies vēl diez­gan il­gi. Vis­maz ga­dus des­mit piec­pa­dsmit. Es do­mā­ju, ka vē­lē­ša­nu re­zul­tā­ti būs la­bi. Ar to do­mā­ju – la­bi val­stij.

– Pē­dē­jā lai­kā at­kal pa­rā­dī­ju­šās ru­nas, ka jūs va­rē­tu pre­ten­dēt uz prem­je­ra ama­tu.

– Pēc paš­val­dī­bu vē­lē­ša­nām, ku­rās par­ti­ja Lat­vi­jai un Vents­pi­lij pa­rā­dī­ja ļo­ti la­bus re­zul­tā­tus – gan­drīz 70% bal­su, pa­zi­ņo­ju, ka vairs ne­uz­ska­tu se­vi par prem­je­ra kan­di­dā­tu no ZZS. Šo­brīd no šī po­li­tis­kā spē­ka ir iz­vir­zī­ti trīs kan­di­dā­ti, ku­ri pa­pil­di­na cits ci­tu. Kat­ram no vi­ņiem ir sa­vas stip­rās un kā­das ne tik stip­rās pus­es. Tie ir cie­nī­ja­mi kan­di­dā­ti. Līdz ar to šis jau­tā­jums šo­brīd nav dis­ku­tēts un es uz to ne­es­mu ska­tī­jies kā uz re­ālu.