Bet Ukrainā 16. martā būs referendums Krimā, kas atsaucas arī uz Latviju, veidojot arī pie mums agresīvāku fonu nekā citas reizes. Ko šo notikumu priekšvakarā domā Rīgas domē, par to Neatkarīgās intervija ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku (Gods kalpot Rīga!).
Iepriekšējā saruna ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti (NRA, 24. janvārī) par sieviešu vietu politikā un sabiedrībā izraisīja lielu lasītāju rezonansi. Tāpēc tikāmies vēlreiz, lai parunātu par vīriešu lomu un viņu motivāciju.
Par ministriju slēgtiem līgumiem ar advokātu firmām, par to, vai vajag atlaist tiesībsargu Juri Jansonu, par «legālajām narkotikām» un citām tiesību jomas aktualitātēm šī intervija ar tieslietu ministri Baibu Broku (Nacionālā apvienība).
Saeimā līdz 2. lasījumam nonācis un kārtējās kaislības uzjundījis jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vai maksu par tiem diferencē atkarībā no pacienta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas.
Starptautiskā mediju kluba FormātsA3 ielūgts, februārī Rīgā pāris dienas viesojās politologs, žurnāla Krievija globālajā politikā galvenais redaktors, Krievijas Ārpolitikas un aizsardzības padomes loceklis Fjodors Lukjanovs. Intervijā Neatkarīgajai viņš raksturo situāciju Ukrainā.
Agrāk tīņi ostīja traipu tīrīšanas līdzekli Sopal, līmi Moments vai vienkārši bāza galvu celofāna maisiņos. Tagad bērni tin kāsi un pārpīpējas, kamēr rādās gļuki* jeb sirds apstājas. Vienmēr bijuši un būs tie, kuri vairs neatgriezīsies no saviem psihedēliskajiem ceļojumiem. Kas tad īsti ir šī brīnumzālīte, kas strauji ieņēmusi narkotirgu? Vai iespējams apkarot neprāta tirgoņus? Par to sarunā ar narkologu, 11. Saeimas deputātu (ZZS) Jāni Strazdiņu.
Rīga ir ar mežiem visbagātākā Eiropas galvaspilsēta: tai pieder kopumā vairāk nekā 65 000 hektāru zaļās zonas gan pašā pilsētā, gan ārpus tās. Visa šī prāvā saimniecība ir pašvaldības SIA Rīgas meži pārziņā.
Par Valda Dombrovska izredzēm, kandidējot uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, par Vienotības izredzēm Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās, par darba Eiropas Parlamentā lietderību Latvijas ļaudīm saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru KALNIETI (Vienotība).
Par arābu pavasara turpinājumu, politisko situāciju Ēģiptē, Latvijas uzņēmēju iespējām šajā valstī, kā arī to, kāpēc Latvijā nav valsts ilgtermiņa attīstības mērķu, Neatkarīgās intervija ar Latvijas vēstnieci Ēģiptē, bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Ivetu Šulcu.
Mainoties valdības sastāvam, par ministri kļuvusi Ina Druviete (Vienotība), kura iepriekš vadīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Atgādināsim, ka tieši šo parlamenta struktūru bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis reiz nodēvēja par reformu bremzējošu, bet par tās vadītāju izteicās, ka Druviete «jāpadzen no lielās politikas», jo viņa esot «nekompetenta un nav ieinteresēta risināt izglītības nozares problēmas». Rotācijas rezultātā amata vakancē nonākusi ZZS frakcijas deputāte Dana ReiznieceOzola. Šajā sarunā par galvenajām problēmām pārraugāmajā nozarē.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) atbild uz Neatkarīgās jautājumiem par jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu, budžetu, mediķu algām un sniedz atbildi, kad beidzot veselības aprūpei tiks nodrošināts pietiekams budžets, par ko iestājas visi veselības ministri, bet neviens nevar panākt šī mērķa īstenošanos.
Par savu otro elpu politikā, politikas tikumiem laika gaitā, valdības maiņu un jaunās valdības iespējām Neatkarīgās intervija ar Aizsardzības ministrijas (AiM) parlamentāro sekretāru Andreju Panteļejevu, kurš pēc pasēdēšanas ierakumu otrā pusē – žurnālistikā – atgriezies aktīvajā politikā.
Par to, ka «uz Latvijas Televīziju tiek izdarīts milzu spiediens» (I. Belte), vajadzētu priecāties, nevis skumt. Pirmkārt, tas liecina, ka LTV tiešām kļūst publiski pamanāma, otrkārt, saspiest var tikai to, kas ļaujas saspiesties.
Kas mainījies ēku drošības, būvniecības kontrolē pēc Zolitūdes traģēdijas, ko mainīs jaunais Būvniecības likums, kādas ir cerības laikus nodot ekspluatācijā Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), par to Neatkarīgās intervijā ar Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingu Vircavu.
Latvijas sabiedrībā Ukrainas notikumi tiek uztverti ļoti emocionāli. Iespējams, tas izskaidrojums ar deja vu saistībā ar 91. gadu. Kas Ukrainas barikādēm ir kopīgs, kas atšķirīgs no mūsējām; un vai mēs vispār saprotam, kas patiesi tur notiek?