Vidrižu bagātība: muižas un projekti

Vidrižu pagasts var lepoties ar vairākām muižām, kas laika griežos nav vis pazudušas, bet joprojām saglabājušas savu veidolu. Ievērojamākās no tām – Bīriņu un Igates pilis. Ir arī citas tūristiem pievilcīgas vietas, taču ikdiena pagastam un vietējiem ļaudīm ir tāda pati kā daudzām citām Latvijas lauku pašvaldībām – ar saviem plusiem un mīnusiem.

Vidrižu pagasta pluss ir afaltētais ceļš no Rīgas – 60 kilometru no galvaspilsētas sasniedzami nepilnas stundas laikā. Arī novada centrs – Limbaži – ir vien 25 kilometri, bet Saulkrasti – 15 kilometru. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēku skaits te nav sarucis tik strauji kā citviet valstī (šobrīd te dzīvo ap 1500 cilvēku). Pagasta, kura kopējā platība ir 10 261,6 hekt-āri, lielākās apdzīvotās vietas satupušas strēmelē abpus ceļam: Bīriņi, Gravas, Vidriži un Igate.

Ražošana

Kā visur citur, arī te lielākā problēma – trūkst darbavietu. Kādreiz to bijis gana daudz: parketa cehs, kamīnu ražotne, kokzāģētava, bruģa ražotne. Kolhoza laikā arī konfektes Gotiņa gatavotas, vīns brūvēts, konservi taisīti. Tagad te darbojas vien parketa ražotne (īpašniece ir no ASV), kokskaidu brikešu uzņēmums (īpašnieks ir no Vācijas) un tipogrāfija. Ir arī zemnieku saimniecības. Taču ar to ir par maz, tāpēc palēnām daļa pagasta ļaužu aizdevušies dzīvot un strādāt uz tuvējām pilsētām vai arī Rīgu. Uz ārzemēm gan izceļojuši maz – labi ja pāris ģimenes. Patlaban gan prombraucēju plūsma ir mitējusies. Nākot ģimenes un meklē dzīvokļus. Tukši mitekļi it kā būtu, tomēr ne katrs tādu var iegādāties, jo pat visspartiskākie maksā ap 4000 eiro, bet ar visām labierīcībām – ap 20 000 eiro. Jādomā būtu par sociālajiem dzīvokļiem, lai varētu palīdzēt tiem, kam šādas rocības nav, stāsta Vidrižu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Ļevšins. Par laimi, demogrāfiskā situācija nav tā sliktākā, un to rāda arī skolasbērnu skaits. Vidrižu pamatskolā kopā ar pirmsskolas grupām ir virs simts bērniem. Jā, kādreiz, vēl 90. gadu beigās, tajā bija 183 skolēni, un vēl līdz 2006. gadam pagastā darbojusies otra pamatskola – Bīriņos. Lai gan patlaban skolas vecākās klases ir nelielas, tomēr apvienotās nav bijis jāveido un tuvākajā laikā arī nebūs, situāciju ieskicē skolas direktore Ligita Gūtmane.

Tūrisms

Kā rāda pagasta attīstības plāns – liels akcents tiek likts uz kultūrvēsturiskajām vērtībām. Te ir Igates un Bīriņu muižas. Arī Vidrižu muiža, kurā ir skola, ir sakopta, tāpat pirmā pagasta skola Bīriņos, ko savulaik tieši šim nolūkam cēla barons Aleksandrs fon Pistolkorss, tiek izmantota: tajā ir izveidots jauniešu centrs un bibliotēka. Ir arī Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs, kura ēka ir valsts nozīmes vēstures piemineklis. Tajā var iepazīties ar vairāku novada ievērojamu cilvēku dzīvi, piemēram, E. Mengaiļa, Leona Paegles, Austras un Rūtas Skujiņu. Pagasts varētu būt interesants arī dabas mīļotājiem, jo te var aplūkot Bīriņu muižas parku ar 67 eksotisku koku sugām, Pēterkalna Svētavotu, kur it kā pats Pēteris I piestājis, lai atpūtinātu zirgus un nomazgātu ceļa putekļus. Tāpat pagastā ir vairāki purvi, te ir arī Laugas purva dabas liegums. Savulaik izstrādātajās mitrainēs ir iecerēts ierīkot dabas takas vai rekultivēt, lai varētu nodarboties ar netradicionālo lauksaimniecību. Šāds piemērs pagastā jau ir – zemnieku saimniecība Gundegas ir vienīgā pētnieciskā jaunsaimniecība Latvijā, kuras saimnieks Andris Špats audzē lielogu dzērvenes.

Projekti

Runājot par lielākajiem pēdējos gados īstenotajiem projektiem, J. Ļevšins min ūdenssaimniecības sakārtošanu un ielas apgaismojuma izveidi Bīriņos un Vidrižos. Kā viena no jaunākajām pagasta būvēm esot Saieta nams. Tas tapis gan par Eiropas Savienības projektu, gan par novadu apvienošanās jeb burkāna naudu, kā to smaidot dēvē pagasta pārvaldnieks. (Savulaik, domājot par novada izveidi, lauzījuši galvu, ar ko iet kopā, un galu galā palikuši pie Limbažiem.) Piebūvējot to pie sporta angāra, izveidots vienots komplekss. Nu te ir gan sarīkojumu zāle, gan noliktava, gan citas telpas, gan arī sporta halle. Kad iedzīvotāju un arī bērnu bijis vairāk, halle bijusi tieši laikā, taču ar laiku palikusi par lielu. Tagad ir vieta, kur mēģināt pašdarbniekiem: senioru ansamblim, jauktajam korim un folkloras kopai Delve. Šobrīd ir plānots paplašināt skatuvi, kas izrādījusies par mazu, teic Sporta un kultūras centra vadītāja Gundega Krogzema, izrādot savu saimniecību. Sporta halle izveidota vēl padomju laikā tapušā, bet nepabeigtā angārā. Durvis tā vērusi pagājušā gadsimta pašās beigās. «Pavisam nesen izremontējām grīdu, te var gan saliekamo skatuvi izvietot, ir arī vajadzīgais aprīkojums. Viss ir... Būtu tikai cilvēku vairāk,» nopūšas centra vadītāja.