Neatklāj, vai uzsākta vēl viena krimināllieta par valsts noslēpuma izpaušanu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kura pētīja «valsts nozagšanas pazīmes un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911», darbā neapšaubāmi ir redzams vēl viens valsts noslēpuma apzinātas izpaušanas gadījums, turklāt noplūdinātais valsts noslēpums nav saistīts ar tā dēvēto oligarhu krimināllietu, bet gan ar pavisam nopietnu lietu – «pretizlūkošanas pasākumiem».

Šā gada žurnāla Ir janvāra 2. numurā bija publicēts gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtās sēdes detalizēts izklāsts (ierobežotas pieejamības informācija), gan publicēta informācija, kas neattiecas uz kriminālprocesu Nr. 16870000911, bet kas ir atrodama tikai KNAB uzsāktajā operatīvajā lietā - respektīvi, tas ir valsts noslēpums.

Kurš izpaudis?

Proti, žurnāls Ir publicēja informāciju, ka bijušais Drošības policijas priekšnieka vietnieks un Pretterorisma centra vadītājs Juris Leitietis ir izsaukts uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju tāpēc, ka, kā skaidro Ir, «laikā, kad KNAB veica operatīvās darbības, vācot pierādījumus oligarhu iespējamiem noziegumiem, konstatēts, ka Leitietis, iespējams, pieļāvis krimināli sodāmu likumpārkāpumu - izpaudis neizpaužamas ziņas Krišjānim Peteram, tuvam Šlesera kolēģim, bijušajam satiksmes ministram un lidostas Rīga valdes priekšsēdētājam».

Žurnāls Ir arī norādīja, no kuras personas ieguvis šo informāciju: «Pētot oligarhu lietu, Saeimas deputāts Andrejs Judins bija sašutis un sāka interesēties, kāpēc nav izmeklēts lietā redzams noziegums un valsts amatpersona palikusi nesodīta.» «Pēc Judina ierosinājuma Leitietis tika uzaicināts uz Saeimas komisiju,» atgādināja Ir. Tādējādi žurnāls Ir faktiski arī ir norādījis, kura persona ir izpaudusi valsts noslēpumu.

Turklāt, kā to varēja novērot klātesošie, kuri bija ieradušies uz š. g. 4. janvāra parlamentārās komisijas sēdi, žurnāla Ir pārstāve J. Leitietim jau pirms viņa iztaujāšanas izmeklēšanas komisijā sāka uzdot jautājumus par tematiku, par kuru viņu vēl tikai bija paredzēts iztaujāt īpašā slēgtās sēdes daļā. Kā zināms no masu medijiem, J. Leitieša iztaujāšanā speciālās Saeimas telpās, kurās nav iespējams no malas noklausīties, drīkstēja piedalīties tikai tie deputāti, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam. Tie bija Saeimas deputāti Andrejs Judins, Ritvars Jansons, Mārtiņš Šics, Igors Pimenovs un Ainārs Mežulis. Kā īpaši uzsvēra mediji, komisijas vadītāja Inguna Sudraba šajā sēdes daļā piedalīties nedrīkstēja, jo viņai nav pielaides valsts noslēpumam.

Jābūt pat nofilmētam

Vēl vairāk - no parlamentārās izmeklēšanas komisijas 4. janvāra slēgtās sēdes izraidītās personas (lielāko TV kanālu žurnālisti un operatori; ļoti daudzu citu mediju žurnālisti, tostarp NRA pārstāvis; Ēriks Kalnmeiers, bijušais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, Saeimas darbinieki u.c.) varēja novērot, kā J. Leitietis pieveda Ir pārstāvi pie Ē. Kalnmeiera un uzstājīgi aicināja žurnālam zināmos faktus izklāstīt tieši ģenerālprokuroram. Ļoti ticams, ka šī epizode ir arī nofilmēta, jo TV operatori turpināja filmēt arī visu notiekošo pēc tam, kad bija izraidīti no izmeklēšanas komisijas slēgtās sēdes.

