Latvijas sorosieši neesot lietojuši terminu homo sorosensus

Eirokomisāra Nila Muižnieka ieviestais termins homo sorosensus nav izmantots Sorosa fonds Latvija (SFL) darbībā, Neatkarīgajai apgalvoja SFL bijušais valdes loceklis un priekšsēdētājs, tagad Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Jāatgādina, ka latviešu izcelsmes politologs, bijušais SFL valdes loceklis N. Muižnieks Sorosa globālā tīkla Open Society News 2009. gada izdevumā, kurš veltīts Austrumeiropas valstu attīstībai 20 gados pēc komunisma sabrukuma, publikācijā Atvērtās sabiedrības vīrieša (un sievietes) radīšana vienkāršā un saprotamā valodā vaļsirdīgi izklāstījis starptautiskās oligarhijas spilgtākā pārstāvja Džordža Sorosa centrālās struktūras - Atvērtās sabiedrības institūta - pamatmērķi, proti, izaudzināt un izskolot jaunu globālo cilvēku paaudzi. Šo jauno globālo cilvēku paaudzi N. Muižnieks nosaucis par homo sorosensus. Šai paaudzei jāpārņem vara politikā un ekonomikā bijušajā PSRS un tās ietekmes telpā no vecās varas elites, kura tiek dēvēta par homo sovieticus, uzsver N. Muižnieks.

Tā kā izdevums Open Society News nav paredzēts plašam lasītāju lokam (tas domāts Dž. Sorosa dibināto, dažādās pasaules valstīs izkaisīto Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem), N. Muižnieka raksts pamanīts tikai tagad, pēc deviņiem gadiem, kad īpašu uzmanību šai publikācijai pievērsa Ungārijas premjers Viktors Orbāns.

Sorosensusa iedzīvināšana

Lai noskaidrotu, kā Latvijā strādājošajām Atvērtās sabiedrības institūta struktūrām veicies ar nākotnes cilvēka - homo sorosensus - izveidi, Neatkarīgā G. Catlakam nosūtīja vairākus jautājumus. G. Catlaks Sorosa fonds Latvija valdē sāka strādāt 2002. gadā, bet no 2005. gada līdz 2014. gadam bija tās priekšsēdētājs.

Neatkarīgā vaicāja, kāds ir G. Catlaka viedoklis par to, vai Latvijā ir izdevies iedzīvināt homo sorosensus; kādi bija galvenie SFL veikumi homo sorosensus iedzīvināšanā Latvijā; vai homo sorosensus Latvijā ir izdevies pārņemt varu politikā, ekonomikā un kultūrā un kādas ir turpmākas varas pārņemšanas perspektīvas?

Tāpat Neatkarīgā vaicāja, vai, ņemot vērā Ungārijas valdības attieksmi pret Džordžu Sorosu un viņa dibināto Centrāleiropas universitāti, nebūtu racionāli nākt klajā ar iniciatīvu šo mācību iestādi pārcelt uz Latviju (Rīgu, Liepāju, Valmieru, Daugavpili, Ventspili vai Cēsīm)?

Nav izmantots

Uz minētajiem jautājumiem no amatpersonas saņēmām sekojošu skaidrojumu: «Atbildot uz Jūsu vēstuli, man diemžēl būs grūti komentēt Jūsu minētajā rakstā citēto jēdzienu homo sorosensus, jo tādu nezinu un nekad neesmu lietojis. Pieļauju, ka Nils Muižnieks to ir izmantojis metaforiskā nozīmē, taču tas būtu jāprasa viņam. Manā darbības laikā Sorosa fondā - Latvija (SFL) ne mērķos, ne programmās šāds jēdziens nekad nav ticis izmantots. SFL mērķi vienmēr ir bijuši veicināt brīvas, demokrātiskas, pilsoniskas, tiesiskas, iekļaujošas sabiedrības veidošanos Latvijā, kuri sakrīt ar Latvijas valsts mērķiem, formulētiem Satversmes preambulā .. «Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības ..». Līdz ar to nevaru atbildēt uz Jūsu turpmākajiem jautājumiem, jo ne es, ne manis vadītās iestādes un programmas ar Jūsu minētajām darbībām nav nodarbojušās.

