Ainārs Šlesers savulaik popularizējis projektu Latvijā (Zaķusalā) «aktuāliem investoriem» Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tostarp Donaldam Trampam, tāpēc ir jāveic procesuālās darbības ASV un jāpratina šis iespējamais investors – šādi 2014. gada februārī KNAB izmeklētāja, procesa virzītāja t.s. oligarhu lietā Ilze Kivleniece ir pamatojusi, kāpēc jānosūta attiecīgs tiesiskās palīdzības lūgums ASV.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2014. gada 21. februārī tika nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums ASV, lai kriminālprocesa Nr. 16870000911 (saukts arī par oligarhu krimināllietu) ietvaros tiktu nopratināts D. Tramps - tolaik vēl «vienkāršs» amerikāņu miljardieris. Tagad Neatkarīgajai ir kļuvis zināms, kā tad īsti ir pamatota nepieciešamība sūtīt šo tiesiskās palīdzības lūgumu ASV.
Pamatojums ir diezgan šokējošs.
Smagie noziegumi
Proti, KNAB esot saņēmis atbildi uz tiesiskās palīdzības lūgumu Norvēģijai, kura ietvaros ir nopratināts norvēģu uzņēmējs Tūrmuds Stēne-Johansens. Publiski jau sen ir zināms un no Uzņēmumu reģistra datiem ir redzams, ka T. Stēne-Johansens ir Aināra Šlesera sens biznesa partneris un, iespējams, pat draugs. Savukārt latviešu uzņēmējs un no 1999. gada arī politiķis A. Šlesers sākotnēji ļoti aktīvi darbojās, lai Latvijā ienāktu norvēģu investīcijas veselā virknē uzņēmumu. Jau 2009. gada februārī pret A. Šleseru bija uzsākta operatīvā darbība, jo pastāvēja aizdomas, ka viņam slēpti pieder kādi uzņēmumi, bet 2011. gadā no šīs operatīvās darbības noteiktā politiskā situācijā tika radīta t. s. oligarhu lieta.
Liecinieks T. Stēne-Johansens esot izpaudis ziņas, ka A. Šlesers «aktīvi piedalījies un reklamējis Zaķusalas projektu aktuāliem investoriem, tajā skaitā D. Trampam», ka «A. Šlesers mēģināja nodarboties ar mārketingu un Latvijas projektu popularizāciju ārzemju investoru vidū», ka «A. Šlesers, iespējams, 2011. gada janvārī piedalījies tikšanās, kurās bijis D. Tramps».
No šīm liecībā procesa virzītāja pilnīgi loģiski ir secinājusi, ka «A. Šlesers devies uz ASV ar mērķi piesaistīt D. Trampu kā investoru projektam «Euroline», «Zaķusala Estates». Šos projektus plāno realizēt Norvēģijas uzņēmums. Ir jāiegūst pierādījumi, kas apstiprina A. Šlesera saistību ar Norvēģijas un Latvijas uzņēmumiem, un tādēļ ir jāveic procesuālās darbības ASV, pratinot tikai un vienīgi Donaldu Džonu Trampu par viņa tikšanos ar A. Šleseru,» teikts tiesiskās palīdzības lūgumā ASV.
Ministru neinformē
Jāatgādina, ka Neatkarīgā iepriekš vaicāja tālaika tieslietu ministrei Baibai Brokai, vai viņa ir parakstījusi šo tiesiskās palīdzības lūgumu ASV. Bijusī tieslietu ministre B. Broka paskaidroja, ka «tiesiskās palīdzības lūgumus ministrs neparaksta. To dara Starptautiskās palīdzības departaments, jo izņēmuma kārtā šā departamenta vadītājam ir īpašs pilnvarojums parakstīt no ministrijas «izejošos» dokumentus. Protams, gadījumā, ja ir kādi īpaši sensitīvi jautājumi, kas saistīti ar skaļām tiesvedībām, piemēram, par bērnu izdošanu, par bērnu tiesībām, tad departamenta vadītājs nāk ar ministru šādas lietas pārrunāt - lai ministrs zinātu, kas notiek. Savukārt par tiesiskās palīdzības lūgumu ASV es uzzināju no preses. Parakstījusi es to neesmu, un mani kā ministri neinformēja, ka tāds tika sūtīts.»
