arrow_downwardVārds jaunajiem

Mentālā veselība ir emocionāls, psiholoģisks un sociāls labklājības stāvoklis, kurā cilvēks apzinās savas spējas, var tikt galā ar ikdienas dzīves stresu, var strādāt produktīvi un spēj dot ieguldījumu sabiedrībā.

Ļoti stiprs vējš ir gāzis kokus un norāvis mājām jumtus, kā arī postījis dārzus un parkus. Citviet Latvijā vētru dēļ pat reģistrēti nāves gadījumi, viens no tiem Jūrmalā, kur vecāka gadagājuma sieviete zaudējusi dzīvību krītoša koka dēļ.

Vērojot norises mūsdienu politikā un apzinoties iespējamo karadarbības sākumu Ukrainā no Krievijas puses, rodas jautājums, vai nesenā vēsturē noticis kas līdzīgs? Pārlasot vēstures grāmatās, kāds bija Otrā pasaules kara priekšvakars, kā arī - kāda Vācijas un Sabiedroto reakcija uz notiekošo, iespējams konstatēt vairākas līdzības.

14. februāris ir mīlestības diena, kas ik gadus tiek atzīmēta arī Rīgas Katoļu ģimnāzijā. Šokolādes, puķes un dāvanas – tās bija katrā starpbrīdī.

Hemingvejs par “zudošo paaudzi” dēvēja Pirmo pasaules karu piedzīvojušos jauniešus, Remarks, savukārt, šo jēdzienu attiecināja uz Otrā pasaules kara jaunatni. Pārlieku nesabiezinot krāsas, var droši teikt, ka šodienas jauniešus nu jau var saukt par ja ne gluži “zudošo paaudzi”, tad “ pa pusei zudušo paaudzi” pavisam noteikti.

Jūra… Tik mierīga… Tik valdzinoša… Jūra… Tā mani pievelk… Un attur…

Komunikācija vienmēr ir bijusi svarīga sastāvdaļa attiecību veidošanā ar jebkuru cilvēku. Tā sastāv no divām daļām – runāšanas un klausīšanās, taču lielākā daļa no mūsdienu jauniešiem pievērš vairāk uzmanību runāšanas daļai un aizmirst par klausīšanos. Ieklausīšanās citos cilvēkos ir problēma, kas ir aktuāla mūsdienās, jo tā sirpi ietekmē jauniešu izaugsmi un tālāko nākotni.

Mūzika ir mākslas izpausmes veids, kuru var uztvert ar dzirdes maņas instrumentiem – ausīm. Tā var likt mums smieties, raudāt, dejot līdzi vai kratīt galvu un spiest ausis ciet. Mūzika ir pastāvējusi visu cilvēces eksistences laiku, sākumā ļoti primitīvās formās (ritma sišana, taures pūšana), taču ar laiku ir patiesi attīstīta, un tās pieprasījums - audzis. Mūsdienās 91% populācijas klausās mūziku vismaz reizi nedēļā, 82% jaunatnes uzskata, ka klausās mūziku katru dienu.

Jaunieši, vai jums nav nekad bijusi tāda problēma, ka jūs ieejat veikalā un pamanāt tikai ārzemju firmu apģērbu? Savukārt vecāki strīdas par Latvijas ekonomiju un uztraucās par savu nākotnes pensiju? To visu varētu atrisināt, pērkot drēbes lokāli!

Covid-19 slimības apstākļi grauj jauniešu veselību. Jauniešiem ļoti pasliktinājusies garīgā, mentālā veselība. Pētījumi rāda, ka 70% jaunieši piedzīvo nomāktību un depresiju. 60 % nomoka uzmācīgas domas. Mācīšanās grūtības ir gandrīz visiem.

Šie nogurdinošie COVID laiki, kas jau ilgst divus gadus, lika mums tikt galā ar daudzām grūtībām, kas tā arī nebeidzas. Nespēja darīt daudzas ikdienišķas lietas klātienē, bezgalīgie ierobežojumi un socializēšanās deficīts liek lielam skaitam cilvēku zaudēt motivāciju. Astoņi no 10 intervētajiem cilvēkiem ir saskārušies ar motivācijas trūkumu tieši Covid-19 ietekmē. Kad motivācija ir zudusi, to var atgūt, taču kā lai to izdara?

Man bija lielas ekspektācijas par Latviju, jo tā piedāvā to, ko meklēju (laika apstākļi, nepārapdzīvota vieta, zemas cenas, elpu aizraujošas ainavas), un par laimi Latvija pārspēja visas manas cerības!

Ja bērns jūt, ka vecāki viņam uzticas un ieklausās, tas vairo motivāciju un atbildības sajūtu. Ir jāļauj saviem bērniem pieņemt patstāvīgus lēmumus un jāatceras, ka viņu viedoklis un vēlmes ir svarīgākas par to, ko teiks apkārtējie. Uzticoties meitas lēmumam par mācību formas maiņu, pārliecinājos, ka arī jaunieši spēj izvērtēt, analizēt un izprast, kas ir būtiski, un kas – nē.