Deputāti uz Latvijas Banku neapvainojas

 
©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Kopš 2005. gada Latvijas Bankā strādājošais Edvards Kušners savu darba vietu nepametīs arī pēc tam, kad Saeima viņam liedza turpināt strādāt bankas padomē. Bankas vadība viņa zināšanas atzinusi par neaizstājamām un pieņēmusi ekspertu padomnieka amatā. Par spīti formai, deputātus šāds pavērsiens nesarūgtina.

Tā pie Saeimas frakcijām nepiederošais Edvards Smiltēns, kas bija viens no tiem 36 deputātiem, kuri vēlējās pagarināt E. Kušnera pilnvaras centrālās bankas padomē, atgādina, ka Saeimas lēmums ir izpildīts.

Vien opozīcijā strādāt lemtās Saskaņas biedrs Andrejs Klementjevs uzskata, ka Latvijas Banka, pieņemot padomnieka amatā Saeimas atlaisto E. Kušneru, izrādījusi pret parlamentu necieņu.

«Saeima savu lēmumu pieņēmusi, un viņš vairs nav padomes loceklis. Latvijas Banka atbilstoši normatīvajiem aktiem ir diezgan autonoma institūcija, tādēļ man nebūtu pareizi iejaukties bankas iekšējās lietās. Līdz ar to tā ir bankas kompetence, kurus cilvēkus tā izraugās par saviem darbiniekiem,» saka politiķis.

Nedaudz uzmanīgāka ir Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošā Inga Bite, kas līdzīgi E. Smiltēnam pauda atbalstu E. Kušnera darbībai bankas padomē. I. Bite uzskata, ka, pirms vērtēt E. Kušnera pieņemšanu padomnieka amatā kā Saeimas lēmuma nerespektēšanu, būtu jāsaprot, kāda ietekme viņam ir bankā pēc amata maiņas.

«Katrā ziņā es neapgalvotu, ka Latvijas Banka nav ņēmusi vērā Saeimas gribu. Ir svarīgi saprast, ko viņš dara un kā ietekmē lēmumus. Bet viņš ir profesionālis. Tāpēc arī par viņu balsoju, un šo pieredzi ir vērtīgi izmantot. Tas būs atkarīgs no jaunā bankas vadītāja, kādā veidā viņš šo pieredzi izmantos,» pauž I. Bite.

Arī deputāti, kas bija pret E. Kušnera pilnvaru pagarināšanu, nesteidza pārmest centrālās bankas vadībai tautas kalpu gribas ignorēšanu. Tā Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kura vadītā frakcija bija skaļākie iebildēji pret E. Kušneru, vien noplāta rokas. «Ir lietas, kuras Saeima vienkārši nevar iespaidot. Ja bankas vadība uzskata, ka viņš ir izcils padomdevējs, to jau nevar viņiem liegt darīt. Man tagad iejaukties bankas vadības lietās nebūtu pareizi,» atgādina A. Brigmanis.

Vien opozīcijā strādāt lemtās Saskaņas biedrs Andrejs Klementjevs uzskata, ka Latvijas Banka, pieņemot padomnieka amatā Saeimas atlaisto E. Kušneru, izrādījusi pret parlamentu necieņu.

«Ar Kušneru ir tas gadījums, kad necieņa pret parlamentu turpinās. Latvijā ir trīs iestādes, kas pietuvinātas bankām - Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu ministrija un Latvijas Banka, bet neviens neuzņemas atbildību. Sanāk tā - kad ir jādala prēmijas par kaut kādiem sasniegumiem, tā visi trīs uzreiz ir klāt, bet, kad jāuzņemas atbildība par neveiksmēm, tā neviens ne par ko nav atbildīgs. Tās ir mūsu tradīcijas,» atgādinot, ka ilggadējam bankas vadošajam darbiniekam būtu jāuzņemas vismaz līdzatbildība par aizvadītajos gados piedzīvotajiem satricinājumiem banku sistēmā, saka A. Klementjevs.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns paskaidro, ka, stājoties padomnieka amatā, E. Kušners turpinās uzturēt bankas saikni ar Saeimu. «Kušners turpinās nodrošināt saikni un sekmīgu sadarbību starp Latvijas Banku un Saeimu, valdību, ministrijām un valsts institūcijām,» saka J. Silakalns. Turpmāk Kušners darba uzdevumus veiks atbilstoši Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Zojas Razmusas norādījumiem, kura pašlaik pilda prezidenta pienākumus. Kušneram būs terminēts darba līgums uz sešiem mēnešiem, lai nodrošinātu arī pēctecību darba pienākumu nodošanā nākamajam Latvijas Bankas padomes loceklim.

Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums 24. maijā nolēma neapstiprināt E. Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Par Kušnera pārapstiprināšanu nobalsoja 36 deputāti, pret bija 14, bet atturējās - 28.

E. Kušners toreiz Saeimas lēmumu neapstiprināt viņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā saistīja ar vēlmi ietekmēt Latvijas Bankas neatkarību. «[Lēmuma] patiesie iemesli ir tomēr saistīti ar nacionālās bankas neatkarību, politisko neatkarību, neitralitāti,» pauda E. Kušners. Viņš pieļāva, ka, iespējams, mērķis ir «ātri pārņemt ietekmi Latvijas Bankā».

 

Abonē