Latvijas Banka: Edvards Kušners nav pārkāpis likumu
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijas Bankas (LB) darbiniekiem gan likumos, gan iekšējos normatīvos aktos un darba līgumos bija un arī tagad ir noteikti dažādi uzņēmējdarbības un amatu apvienošanas ierobežojumi, tomēr pašreizējais LB padomes loceklis Edvards Kušners nav pārkāpis nedz likumu, nedz darba līgumā noteiktos ierobežojumus, – ir pārliecināts LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Atgādināsim - 2005. gada decembrī Edvards Kušners, kurš tobrīd bija ne tikai LB Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks, bet arī LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča padomnieks, ieņēma vēl arī ofšorkompānijas Carew Estates LLC rīkotājdirektora amatu un šajā statusā slēdza aizdevuma līgumu par aptuveni 1,2 miljoniem eiro, kurus piešķīra fiziska persona Lina Cvetkova.

Vietnieks ir pusvadītājs?

Savukārt likuma Par Latvijas Banku 32. pantā tolaik bija noteikts: «Latvijas Bankas valdes locekļiem un struktūrvienību vadītājiem aizliegts tieši vai netieši piedalīties jebkura veida uzņēmējdarbībā.» Arī šobrīd šī likuma norma ir formulēta tāpat, tikai vārds «uzņēmējdarbībā» ir aizstāts ar vārdu «komercdarbībā».

Balstoties uz šo likuma normu, Neatkarīgā rakstīja, ka «Latvijas Bankas amatpersona Edvards Kušners, iespējams, pārkāpis likumu».

Turpretī LB preses sekretārs J. Silakalns šo uzskata par «melīgu informāciju». «Šī ir nepatiesa informācija - E. Kušners bija nevis struktūrvienības vadītājs, bet struktūrvienības vadītāja vietnieks. Balstoties uz minēto nepatieso apgalvojumu, /Jūsu publikācijas/ virsrakstā un tālāk rakstā izdarīti aplami secinājumi. Kā jau Jūs citējāt likuma Par Latvijas Banku normas, ierobežojumi piedalīties uzņēmējdarbībā noteikti Latvijas Bankas struktūrvienību vadītājiem, bet E. Kušners 2005. gadā bija struktūrvienības vadītāja vietnieks,» uzsver LB preses sekretārs.

Tāpat J. Silakalns skaidro, ka 2005. gada decembrī E. Kušneram «darba līgumā nebija noteikti ierobežojumi īstenot minētās darbības». LB preses sekretārs gan nepasaka, kādi konkrēti ierobežojumi E. Kušneram darba līgumā tomēr bija noteikti, lai ne tikai LB vadība, bet arī plašāka sabiedrība pati varētu spriest, vai «minētās darbības» (droši vien domātas ofšorkompānijas rīkotājdirektora amata ieņemšana un kredītlīdzekļu gādāšana šai kompānijai) bija piedienīgas LB Juridiskās pārvaldes vadītāja vietniekam un LB prezidenta padomniekam.

Tirgojās ar finanšu instrumentiem?

Aizdevuma līgumā, kuru E. Kušners kā Carew Estates LLC rīkotājdirektors 2005. gada 21. decembrī noslēdza ar fizisku personu L. Cvetkovu, 2.1. punktā ir teikts: «Aizdevums izsniegts darījumiem ar finanšu tirgus instrumentiem vai citām komerciāla rakstura operācijām.» Savukārt nākamajā līguma punktā uzsvērts, ka aizņēmējs «apņemas izmantot piešķirto aizdevumu vienīgi» iepriekšminētajam mērķim.

Tāpēc Neatkarīgā vaicāja J. Silakalnam, vai LB darbiniekiem, tajā skaitā E. Kušneram, ir atļauts vai bija atļauts (kopš 2003. gada) piedalīties finanšu instrumentu tirdzniecībā?

J. Silakalns atbildēja, ka «atsevišķu amatu ieņēmējiem ir noteikti ierobežojumi darbībām ar finanšu instrumentiem, piemēram, Tirgus operācijas pārvaldes ekspertiem, kuri pārvalda Latvijas stratēģiskās valūtu un zelta rezerves. E. Kušneram kā Latvijas Bankas padomes loceklim un valsts amatpersonai tas nav aizliegts, ja vien neattiecas uz beznodokļu vai zemu nodokļu teritorijām (saskaņā ar likumu Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā).»

Līdz otrajam augumam...

Nav šaubu, ka uzņēmējdarbības un amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti ne tikai tādā «valsts iestādē» (likuma formulējums) kā LB. Šādi ierobežojumi ir noteikti arī privātās uzņēmējsabiedrībās.

Piemēram, Neatkarīgās izdevēja - SIA Mediju nams - vairākums darbinieku 2004. gadā parakstīja līgumus, kuros bija noteikti arī šādi aizliegumi: darbinieks bez rakstveida valdes piekrišanas «nedrīkst ne faktiski, ne juridiski slēgt sadarbības, konsultāciju vai jebkura cita veida līgumus», «slēgt jebkādas rakstveida vai mutiskas vienošanās par darbu veikšanu»; «nedrīkst savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus SIA Mediju nams komercdarbības jomā».

Aizliegumi līgumā bija noteikti ne tikai pašam darbiniekam, bet arī «viņa laulātajam un viņa radiniekiem līdz otrajai pakāpei un svaiņiem līdz otrajai pakāpei», kuriem «nedrīkst piederēt kapitāla daļas vai akcijas kapitālsabiedrībās, kas darbojas SIA Mediju nams komercdarbības jomā».

Tāpat līgumā bija noteiktas nežēlīgas sankcijas, ja iepriekšminētie aizliegumi tiktu pārkāpti: «Darbiniekam nekavējoties jāsamaksā līgumsods Darbinieka darba ienākumu par pēdējiem 12 mēnešiem apmērā.»

Protams, mēģināt salīdzināt visvareno valsts iestādi LB un nelielo uzņēmējsabiedrību SIA Mediju nams kaut vai iespējamo interešu konfliktu jautājumā nav nekādas jēgas pilnīgi atšķirīgo mērogu dēļ.