Būtiski ir arī tas, ka Drošības policija pēc šīs informācijas izpaušanas publiski paziņoja, ka «lietas apstākļi ir saistīti ar DP veiktajiem pasākumiem pretizlūkošanas jomā», nevis ar t.s. oligarhu lietu, ar kuras materiāliem bija tiesīgs iepazīties deputāts A. Judins.

Atbildīgi - priekšnieki

Saistībā ar šo Neatkarīgā lūdza ģenerāprokuroram Ērikam Kalnmeieram, KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem, Drošības policijas prieksniekam Normundam Mežvietam informēt, 1) vai ir uzsākts kriminālprocess par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu; 2) vai ārpus kriminālprocesa ir uzsākta pārbaude par personas spēju saglabāt valsts noslēpumu; 3) vai ir uzsākta pārbaude par to, kurš pieļāva, ka Saeimas deputāts Andrejs Judins piekļūst lietai, kas «saistīta ar DP veiktajiem pasākumiem pretizlūkošanas jomā» un kas nekādi nav un nevar būt saistīta ar viņa darba pienākumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijā un Saeimā.

Līdzīgi jautājumi tika uzdoti arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un SAB direktoram Jānim Maizītim.

No Ē. Kalnmeiera Neatkarīgā saņēma sekojošu atbildi: «Institūciju rīcību pieminētajos gadījumos regulē Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 (Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi) 104.-112. punkti. Prokuratūra nav tiesīga sniegt informāciju par veiktajiem pasākumiem. Jautājumi uzdodami tieši Saeimas priekšsēdētājai, KNAB un Drošības policijas priekšniekiem.» Faktiski ģenerālprokurors norāda, ka par valsts noslēpuma saglabāšanu atbildīgs ir konkrētās iestādes vadītājs, bet valsts noslēpuma iespējamu izpaušanu izmeklē Drošības policija.

Noplūde ir pamanīta

Drošības policijas (DP) atbilde bija sekojoša: «Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, varam informēt, ka atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka varētu būt notikusi valsts noslēpuma izpaušana, institūcijas vadītājam ir pienākums par to nekavējoties ziņot atbildīgajai valsts drošības iestādei, kā arī izveidot dienesta izmeklēšanas komisiju, pieaicinot arī atbildīgās valsts drošības iestādes pārstāvi. Vēršam uzmanību, ka par slepenības režīma nodrošināšanu gan Saeimā, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā atbildīgā valsts drošības iestāde ir Satversmes aizsardzības birojs. DP savas kompetences ietvaros par iespējamām kriminālprocesuālām darbībām var lemt pēc tam, kad konstatēta valsts noslēpuma objekta izpaušana.»

Savukārt KNAB priekšnieks J. Straume ar KNAB galvenās speciālistes sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūšas starpniecību paskaidroja: «Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dienesta pārbaudes slēdziens par krimināllietas materiālu nokļūšanu publiskajā telpā ir klasificēts, un tas nosūtīts Drošības policijai izvērtēšanai. KNAB rīcībā nav informācijas par Drošības policijas vai kādas citas valsts drošības iestādes veiktajām pārbaudēm un pasākumiem pretizlūkošanas jomā.»

Faktiski KNAB informē, ka iestādes vadītājs ir fiksējis iepriekšminēto valsts noslēpuma izpaušanas gadījumu un informējis par to Drošības policiju; vienīgais nav zināms, vai ir izveidota dienesta izmeklēšanas komisija.

Pie mums - viss kārtībā

Savukārt I. Mūrniece ar sava padomnieka Jāņa Tomeļa starpniecību norādīja: «Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 10. pants nosaka, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iepazīties ar valsts noslēpumiem un operatīvās izstrādes lietām tādā apjomā, kādā to uzskata par iespējamu operatīvās iestādes vadītājs - šajā gadījumā KNAB priekšnieks. Valsts drošības iestādēm, kuras izsniedz pielaides darbam ar valsts noslēpumu un uzrauga valsts noslēpuma aizsardzību, ir iespējas uzsākt pārbaudi par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu, ja tās to uzskata par nepieciešamu.»

Faktiski I. Mūrniece norāda, ka, pēc viņas domām, valsts noslēpuma noplūde nav notikusi Saeimā, bet gan KNAB.