Kušnera jautājums izrādījies smags pārbaudījums Saeimai

Krasā viedokļu dažādība par Edvarda Kušnera apstiprināšanu vai neapstiprināšanu Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā uz otru termiņu neļaus šo jautājumu izlemt termiņos, kādi noteikti Saeimas Kārtības rullī.

Proti, Kārtības ruļļa 31. pantā paredzēts, ka iesniegumu par amatpersonu iecelšanu Saeimas atbildīgā komisija (šajā gadījumā - Budžeta un finanšu komisija) izskata 15 dienu laikā un par to «sagatavo Saeimas lēmuma projektu». Bet LB prezidenta vietnieces Zojas Razmusas iesniegums par E. Kušnera atkārtotu izvirzīšanu LB padomes locekļa amatam Saeimā reģistrēts 27. aprīlī, kas nozīmē, ka Saeimas balsojumam par viņa kandidatūru vajadzētu notikt jau šodien. Tomēr, kā Neatkarīgā noskaidroja komisijā, šodien tikai pēc Saeimas plenārsēdes (cita starpā - paredzēta ļoti nopietna darba kārtība) atbildīgā komisija noformulēs kopējo viedokli, visticamāk, balsojot par piedāvāto kandidātu, un tikai tad sagatavos lēmuma projektu.

Tāpat saprotamu iemeslu dēļ atbalstam aktivizējušies arī sorosieši (E. Kušners ilgus gadus bija Sorosa fonds Latvija valdes loceklis), kuri vispirms izstājās no Vienotības, pēc tam izstājās no partijas Par, bet Vienotības Saeimas frakciju viņi nekad nav pametuši.

Saeimas Juridiskais birojs uzskatot, ka liels pārkāpums tas tomēr nebūs, jo E. Kušnera pašreizējās pilnvaras beidzas 30. maijā.

Kuluāru darbi

Kā Neatkarīgā jau rakstīja, pagājušajā nedēļā pēc Z. Razmusas un E. Kušnera uzklausīšanas Budžeta un finanšu komisija vēl nevarēja formulēt kopējo viedokli, jo tikai Juris Viļums (šobrīd - Latvijas Reģionu apvienības, pirms tam arī partiju Jaunie demokrāti, Sabiedrība «Citai politikai», Pilsoniskā savienība, Vienotība un Zatlera Reformu partija pārstāvis) bija gatavs nekavējoties atbalstīt E. Kušnera kandidatūru. Savukārt pārējā komisija «paņēma pauzi», it kā lai pārdomātu dzirdēto.

Tomēr patiesais iemesls, visticamāk, ir cits - krasi atšķirīgi viedokļi ir ne tikai starp partijām, bet arī partiju iekšienē. Kuluāros runā, ka savu politisko ietekmi E. Kušnera atbalstam esot ieslēguši arī publiski nežēlastībā kritušie Ilmārs Rimšēvičs un Māris Martinsons, kuru aizkulišu ietekme gan nav līdz galam novērtēta.

Tāpat saprotamu iemeslu dēļ atbalstam aktivizējušies arī sorosieši (E. Kušners ilgus gadus bija Sorosa fonds Latvija valdes loceklis), kuri vispirms izstājās no Vienotības, pēc tam izstājās no partijas Par, bet Vienotības Saeimas frakciju viņi nekad nav pametuši.

Kāpēc meklēt citu?

Neskatoties uz kraso viedokļu dažādību, daži politiķi jau vakar bija gatavi paust gan atbalstu, gan noraidījumu E. Kušnera kandidatūrai.

Partijas No sirds Latvijai vadītāja Inguna Sudraba, runājot par notiekošo ap E. Kušnera virzīšanu, teica: «Notiek politiķu pozicionēšanās. Tie, kuri paši ir vainīgi pie tā, kas notiek banku sistēmā, tagad grib iziet sveikā no ūdeņiem, kurus paši ir saduļķojuši. Tādēļ vajag atrast malējo, kuru pataisīt par vainīgo.» Atbildot uz jautājumu par Z. Razmusas izvēles korektumu, virzot E. Kušneru, deputāte norādīja: «Latvijas Bankā tā ir bijusi tradīcija, ka padomes locekļi, kuri jau reiz ir izvirzīti un nav vēl pensijas vecumā, viņus turpina izvirzīt pat trīs un vairāk reižu. Savulaik pati sniedzu priekšlikumu, ka nepieciešams pieturēties pie diviem termiņiem. Loģika ir sekojoša: ja cilvēks ir profesionāls un pārzina savu lietu, nav nekāda pamata viņu nevirzīt uz nākamo termiņu un neuzticēties. Nākamajā termiņā viņš būs vēl efektīvāks. Kāda jēga ir meklēt kādu citu? Tādējādi Razmusas lēmums ir loģisks. Neviens jau nemeklē citu vietā, ja ir pārapstiprināšanai atbilstošs cilvēks.»

Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins teica: «Man nav viedokļa par to, kas notiek ap Edvarda Kušnera pārapstiprināšanu, jo atrados komandējumā. Zinu tikai tik daudz, cik rakstīts avīzēs. Bet kas man liekas jocīgi - viņš ir pietiekami gudrs, bet tas, kas ir saistīts ar viņa ofšoru firmām? Jautājums: vai tur ir pārkāpums vai nav? Man neiznāca būt klāt tajā Saeimas komisijas sēdē, kur viņš to visu skaidroja.»

Runājot par Z. Razmusas lēmumu virzīt pārapstiprināšanai E. Kušneru, deputāts norādīja: «Tas ir saistīts ar atbildi uz pirmo jautājumu. Ja viņam ir bijis kaut kāds interešu konflikts, tad viņu nevajag virzīt - tas ir loģiski. Bet, ja viņš neko nav pārkāpis, tad lai viņu virza.»

Čekas - čaulu analoģija

Vienotības deputāts Renārs Putniņš uzskata, ka E. Kušneru nedrīkst virzīt, un salīdzina radīto situāciju ar čekas maisu jautājumu.

«Ņemot vērā to, ka valdība, premjers, finanšu ministre, partija Vienotība, finanšu sistēmas uzraugi ir paziņojuši, ka cīnīsies pret čaulu kompānijām, kā mēs tagad varam augstā amatā ielikt cilvēku, kurš pats ir bijis čaulu kompānijas rīkotājdirektors? Turklāt viņš tiek virzīts tādas institūcijas galvgalī, kurai būs jācīnās ar čaulu kompānijām. Te ir skaidrs interešu konflikts, un es uzskatu, ka to nevar pieļaut,» skaidroja R. Putniņš.

«Šajā laikā, kad visi skatās uz Latvijas finanšu sistēmas reputāciju kā caur lupu, mēs nevaram sistēmā likt iekšā cilvēku, kurš no šodienas skatpunkta nav ar tīru reputāciju. Mēs te varam vilkt arī šādas analoģijas. Kādreiz cilvēki sadarbojās ar čeku, un tas priekš tiem laikiem bija likumīgi un kāda acīs varbūt pat cienījami. Ar čeku tolaik varbūt sadarbojās arī kādi universitātes rektori un citas augstas amatpersonas. Varbūt viņi tajos laikos nemaz nevarēja izsisties tālāk savā karjerā, ja nesadarbojās ar čeku. Bet tagad ir citi laiki. Mēs esam definējuši, ka cilvēki, kuri tolaik sadarbojās ar čeku, mūsdienās nevar ieņemt daudzus amatus - nevar kļūt par ministriem, nevar kļūt par prezidentiem, nevar saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Daudzi no viņiem varbūt varētu būt labi vadītāji, bet mēs esam definējuši - ja tolaik tu sadarbojies ar čeku, tad tagad tu augsto amatu ieņemt nevari. Ja velkam šo analoģiju - ar banku sistēmu ir tieši tāpat. Mēs varam teikt, ka Kušnera kungs ir labs cilvēks; paskatoties viņa CV, varam secināt, ka viņš ir labs speciālists. Bet šajā situācijā, kādā ir nonākusi Latvijas finanšu sistēma, viņš neatbilst amatam, uz kuru viņu virza. Viņam vairs nav šīs uzticības.»

Uz jautājumu, vai Latvijas Bankas prezidenta vietniece Z. Razmusa, šādā situācijā par katru cenu virzot E. Kušnera kandidatūru, pati sevi «nenolika zem sitiena», R. Putniņš atbildēja: «Viņa rīkojās ļoti netālredzīgi. No viņas atbildēm Saeimas komisijā varēja nojaust, ka viņa pati atzīst - īsti pareizi tas nav. Bet tad rodas jautājums - kurš gan ir tas, kurš Razmusas kundzei liek virzīt šo kandidatūru? Protams, viņa pati sevi noliek zem sitiena. Ja cilvēks mums apstiprināšanai piedāvā neatbilstošas kandidatūras, tad jautājums, protams, ir par viņu pašu.

