Tukuma Raiņa ģimnāzija ir izglītības iestāde ar bagātu vēsturi – dibināta 1929. gadā, vairākkārt mainījusi nosaukumus – nesusi Tukuma 1. sešklasīgās skolas, 3. vidusskolas un Tukuma Raiņa 1. vidusskolas vārdu, līdz 2003. gadā ieguva ģimnāzijas statusu. Nav noslēpums, ka skolas ar ģimnāzijas statusu sabiedrībā tiek vērtētas īpaši atzinīgi, kā galveno kritēriju izvirzot izglītības kvalitāti un piedāvājumu.
Māca domāt, ne iekalt
Ģimnāzija īsteno humanitārā un dabaszinību virziena izglītības programmas. Humanitārās programmas ietvaros skolēniem padziļināti jāmācās trīs svešvalodas, savukārt dabaszinību izglītības programmas dalībnieki pēc izvēles padziļināti apgūst matemātiku, ķīmiju vai bioloģiju. Skolas direktore Gunta Aumale stāsta, ka šādas izglītības programmas citām skolām nav, tādēļ ģimnāzistu skaits arvien ir pietiekami liels un ik pa brīdim vēl pieaug.
«Esam ceļā uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu, bet jāatzīst, ka process ir nedaudz ieildzis. Atbilstoši prasībām, izglītojamo mācību sasniegumu vidējam procentuālajam novērtējumam centralizētajos eksāmenos jābūt vismaz par desmit procentiem augstākam nekā valsts vidējais centralizēto eksāmenu procentuālais novērtējums. Mēs šim rādītājam esam tuvu – pērn tie bija 9,6 procenti. Raižu iemesls ir centralizētie eksāmeni fizikā un bioloģijā. Ne tādēļ, ka mums būtu slikti skolēni un skolotāji. Joprojām, veidojot centralizētos eksāmenus, tajos tiek iekļauts vairāk faktu nekā domāšanas. Mūsu pieeja ir atšķirīga, jo jau izsenis skolēnus mācām domāt, nevis skrupulozi iekalt galvā faktus. Jā, eksāmenu būtība ir tāda, kāda tā ir, ir fakti, kas skolēniem jāzina, bet jautājums – kā, izdarot gala vērtējumu, izvērtēt to, ka skolēns parāda savas domāšanas prasmes un kaut kādā ziņā faktus nezina,» saka G. Aumale.
To, ka prasme domāt, meklēt, izmantot, saskatīt sakarības, analizēt un secināt ir būtiska ne tikai vēl skolas solā, bet visā turpmākajā dzīvē, apliecina skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi. Jau 15 gadu šie darbi top ar diezgan nopietnu ievirzi. Katram 10. klases skolēnam pavasarī kopā ar skolotāju jāizvēlas darba tēma un jāuzsāk tās teorētiskā un praktiskā izstrāde. 11. klasē februārī darbu aizstāv. G. Aumale pauž gandarījumu, ka Tukuma Raiņa ģimnāzijas absolventi par skolā izstrādātajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem augstskolā saņem materiālu atbalstu un prēmijas un turpina to jau kā zinātnisku darbu.
Līdztekus kvalitatīvam un intensīvam mācību procesam skolēniem tiek piedāvāta iespēja sevi pilnveidot mākslinieciskajā pašdarbībā. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos laureātu vidū allaž ir Tukuma Raiņa ģimnāzijas kori. Pirmā izlaiduma absolventes, savulaik Tautas skolotājas, Tukuma pilsētas Goda pilsones Rasmas Valdmanes vadībā aktīvi un skanīgi darbojas koris Savējie, kur dzied arī absolventi, vidusskolas jauktais koris, 7.–9. klašu koris un meiteņu koris Savējās.
Topošajiem sportistiem
2013. gada 1. septembrī tika atklāta ģimnāzijas dienesta viesnīca jaunuzceltajā daudzdzīvokļu mājā Tukumā, Dārzniecības ielā 2a. Tā ir iespēja skolēniem no lauku pagastiem ne tikai mācīties ģimnāzijā, bet arī nodarboties ar sportu. «Mums ir ļoti laimējies, ka Tukumā ir ledus halle, ko vada Modris Liepiņš. Ar viņa un domes atbalstu varam nodrošināt bērniem kvalitatīvus treniņu un sadzīves apstākļus, atbalstīt viņu vēlmi sportot. Var izvēlēties – trenēties hokejā vai futbolā,» teic G. Aumale. Bērniem, kuri dzīvo dienesta viesnīcā, dome apmaksā brīvpusdienas un ledus izmantošanu, turklāt jaunajiem sportistiem ir iespēja par puscenu turpat ledus hallē ieturēt vakariņas. Maksa par dienesta viesnīcu ir demokrātiska – tikai 22 eiro mēnesī.
Tie paši vēži?
Ģimnāzijas direktore neslēpj, ka patlaban mācību iestāde un pedagogi atrodas ļoti nopietnā pārmaiņu laikā, proti, jaunā pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes procesā. «Vismaz teorētiski,» viņa piebilst. «Mums ir daudz cienījama vecuma pedagogu, ienāk arī jaunie, bet brīdī, kad valsts turpinās nesaprast, ka tā ir psiholoģiski ļoti smaga profesija, kurai nepieciešams cits materiālais nodrošinājums, iesim nebūtības virzienā. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas biedriem bija tikšanās ar ministri Mārīti Seili, kura pauda uzticību ierēdņiem un pārliecību, ka algas reformu modelis būs par labu skolotājiem. Es priecājos par viņas cerību un optimismu, un, iespējams, tas būs noslēpumainais spēks, kas iznesīs mūs saulītē. Tomēr patlaban rodas iespaids, ka jaunais modelis tiek veidots saskaņā ar to, kādas būs valsts materiālās iespējas modeļa aprobācijā. Īsi sakot – tie paši vēži citā kulītē. Ja kļūdos, nākamā mācību gada sākumā esmu ar mieru publiski atvainoties.»