Atbildot uz Jūsu jautājumu, vai nebūtu racionāli nākt klajā ar iniciatīvu pārcelt Centrāleiropas universitāti uz Latviju, pirmkārt, neredzu šeit racionālu pamatu, ņemot vērā jau tā ļoti lielo augstskolu skaitu Latvijā, otrkārt, neesmu dzirdējis, ka Centrāleiropas universitāte vēlētos kaut kur pārcelties. Taču, protams, saskaņā ar Latvijas Augstskolu likumu augstskolas var dibināt valsts, citas juridiskās, kā arī fiziskās personas, tajā skaitā ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus. Tādēļ, ja Jums tā šķiet veicināma iniciatīva, nevaru Jūs kavēt, tomēr nevaru arī atbalstīt.»

Jauncilvēka parametri

Kā liecina Uzņēmumu reģistra informācija datu bāzē Firmas.lv, N. Muižnieks SFL valdes loceklis bija no 2006. gada marta līdz 2012. gada martam. Tātad 2009. gadā, kad tapa minētā programmatiskā publikācija, SFL valdē darbojās gan G. Catlaks, gan N. Muižnieks. Abi nepārprotami uzskatāmi par «Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterāniem» (skat. tālāk).

Jaunradīto «atvērtās sabiedrības vīrieti (un sievieti)» N. Muižnieks raksturo kā tādus, kuriem «sirdī tuva ir demokrātija, tiesiskums, vajadzības gadījumā uzrodas pilsoniska drosme atbalstīt minoritātes ne tikai tolerantā veidā vien, sniegt atbalstu tirgus liberalizācijai, vienlaikus paliekot eiropietim un saglabājot atbildību kā pasaules pilsonim». Jaunās «atvērās sabiedrības vīrietim (un sievietei)» būtu svešas totalitārās ideoloģijas un tieksmes apkarot kritisko domāšanu. Viņš izglītību būtu ieguvis «Centrāleiropas universitātē vai vēl tālāk Rietumos (vēlams, Apvienotajā Karalistē vai ASV) un būtu apņēmības pilns piedalīties ekonomikā un reformētajā Centrālās un Austrumeiropas politiskajā dzīvē».

Runājot par varas pārņemšanu no vecās varas elites, N. Muižnieks norāda sekojošo: «Pēc pieklājīgas starpspēles, ko veidotu «duāli spēki» ar vecās gvardes elementiem, jaunā paaudze pārņemtu savā ziņā lielāko daļu politiskās, ekonomiskās un kultūras varas jaunajās Austrumu demokrātijās.»

Muižnieks arī ļoti precīzi norāda, kuri ir tie homo sorosensus patiesie veidotāji. «Daudzi no mums (Atvērtās sabiedrības institūta struktūrvienību štata veterāni, valžu locekļi, grantu saņēmēji) dzīvoja ar pieņēmumu, ka divos gadu desmitos izdosies izveidot jaunu «atvērtās sabiedrības cilvēku»,» atzīst N. Muižnieks. «Mums nevajadzētu atteikties no ideāla radīt homo sorosensus,» publikāciju nobeidz N. Muižnieks.

Cita starpā G. Catlaks 1999. gadā studējis tieši N. Muižnieka pieminētajā Centrāleiropas universitātē Budapeštā NVO finanšu un vispārējo vadību. No 1997. līdz 2002. gadam viņš bijis SFL programmas Pārmaiņas izglītībā direktors, no 2002. līdz 2004, gadam - Starptautiskās pilsoniskās izglītības asociācijas Civitas International izpilddirektors Briselē, no 2004. līdz 2015. gadam - vecākais pētniecības koordinators (pētniecības nodaļas vadītājs) pasaules izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību konfederācijā Education International Briselē.