Tagad noskaidrojies, ka šo tiesiskās palīdzības lūgumu ASV ir nosūtījusi nevis Tieslietu ministrija, bet valsts pārvaldes iekārtas hierarhijā zemāka instance - Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļa. Iespējams, ka tiesiskās palīdzības lūgumu parakstījis šīs nodaļas prokurors Māris Strads.
Sorosa interese?
Neatkarīgā turpina pētīt patiesos iemeslus, kādēļ kriminālprocesā Nr. 16870000911 (jeb t.s. oligarhu krimināllietā) 2014. gada februārī tika ierauts arī pašreizējais ASV prezidents D. Tramps.
Divi fakti ļauj izteikt pieņēmumu, ka KNAB amatpersonu interese par tolaik «vienkāršu» ASV miljardieri nav radusies, lai panāktu tikai un vienīgi - kā teikts likumā - kriminālprocesuālo attiecību taisnīgu noregulējumu. Patiesībā šāda - tikai un vienīgi kriminālprocesuāla interese par D. Trampu ir visai apšaubāma.
Tiesiskās palīdzības lūgums ASV datēts ar 2014. gada 21. februāri, kas nozīmē, ka šī ir bijusi viena no pēdējām procesuālajām darbībām, ko KNAB veicis t.s. oligarhu krimināllietas ietvaros. Bet par to, ka Zaķusalas projektam varētu piesaistīt ASV miljardieri D. Trampu, pats A. Šlesers preses konferencē publiski paziņoja jau 2011. gada vasarā. Līdz ar to arguments, ka tikai trīs gadus vēlāk - 2014. gada februārī - pēkšņi kļuva zināms, ka A. Šlesers «aktīvi piedalījies un reklamējis Zaķusalas projektu aktuāliem investoriem, tajā skaitā D. Trampam», neiztur nekādu kritiku.
Otrkārt, 2014. gada februārī kompetentiem ASV politikas vērotājiem jau bija zināms, ka D. Tramps izvirzīs savu kandidatūru ASV prezidenta vēlēšanām no Republikāņu partijas. Tas, protams, republikāņu politiskajiem konkurentiem no Demokrātu partijas radīja interesi par šo kandidatūru, tostarp interesi kompromitēt, piemēram, ar biznesa sakariem Krievijā vai tās kaimiņvalstīs.
Ņemot vērā, ka Džordžs Soross ir gan ietekmīgs ASV Demokrātu partijas sponsors, gan par milzu naudu radījis ietekmīgu politisko organizāciju tīklu Latvijā, var izteikt aizdomas, ka 2014. gadā tikuši «iedarbināti» mehānismi Latvijā, lai šeit iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros iegūtu arī ASV prezidenta vēlēšanām demokrātiem noderīgu informāciju.
Latvijas sorosiešu ietekme (vismaz kādreizējā) uz KNAB veidošanu arī ir vispārzināma. Piemēram, savulaik KNAB īrēja telpas no Sorosa fonda dibinātās Rīgas Juridiskās augstskolas Alberta ielā 13, t.i., tieši blakus pašam Sorosa fondam un citām sorosiešu struktūrām. Par KNAB pirmo sabiedrisko attiecību speciālisti kļuva Sorosa finansētās Delnas direktore Diāna Kurpniece. Viens no KNAB vadītājiem Aleksejs Loskutovs bija Sorosa stipendiāts - viņš kopā ar citiem sorosiešiem joprojām pieturas pie liberālās politikas vērtībām. Utt.
Acīmredzama ir arī Latvijas sorosiešu publiska gānīšanās par D. Trampu un viņa politiku masu medijos.