Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai" piektdien parakstījis 54,762 miljonus eiro vērtu līgumu ar divām Lietuvas kompānijām un vienu Vācijas uzņēmumu par Eiropas platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" posma izbūvi no Kauņas dzelzceļa stacijas līdz Kauņas intermodālajam terminālim.
24.maijā varējām vērot nebijušu notikumu Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas. Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli neapstiprināja Latvijas Bankas prezidenta izvirzītu kandidatūru.
Krasā viedokļu dažādība par Edvarda Kušnera apstiprināšanu vai neapstiprināšanu Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā uz otru termiņu neļaus šo jautājumu izlemt termiņos, kādi noteikti Saeimas Kārtības rullī.
Lai gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, iztaujājot Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru, mēģināja izvilināt no viņa izpratni par morāli, E. Kušners slazdā neielaidās un šos jautājumus veikli apgāja.
Aprakstot 13 gadu vecu publiskā reģistrā fiksētu darījumu, prese cenšoties nomelnot Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru, kuram savulaik darījums caur Delavērā reģistrēto kompāniju bijusi goda lieta, – skaidroja pats E. Kušners Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Par spīti biezajai aizdomu ēnai, kas kritusi gan pār Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču, gan arī pār viņa savulaik virzīto un atbalstīto LB padomes locekli Edvardu Kušneru, pašreizējā LB prezidenta pienākumu pildītāja Zoja Razmusa virza E. Kušneru atkārtotai apstiprināšanai augstajā amatā.
Izpētot dalībniekus aptuveni 1,2 miljonu eiro darījumā, kuru 2005. gada decembrī veica pašreizējais Latvijas Bankas (LB) padomes loceklis, iepriekš arī LB prezidenta padomnieks Edvards Kušners, var atrast informāciju, ka E. Kušnera intereses šajā darījumā varētu būt krustojušās ar Trasta komercbankas un tās lielākā akcionāra Igora Buimistera interesēm.
Latvijas Bankas (LB) darbiniekiem gan likumos, gan iekšējos normatīvos aktos un darba līgumos bija un arī tagad ir noteikti dažādi uzņēmējdarbības un amatu apvienošanas ierobežojumi, tomēr pašreizējais LB padomes loceklis Edvards Kušners nav pārkāpis nedz likumu, nedz darba līgumā noteiktos ierobežojumus, – ir pārliecināts LB preses sekretārs Jānis Silakalns.
Pašreizējais Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners kā ofšorkompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektors un pilnvarota persona 2005. gada decembrī slēdzis līgumu par 822 000 latu (gan toreiz, gan tagad – aptuveni 1,2 miljoni eiro) aizņemšanos no kādas privātpersonas.
Tā dēvētās oligarhu lietas materiālu publiskošana ne tikai radīs pamatu tajā iesaistītajām personām vērsties pret valsti, bet pārkāps arī Satversmi un virkni citu likumu. Ar šādu tiesību ekspertu viedokli sadūrusies Latvijas Reģionālās apvienības un Vienotības virzītā iniciatīva.
Eirokomisāra Nila Muižnieka ieviestais termins homo sorosensus nav izmantots Sorosa fonds Latvija (SFL) darbībā, Neatkarīgajai apgalvoja SFL bijušais valdes loceklis un priekšsēdētājs, tagad Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Izvērtējot savas valdības darbu, Ungārijas premjers Viktors Orbāns šā gada 18. februārī cita starpā uzsvēra, ka apdraudējums Ungārijas nacionālajai valstij nāk no miljardiera Džordža Sorosa izveidotā organizāciju un struktūru «birokrātiskā tīkla».
Publiski izskanējusī informācija un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izteikumi par viņa izspiegošanu nepaliks bez ievērības un to tuvākajā laikā vērtēs Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK), Neatkarīgajai apgalvoja komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (Vienotība).
Atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem par paveikto valsts noslēpuma izpaušanas fakta noskaidrošanā, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda – pašlaik tiek veiktas visas darbības, kādas normatīvajos aktos ir paredzētas.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīcībā neesot informācijas par tiesnešu ietekmēšanu – neviens tiesnesis ar šāda veida sūdzībām pie viņa neesot vērsies, Neatkarīgo informēja Augstākās tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kura pētīja «valsts nozagšanas pazīmes un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911», darbā neapšaubāmi ir redzams vēl viens valsts noslēpuma apzinātas izpaušanas gadījums, turklāt noplūdinātais valsts noslēpums nav saistīts ar tā dēvēto oligarhu krimināllietu, bet gan ar pavisam nopietnu lietu – «pretizlūkošanas pasākumiem».
Ar nelielu farsu un atzinumu, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savu darbu veicis nekvalitatīvi, pēc sešus mēnešus ilgušās izmeklēšanas noslēdzies tā dēvētās oligarhu lietas vētīšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs.
Daudzu gadu garumā ilgušās slepenās noklausīšanās likumību un tās uzsākšanas patiesos mērķus Saeimas izmeklēšanas komisija, kura pētīja valsts nozagšanas pazīmes un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911, nav analizējusi – liecina Saeimas mājaslapā publiskotais komisijas galaziņojums.
Nav pilnīgi nekāda pamata apgalvot, ka t.s. oligarhu krimināllietas izmeklēšanai būtu atvēlēti nepietiekami resursi vai kāds būtu šo izmeklēšanu kavējis.
Ainārs Šlesers savulaik popularizējis projektu Latvijā (Zaķusalā) «aktuāliem investoriem» Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tostarp Donaldam Trampam, tāpēc ir jāveic procesuālās darbības ASV un jāpratina šis iespējamais investors – šādi 2014. gada februārī KNAB izmeklētāja, procesa virzītāja t.s. oligarhu lietā Ilze Kivleniece ir pamatojusi, kāpēc jānosūta attiecīgs tiesiskās palīdzības lūgums ASV.