arrow_downwardApceļo Latviju

Aprīļa pēdējās nedēļas nogalē Kuldīgā lido zivis. Ar pavasara palu šovu Lido zivis Kuldīgā tiek atklāta tūrisma sezona, bet šogad seno kuršu tirdzniecības centrs tūrisma sezonu ievadīja nedaudz agrāk. Marta beigās tika atklāts restaurētais Vecais rātsnams un 1. aprīlī, Smieklu dienā –piemineklis aktierim Ēvaldam Valteram.

Jelgava ir viena no Latvijas lielākajām pilsētām – to bieži piemin saistībā ar ekonomiskajiem notikumiem, taču ne tuvu visi ir šajā pilsētā bijuši un savām acīm ieraudzījuši, kā pēdējo desmit gadu laikā tā pārvērtusies – kļuvusi ne tikai par labu vietu uzņēmējdarbības attīstībai, bet arī jauku atpūtas vietu ģimenei. Tā nu Lieldienu brīvdienas ir īstais laiks, lai apmeklētu šo sakārtoto un skaisto pilsētu ar unikālo tiltu, Pasta salu, Hercoga Jēkaba pili un tās parku, pastaigātu pa promenādi un iegrieztos krodziņos.

Zilupe ir vistālākais punkts Latvijas austrumos. Klusa un tīra robežpilsētiņa, kuras galvenajai ielai dots Brīvības vārds. Pamatā gan te dzird krievu valodu un daļa iedzīvotāju vairāk dzīvo kaimiņvalstu informatīvajā vidē, taču netrūkst arī sava novada un Latvijas patriotu.

Gleznainajā Ventas upes krastā atrodas viena no skaistākajām klasicisma stila muižām Latvijā – 19. gadsimta sākuma arhitektūras pērle Skrundas muiža. Ar plašu skatu uz vienu no Latvijas zīmīgākajām upēm un skaisto Latvijas lauku dabu muižas viesi vienlaikus var izbaudīt lauku mieru un ļoti ērtu piekļuvi no Rīgas–Liepājas šosejas.

Vidrižu pagasts var lepoties ar vairākām muižām, kas laika griežos nav vis pazudušas, bet joprojām saglabājušas savu veidolu. Ievērojamākās no tām – Bīriņu un Igates pilis. Ir arī citas tūristiem pievilcīgas vietas, taču ikdiena pagastam un vietējiem ļaudīm ir tāda pati kā daudzām citām Latvijas lauku pašvaldībām – ar saviem plusiem un mīnusiem.

Ja līdz šim Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvetē sabiedrība vairāk uztvēra kā lielisku izklaides vietu brīvā dabā, kur mājo koka pasaku tēli, un kā lielisku palīglīdzekli mazajiem bērniem dabas gudrību apguvē, tad pēc jaunā koka gājēju tilta – laboratorijas nodošanas ekspluatācijā pērnā gada nogalē LVM dabas parkam Tērvetē ir jau pavisam cita vērtība. Saglabājot un pilnveidojot esošo aktīvās atpūtas, izklaides un izglītošanas funkciju, Tērvetes tilts – laboratorija ir sākums jaunam attīstības posmam – visaptveroša mežu un kokrūpniecības nozares centra izveidošanai, kas apvieno lietišķo zinātni, reālu saimniecisko darbību, izglītības un izklaides funkcijas reālā laikā un vidē.

Gleznainos pakalnos starp Kurzemi un Zemgali – Jaunmokās – stāv jaunākā no Latvijas pilīm, kas šovasar atzīmēs savu 115. jubileju.

Nav arī melots, ka pēc smukuma jābrauc uz Tukumu, jo visiem ceļotājiem šī puse ir zināma ar savām brīnišķīgajām pilīm – Durbi, Jaunmokām, Šlokenbeku, Jaunpili un Kukšu muižu.

