Reģionālie pielikumi

Jaunais tirgus laukums Tukumā tika izveidots 20. gadsimta sākumā, un, laikam ejot, tirgus savu kolorītu un nozīmi nebūt nav zaudējis. Pircējiem tā ir iespēja iegādāties svaigu, ekoloģiski tīru vietējo ražotāju produkciju.

Tukuma Raiņa ģimnāzija ir izglītības iestāde ar bagātu vēsturi – dibināta 1929. gadā, vairākkārt mainījusi nosaukumus – nesusi Tukuma 1. sešklasīgās skolas, 3. vidusskolas un Tukuma Raiņa 1. vidusskolas vārdu, līdz 2003. gadā ieguva ģimnāzijas statusu. Nav noslēpums, ka skolas ar ģimnāzijas statusu sabiedrībā tiek vērtētas īpaši atzinīgi, kā galveno kritēriju izvirzot izglītības kvalitāti un piedāvājumu.

«Lidlauks faktiski ir dāvana, kas Tukumam paver pavisam citas un daudz plašākas iespējas. Mēs, Tukuma mazie un vidējie uzņēmēji, saskatām ļoti labu perspektīvu esošās uzņēmējdarbības aktivizēšanai un jaunu uzņēmumu veidošanai ne tikai lidostai piegulošajās šobrīd degradētajās teritorijās, kur ir izdevīga vieta noliktavu un citu veidu pakalpojumu sniegšanai, bet arī viesmīlības un ēdināšanas jomā, tūrisma veicināšanā un Tukuma vārda popularizēšanā daudz plašākā reģionā. Mēs nepaliksim malā un aktīvi iesaistīsimies gan no jauna rīkotajā projekta sabiedriskajā apspriešanā, gan veiksim citas aktivitātes, lai lidosta pilnvērtīgu darbību uzsāktu pēc iespējas ātrāk,» tā par topošo lidostu Jūrmala pašā Tukuma pievārtē, kas saskārusies ar birokrātiskām un juridiskām problēmām, teic Tukuma Uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs Māris Birzulis.

Kopš 2000. gada divreiz mēnesī Neatkarīgajā iznāk pielikums, kurā informējam par reģionos notiekošo. Tas top, pateicoties Ingrīdas Dērvenieces un viņas komandas uzņēmībai. Viņa pa šiem gadiem iepazinusi vai visu Latviju, un daudzviet viņa un laikraksts kļuvuši par gaidītiem paziņām.

Nav produktīvi cepties par savādībām Saeimas deputātu tēraudcietajā un morālskaidrajā korpusā. Zinām taču, ka deputāti ir zvērējuši uzticību Latvijai un solījušies ievērot tās likumus, tas nozīmē, ka viņi to arī sāks darīt, tāpēc jau nevajag viņiem to atgādināt ik pēc pusgada. Un katrs deputāts taču ir cilvēks, kam ir, piemēram, savs viedoklis, sava izklaides sistēma vai rīta rituāls attiecībās ar sievasmāti. Tāpēc liksim mierā tos, kuri tikai vēlētāju kaprīzes dēļ pilnīgi nejauši tapuši par tautas kalpiem.

Pirms šā mācību gada Latvijā veiktais pētījums, kura pamatā bija konkrētās vidējās mācību iestādes 12. klases audzēkņu vidējais eksāmenu vērtējums, Dobeles Valsts ģimnāzija ierindojās 3. vietā. Pirmo vietu tradicionāli ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, bet otrā vieta pienācās Daugavpils Krievu vidusskolai – licejam.

Ar katru gadu Tērvetes dabas parka apmeklētāju skaits pieaug, un pagājušajā gadā šeit viesojušies jau vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku. Pieaugošais apmeklētāju skaits jau pirms vairākiem gadiem lika domāt par plašas autostāvvietas izveidošanu, kam piemērotākā vieta atradās otrpus šosejai. Apzinoties, ka bērni, kas ir parka apmeklētāju lielākā daļa, ir neprognozējami un ne vienmēr gatavi lēnām piestāt ceļa malā, palūkoties pa kreisi un labi un tikai tad šķērsot ceļu, parka apsaimniekotāji a/s Latvijas valsts meži, MeKa un SIA Mežu nozares kompetenču centrs lika galvas kopā un pieņēma lēmumu būvēt gājēju tiltu pār šoseju. Tilts ne tikai atrisinās satiksmes drošības jautājumus, bet būs arī ekskluzīvs arhitektūras un mūsdienīgs tiltu būvniecības projekts, kurā izmantotas līmēta koka konstrukcijas.

Ar skumjām jāatzīst: jo vairāk laiks iet, jo bērni tālāk ir no realitātes – šķiet, ka interneta, planšetdatoru un skārienjūtīgo telefonu sērga ir pārņēmusi visu prātus un sajūtas. Aizejam uz Bočelli koncertu – trešdaļa klausītāju bakstās pa telefoniem, aizejam uz koncertu baznīcā – pa telefonu nekautrējas runāt ne lieli, ne mazi, rādi pa logu mazulim stirniņu, kas ieklīdusi pagalmā, bērns mēģina ar pirkstiņiem aizskart stiklu un pievilkt to dzīvnieciņu tuvāk. Tie ir tikai daži piemēri, kas spilgti raksturo sabiedrības tendences. Šoreiz pat nerunāsim par datorspēļu atkarīgajiem un to, kādu iespaidu spēles atstāj uz cilvēka psihi.

