Covid-19 slimības apstākļi grauj jauniešu veselību. Jauniešiem ļoti pasliktinājusies garīgā, mentālā veselība. Pētījumi rāda, ka 70% jaunieši piedzīvo nomāktību un depresiju. 60 % nomoka uzmācīgas domas. Mācīšanās grūtības ir gandrīz visiem.
Pirms gada, 2020. gada nogalē, tika veikts pētījums par jauniešu psihisko veselību. Tika aptaujāti 1660 no 12 līdz 19 gadus veci bērni un jaunieši. Aptaujas dalībniekiem uzdeva jautājumus par to, kā viņus ietekmē pandēmija. Pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka jaunieši no Covid-19 cieš mazāk. Pētījums arī parādīja, ka vairāk bērnus un jauniešus ietekmē pandēmijas radītie ierobežojumi. Tieši jaunie noteikumi, kas ierobežo došanos uz skolu un klātienes mācības, rada psihiskas saslimšanas draudus. Tāpat ar psihiskām slimībām un depresiju bērni un jaunieši var saslimt, trūkstot socializēšanās iespējām ārpus skolas. Jaunieši jūtas kā ieslodzīti savās mājās. 70% jaunieši atzina, ka jūt nomāktību un depresiju. 60% bērnu un jauniešu piedzīvo uzmācīgas domas, trauksmi. Grūtības mācīties ir gandrīz visiem.
Krītoties bērnu un jauniešu sekmēm uztraukti, bezpalīdzīgi un saspringti kļūst arī vecāki. Vecāki redz bērnu sekmes, kuras pasliktinās, jūt bērnu motivācijas trūkumu, lai pieceltos un mācītos, redz to, ka bērni ir apātiski. Tomēr vecākiem bieži trūkst padoms, kā bērnus motivēt, kā radīt viņos dzīvesprieku. Tas arī vecākos rada bezpalīdzību. Kā runāt ar bērnu, kurš guļ gultā, pagriezies pret sienu un domā, ka dzīvei nav jēgas?
Speciālisti uzskata, ka jāsāk ar labu miegu, fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā katru dienu. Ir jārīkojas, lai alkoholam, narkotikām u.c. atkarības izraisošām vielām, kas pasliktina jauniešu veselību, nepievienotos vēl arī hroniska depresija.