Latvijas finanšu sistēmas problēmas mums jārisina ļoti akurāti, baltiem cimdiem. Varētu pat teikt - ķirurģiskiem cimdiem, steriliem [R. Putniņš ir neiroķirurgs - aut.], lai mēs novērstu jebkuras aizdomas. Nākamajiem kandidātiem jābūt maksimāli tīrai reputācijai. Mēs virzām jaunu likuma redakciju, kurā noteikti kritēriji, kādiem jāatbilst Latvijas Bankas vadībai. Tur viens no punktiem ir laba reputācija. Šim kritērijam nu nekādi neatbilst Kušners, kurš pats Saeimas komisijā teica - 2005. gadā tā rīkoties bija OK, bet tagad viņš vairs nedrīkstētu tā darīt. Likuma grozījumi drīz tiks pieņemti. Kā mēs tagad varam balsot par Kušnera kungu, kurš pat pats saprot - pēc tā jaunā likuma viņš pat nevarētu tikt izvirzīts?» retoriski vaicāja R. Putniņš.

Vajag radikālas pārmaiņas

Saeimas deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) teica: «No vienas puses, Edvards Kušners Latvijas Bankas padomes locekļa amatā ir nostrādājis tikai vienu termiņu. No otras puses, padome joprojām ir sešu cilvēku sastāvā. Padome ir līdzatbildīga par situāciju banku sektorā, kas pēdējos mēnešos kļuva ļoti aktuāla saistībā ar ABLV banku. Jāņem vērā arī ne tik senās problēmas ar Krājbanku, Pareksa banku un Trasta komercbanku. Esam eirozonas valsts, un mūsu nacionālā valūta ir eiro, taču mums Latvijas Bankā joprojām ir seši padomes locekļi un seši valdes locekļi. 2016. gadā atalgojuma budžets bankā bija 1,5 miljoni eiro. Pieļauju, ka 2017. gadā tas ir tikai pieaudzis.»

Vaicāts, vai Latvijas Banka nav kļuvusi par barotni amatpersonām, E. Putra teica: «Jā, to tā arī var nosaukt. Piemēram, Lietuvā pēc eiro ieviešanas centrālajā bankā palikusi tikai valde - padomes viņiem vairs nav. Man nav nekas personīgs pret Kušnera kungu, bet šajā brīdī tas ir jautājums. Šobrīd mēs esam apstiprinājuši amatā jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības dienesta vadītāju. Mainās arī dienesta pakļautība. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tuvākajā laikā tiks veikts funkciju audits. Jādomā plašāk - FKTK varētu tikt atgriezta atpakaļ Latvijas Bankas sastāvā. Personālijām, to skaitā Latvijas Bankas padomei, ir jāuzņemas atbildība par situāciju, kāda bija pēdējos gados izveidojusies banku sektorā. Šo iepriekšminēto iemeslu dēļ es sliecos domāt, ka vairākums Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātu varētu neatbalstīt Kušnera pārvēlēšanu uz otro termiņu. Šo jautājumu mēs pārrunājām pirmdien arī koalīcijas padomē. Tvērumam jābūt plašākam, tādēļ, visticamāk, pie šiem apstākļiem Kušnera pārvēlēšana amatā nenotiks.»

Runājot par Z. Razmusas izvēli, E. Putra teica: «Mēs komisijā uzdevām viņai jautājumus kontekstā ar to, ka šajā brīdī mums dienaskārtībā ir Latvijas Bankas likuma grozījumu projekts, kurā iekļauta arī prasība par nevainojamu reputāciju padomes locekļa kandidātam. Lai arī likums vēl nav stājies spēkā, jau ir zināmi nākotnes spēles noteikumi. Tādēļ bija jautājums Razmusas kundzei, vai biznesa darījumi, kuros aktīvu dalību ņēmis Edvards Kušners, tika ņemti vērā, viņu nominējot, uz ko mēs saņēmām izvairīgu atbildi. Tā bija diplomātiska locīšanās. Lai arī Kušnera kungs saka, ka visi dokumenti ir kārtībā, un tas, ko viņš darījis, biznesā nav bijis aizliegts, tomēr šajā brīdī padomes loceklim ir jābūt nevainojamai reputācijai un tādēļ diez vai ir pieņemama viņa virzība tālāk.»

Runājot par to, ka Sorosa fonds Latvija, kura valdes loceklis ilgus gadus bija E. Kušners, ir deklarējis valsts amatpersonām visaugstāko morāles un ētikas latiņu, deputāts norādīja: «Akmeni mēs visi mākam mest, bet dažreiz tas akmenis atsitas un trāpa pašam.