Pat Rīgā nu jau runā, ka Tērvetes pasaku mežā gaidāms kārtējais brīnums – rūķi esot kļuvuši mūsdienīgi, un ne visi ir ar mieru dzīvot mazās un neērtās būdiņās – daļa esot sarosījušies un būvējot sev lepnas mājas. Būšot vesela pilsēta, saukšot to par Čiekuri – pēc uzbūves tā būs gluži kā Rīga, ar dažādiem kvartāliem – būšot savs pasts un sava tējnīca, pat pirtiņa un, protams, veikals. Amatnieki nolasījušies vienkopus un piekops savas amata prasmes. Vienvārdsakot, kā jau īstā pilsētā klājas – ar tirgošanos, našķu baudīšanu, vēstuļu rakstīšanu un kaltuvi. Nez ko šie tur kals – varbūt naudu?! Nebūtu jau slikti, pie rūķiem braucot, arī pie kāda vara dukāta tikt.

Agrofirma Tērvete ir lielākais pienkopības uzņēmums Baltijā. Tas mērķtiecīgi turpina attīstīt ne tikai galveno darbības nozari piena ražošanu, bet arī pakārtotās nozares, lai efektīvi tiktu izmantoti visi piena ražošanas procesā iegūtie resursi.

Dobelē darbojas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Dobeles konsultāciju birojs, kas konsultē un sniedz pakalpojumus grāmatvedībā, ekonomikā, augkopībā, lopkopībā un daudzos dažādos jautājumos. Dobeles nodaļa, kas tiek finansēta no Valsts lauku tīkla (VLT) līdzekļiem, darbojas uzņēmējdarbības veicināšanas jomā.

Dobele Latvijas mērogā, un ne tikai, kļūst arvien pazīstamāka ne tikai kā pilsēta ar labi attīstītu ražošanu, bet arī kā vieta, kur norit vērienīgi un kvalitatīvi kultūras un sporta pasākumi. Katrs gadalaiks tiek iezīmēts ar kādu notikumu, kas apmeklētājiem atmiņā paliek vēl ilgi.

Pagājuši tikai pieci gadi (bet varbūt jāsaka: jau pieci gadi?), kopš Dobelē parādījās pirmie sniegavīri, kas, kā par brīnumu, nepakļāvās dabas kaprīzēm un spītīgi turpināja smaidīt arī tad, kad saulīte jau visu ziemas sniegu bija nokausējusi. Piecu gadu laikā Dobele kļuvusi par Sniegavīru galvaspilsētu, nu jau es pat teiktu – metropoli, jo ielās, pagalmos, skvēros un laukumos lielie, baltie vīri iedzīvojušies tā pa īstam, izskatās, ka uz palikšanu.

Akciju sabiedrības Dobeles dzirnavnieks Ekstra milti nu jau desmito gadu pēc kārtas ir saņēmuši Gada preces nosaukumu. Pircēju iecienīti ir arī citi Dobelē tapušie produkti, tostarp jaunākais produktu veids – makaroni – strauji iekaro patērētāju simpātijas.

Mūsdienu sabiedrībā, kurā, ar demokrātijas vairogu piesegtas, pārspīlēti tiek propagandētas vienīgi katra indivīda tiesības, nerunājot par pienākumiem, ir radušās nozīmīgas problēmas, kas neveicina nedz katra indivīda, nedz sabiedrības attīstību. Ne jau bez iemesla kāds filozofs ir teicis: demokrātija ir anarhijas augstākā izpausme.

Šogad aprit 20 gadu, kopš savas durvis klientiem vēra Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs (PIUAC), kas sniedz dažādu veidu atbalstu Dobeles novada iedzīvotājiem, tajā skaitā uzņēmējiem, strādājošajiem, darba meklētājiem, pašvaldību darbiniekiem un jauniešiem.

Kad valdības locekļi kopīgā izrādes apmeklējumā aplūkoja plikos dibenus Vāgnera operu ciklā Nībelunga gredzens, tas nekādu publisku rezonansi neraisīja, jo lūgtie viesi baudīja «augsto mākslu». Tikmēr Samantas Tīnas un vēl dažu dejotāju dibeni, ko pērn korporatīvajā pasākumā vaigā skatīja Līgatnes pašvaldības cilvēki, izraisīja didaktisku nosodījumu. Tikai vēlēšanas paglāba šo un citas pašvaldības no ilgstošas publiskas iztirzāšanas.

Reģionu alianse (RA), kuru dažāda kalibra eksperti laulā te ar Reformu partiju, te ar Einara Repšes jauno projektu Latvijas attīstībai, izrādās, nemaz nevēlas pievienoties kādai no pie varas esošajām partijām, bet gan līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām izveidot nacionāla mēroga reģionālo partiju apvienību. Šis process varētu neiet tik raiti, kā iecerējis alianses līderis Andrejs Ence, jo viņa apvienības kaldināšanai izraudzītie partneri joprojām nav pārliecināti, ka vēlas šo sadarbību.

No Nacionālā veselības dienesta saņemtie līgumu piedāvājumi liecina, ka no papildus piešķirtajiem septiņiem miljoniem latu veselības nozarei šogad reģionu slimnīcām atvēlētas tikai kapeikas, un 1.augustā tikšanās laikā ar dienesta vadību slimnīcas cer saņemt skaidrojumus par finansējuma sadales kritērijiem.

Ja pasažieru pārvadātājiem līdz 15.maijam netiks segti zaudējumi par šī gada pirmo ceturksni, tad 17.maijā notiks akcija "Samaksā par padarīto darbu", kuras laikā sabiedrības uzmanība tiks pievērsta, bloķējot ceļus, informē Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes loceklis Uldis Kolužs.