Latvijas reģionālie tūrisma informācijas centri nosaukuši astoņus Latvijas tūrisma objektus, kurus jāapmeklē katram Latvijas iedzīvotājam un ārvalstu viesim.

«Tas mums jāatceras – Latvijā ir daudzus tūkstošus gadu seni pieminekļi, protams, mazāk izpētīti un ne tik plaši zināmi. Piemēram, bedrīšakmeņi ir plaši sastopami kulta akmeņi, kuri Baltijā visvairāk atrodas Igaunijā (apmēram 1750), bet arī Lietuvā un Latvijā zināmi ap 30. Es bieži vien salīdzinu – kad Latvijā veidoja bedrīšakmeņus, Ēģiptē veidoja piramīdas,» saka Andris Grīnbergs, Latvijas Petroglifu centra vadītājs, vēsturnieks un tūrisma gids.

Aizvadītajā gadā Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē ciemojušies 149 tūkstoši lielo un mazo cilvēku (rūķus un citas mītiskās būtnes neskaitām, jo to klātbūtne vienmēr ir pamanāma). Tas ir līdz šim nebijis tūristu skaits un par teju 30% pārsniedz iepriekšējā gada apmeklētāju skaitu. Parka cilvēki lēš, ka līdz parka sešdesmitajai jubilejai, kas būs 2018.gadā, parku apciemos ap 200 tūkstošiem interesentu no tuvām un tālām zemēm.

Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais punkts, kur satiekas Lielā un Mazā jūra jeb Baltijas jūra un Rīgas līcis. Vieta, kur vēl jūtamas lībiešu atbalsis un kur daudzus joprojām tiešā un netiešā veidā uztur jūras veltes, jo teju vienīgā darba devēja ir zivju pārstrādes rūpnīca.

Ludzas Novadpētniecības muzejs ir viens no eksponātiem bagātākajiem Latvijā.

Britu laikraksts "The Daily Star" iekļāvis Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi astoņu labāko ziemas vecpuišu ballīšu vietu sarakstā.

Slutišķu vecticībnieku lauku sēta ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Ekspozīcijas ēkas ir tautas būvniecības paraugi ar daudzām dekoratīvām koka detaļām, logu apmaļu un slēģu rotājumiem, ārdurvju vērtņu veidojumiem.

Pilsētas ļaudīm ik pa laikam gribas izrauties dabā. Vēl labāk, ja to var apvienot ar kustību un jaunu zinību prieku. Zaķumuižas pusē atpūtas kompleksā Sauleskalns gan pieaugušajiem, gan bērniem ir iespēja iziet divas dabas takas – izzinot gan gadskārtu ritus, gan putnu saimi.

Gulbenes novada PA «Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs» vasaras sezona ir pagājusi ar daudzām un dažādām interesantām aktivitātēm un pasākumiem.

Jasmuiža ir vienīgais Raiņa muzejs Latgalē. Un vienīgais no Memoriālo muzeju apvienībā ietilpstošajiem muzejiem, kas Raiņa 150. jubilejas gadā atvērts apmeklētājiem. Tadenava, Raiņa un Aspazijas māja, kā arī vasarnīca šobrīd slēgtas rekonstrukcijas darbu dēļ.

Alūksnei šogad ir pusapaļa jubileja – 95 gadi kopš pilsētas tiesību iegūšanas. Par to, kā tā pa šiem gadiem ir pārvērtusies un augusi, šogad var pārliecināties no vairāk nekā 30 metru augstuma – uzkāpjot skatu tornī. No tā var ieraudzīt gan Alūksnes ezeru, gan cietokšņa drupas, gan Jauno pili, gan citas vietas, ko vērts aplūkot arī tuvumā.

Rīgā ir Mazjumpravas muiža? Visticamāk, daudzi rīdzinieki justos pārsteigti un tieši tā varētu pajautāt, ja viņiem stāstītu, ka Daugavas krastā joprojām saskatāmas Rīgas vecākās muižiņas ēku drupas.