Jūra… Tik mierīga… Tik valdzinoša… Jūra… Tā mani pievelk… Un attur…
Tieši ar šīm rindām es vēlējos sākt savu nelielo veiksmes stāstu, jo tie ir tikai daži vārdi, bet pasaka tik daudz.
Kurš gan nesapņo par jūru un tās plašumiem? Kurš spēj atteikties no jūras valdzinājuma un burvības?
Jau sākumskolā es aizdomājos - cik jauki būtu kļūt par jūrnieku! Tā pakāpeniski šī vēlme pārtapa par sapni, ko ļoti vēlos realizēt. 9. klases latviešu valodas eksāmena mutvārdu daļā es nemaz nešaubījos, ka gatavošu runu par jūrnieka profesiju, jo mana izvēle par tālākajām skolas gaitām jau bija izdarīta. Neskatoties uz līdzcilvēku mēģinājumiem mani atrunāt no šīs izvēles, es domās jau biju jūrskolā… Rīgā.
Pirms mācību uzsākšanas es centos iegūt dažādu informāciju LJA jūrskolas vietnē par mācībām un to piedāvātajām iespējām. Protams, palika prātā arī aicinājums piedalīties programmā “Erasmus+”, jo tik ļoti vilināja iespēja iegūt pirmo ar jūrnieka profesiju saistītu darba pieredzi. Tur iestājoties, par šo iespēju vairāk uzzināju no skolotājiem un vecāko kursu audzēkņiem.
Un nu, mācoties jau LJA jūrskolas 2. kursā, es saņēmu ziņu, ka esmu pieņemts šajā programmā un ka man ir iespēja iziet praksi Spānijā vai Maltā. Mani pārņēma neizsakāms emociju virpulis: prieks, izbrīns, interese, sajūsma, reizē satraukums… Protams, mana izvēle bija - Malta! Es pats dzīvoju Latgalē, Rēzeknes novadā, nelielā ciematā, ko arī sauc -Malta, tāpēc man nebija šaubu, ka es vēlos kaut nedaudz iepazīt citu Maltu - salu Vidusjūrā. Es uzskatu, ka tas patiesi bija mana veiksmes stāsta sākums, bet varbūt šī stāsta sākums jau bija manos sapņos par jūrnieka profesiju?
11. jūlija rītā jau bijām lidostā. Emocijas ir sakāpinātas, jo priekšā pirmais lidojums… Nedaudz vairāk kā trīs stundas, un mēs jau esam Maltā - nelielā, bet ļoti skaistā valstī, kas apvīta ar dažādām leģendām, pārsteidz ar varenu vēsturi, brīnišķīgām pludmalēm un pasakaino dabu. Fantastiska sajūta! Jā, bija neliela kļūme, jo pēc atlidošanas uz Maltu mēs apmēram divas stundas gaidījām transportu, lai nokļūtu uz mums paredzēto dzīvojamo vietu. Bet tas bija tikai nieks, salīdzinot ar tām pozitīvajām emocijām, kas mūs sagaidīja vēlāk.
Mēs dzīvojām pilsētā Bugibba, bet strādājām pilsētā Mellieha, kompānijā “Oh Yeah Malta”. Man patika viss: dzīves apstākļi (dzīvojām tuvu jūrai, blakus veikali), piedāvātais darbs uz kruīza kuģa “HAKUNA MATATA 2” (jauki uzņēma, visu parādīja un izstāstīja, kas un kā būs jāpaveic). Es strādāju ar lielāko prieku un pilnu atdevi, jo saprotu, ka jūrnieka darbs ir ļoti atbildīgs. Tā bija lieliska iespēja gūt pirmo pieredzi, turklāt starptautiskā līmenī. Līdzās profesionālajām iemaņām (jahtu tauvošana, jahtu apkope u.c.) mēs pilnveidojām prasmi sadarboties, strādāt komandā, kā arī uzlabojām angļu valodas prasmes sarunu līmenī.
Ļoti iespaidīga man likās pirmā darba diena, kad mēs braucām uz salām. Tik caurspīdīgu un dzidru ūdeni kā Zilajā lagūnā es iepriekš biju redzējis tikai bildēs. Tāpat brīvajās dienās mums bija iespēja baudīt Maltas fantastisko dabu, kaut nedaudz iepazīt Maltas kultūru un arhitektūru. Vērtīgs piedzīvojums bija Maltas galvaspilsētas Valletas apskate. Tā ir viena no skaistākajām Vidusjūras pilsētām, kas pārsteidz ar senajām ieliņām, pilīm, muzejiem un baznīcām. Šķiet, ka tu esi nokļuvis kādā īpašā vēstures gaisotnē, jo it visur jūtama vēstures elpa. Neaizmirstams piedzīvojums bija akvaparka “Splash&Fun Water Park” apmeklējums, jo lieliski atpūtāmies un jautri pavadījām laiku.
Maltā pavadītais laiks man vienmēr paliks atmiņā. Šis piedzīvojums man bija ļoti svarīgs, vērtīgs un jaunu, pozitīvu emociju pārpilns. Tā bija mana veiksme, solis pretī mana sapņa piepildījumam. Nedaudz skumji, ka tas ir beidzies. Bet varbūt tas ir tikai kaut kā jauna sākums? Šīs emocijas ir sava veida enerģija, kas dod spēku turpmākajai darbībai manis izvēlētā mērķa piepildījuma ceļā.
