Kolka ir Kurzemes pussalas tālākais punkts, kur satiekas Lielā un Mazā jūra jeb Baltijas jūra un Rīgas līcis. Vieta, kur vēl jūtamas lībiešu atbalsis un kur daudzus joprojām tiešā un netiešā veidā uztur jūras veltes, jo teju vienīgā darba devēja ir zivju pārstrādes rūpnīca.
Piejūras ciemi savulaik veidojās lielā zivsaimniecības iespaidā. Arī Kolka nav izņēmums. Pirms kara te mita apmēram 300 cilvēku, bet padomju laikā, kad tika izveidots zvejnieku kolhoza centrs, iedzīvotāju skaits ievērojami pieauga. Tas ļāva šai vietai attīstīties – atšķirībā no Kolkas, kur vēl tagad mīt ap 800 cilvēku (visā pagastā ap 1000), pārējie piekrastes lībiešu ciemi – Sīkrags, Pitrags, Vaide, Uši un citi – arvien vairāk sarūk, un tagad tur mīt pārdesmit ļaužu (vienīgi Mazirbē to ir tuvu pie simta), bet dažā – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
Kolhoza laiku mantojums
«Viss, kas šeit tapis, lielākoties izbūvēts, pateicoties kolhozam (Kolkas Brīvo zvejnieku 70. gados pievienoja Rojas Bangai), kur bija tāds saimnieciski gudrs vadītājs kā Miķelis Lisments. Viņa laikā Kolkā uzcēla zivju konservu rūpnīcu un pamazām ap to tika sabūvētas dzīvojamās mājas, skola, tautas nams,» stāsta Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens.
Vienīgais darba devējs
Patiesībā zivju pārstrādes rūpnīca Līcis93 joprojām ir vienīgais lielākais darba devējs gan pašā Kolkā, gan vispār Dundagas novadā – tajā strādā apmēram 300 darbinieku no tuvākas un tālākas apkaimes, bet labajos laikos, kad šprotes eļļā, kuras atzītas par vienām no labākajām savā sektorā, tika importētas uz Krieviju, pat 400. Patlaban arī šo ražotni skāris austrumu kaimiņa uzliktais embargo, un nu tas meklējot citus noieta tirgus, bet tik viegli tie rokā nedodoties. Citas darba vietas? Pāris veikali, benzīntanks, aptieka, frizētava, skola un pašvaldības iestādes. Izvēle neliela, tāpēc daudzi no Kolkas aizceļojuši – gan uz lielākām Latvijas pilsētām, gan ārzemēm. It īpaši iespaidīgs aizbraucēju vilnis bijis pirms četriem pieciem gadiem, šobrīd tas noplacis, taču neko optimistiska nākotnes ainava vis nerādās. Arī demogrāfiskā līkne ir lejupejoša. «Dzimst maz, jo jaunie no Kolkas aizbrauc,» situāciju kodolīgi raksturo A. Pinkens. Tas atsaucas arī uz klašu piepildījumu skolā. Patlaban Kolkas pamatskolā ir 60 bērni. Priecējot vienīgi tas, ka uz visa Latvijas fona šī nebūt nav tā mazāk noslogotā izglītības iestāde.
Attīstībai – Eiropas projekti
Pagasta pārvaldnieks palepojas, ka aizpērnais gads bijis īpaši veiksmīgs: izdevies īstenot vairākus projektus ar Eiropas Savienības fondu atbalstu: šeit tapis aktīvās atpūtas laukums, divi pludmales volejbola laukumi un Mazirbes tautas namā – līvu etnogrāfiskā istaba. Tāpat par Zivsaimniecības fonda naudu 2014. gadā pie jūras iekārtota atpūtas vieta ar lapenīti un ugunskura vietu, kā arī uzcelts tilts pāri makšķernieku iemīļotai vietai – dīķim, kas ir ļoti tuvu jūrai. Ejot pa taku uz to, tagad nav jācilpo apkārt visai ūdenskrātuvei, bet var ātri vien nonākt pie lībiešu «mares», kur todien daži makšķernieki izmēģināja laimi bušu jeb lestu ķeršanā. Starp citu, pagājušā gadsimta 60. gados dīķis izrakts zivju rūpnīcas vajadzībām – ledus iegūšanai. «Kādreiz jau tādas ziemas bija – ar riktīgu salu un ledu,» piebilst pagasta pārvaldnieks.
Tūrisms – lielākoties vasarā
Ziemā Kolkā tiešām ir kluss un tukšs, bet vasarās tā atdzīvojas, jo tad te sarodas vairāk tūristu. Tie dod darbu un ienākumus nedaudzajiem vietējiem viesmīlības biznesa ļaudīm. Viena no tām ir brīvdienu mājas un kempinga Ūši (lībiešu valodā tas nozīmē jauns) īpašniece Dženeta Marinska. Savulaik izmācījusies par trikotāžas apģērbu modelētāju un ilgus gadus strādājusi Rīgā, tak vienumēr vilcis atpakaļ uz dzimto pusi. Atgriezusies, izstudējusi Vidzemes augstskolā tūrisma zinības un iekārtojusi dzimtas mājā viesu namu. Atpūsties gribētāju netrūkstot, aptuveni puse ir ārzemnieku. Viņi labprāt izbauda gan dabas mieru, gan novērtē lībisko kultūrvidu, tai skaitā tradicionālos ēdienus – bukstiņbiezputru, žāvētas zivis un, protams, sklandraušus. Dženeta ir viena no tām saimniecēm, kas cep autentiskus raušus (tie ir ES garantētās tradicionālās īpatnības zīme) un piedāvā to darīt kopā.
Kolkas pagasts skaitļos:
Avots: Kolkas pagasta mājaslapa
