Žurnālists Lato Lapsa mikroblogošanas vietnē Twitter izteicies par pieminekļiem un to saglabāšanu, daloties arī ar nesen apceļotās Kongo pieredzi.
Kā norāda L. Lapsa, viņš uzskata, ka visi pieminekļi ir saglabājami, jo tie uzskatāmi parāda, kas ar cilvēkiem ir noticis un ko viņi pieļāvuši.
"Bet, ja kādam ir patiesa vēlme aizvākt t.s. Uzvaras pieminekli, tad labāka brīža kā pašlaik nebūs nekad," pauž L. Lapsa.
Viņš dalījies arī ar Kongo pieredzi pieminekļu demontāžā karu dēļ.
"Starp citu, Kongo līdz ar katru jaunu varu ir tikuši cītīgi aizvākti visi iepriekšējās varas monumenti. Vienīgais izņēmums ir Lorāns Kabila - viņa apšņurkušais piemineklis un mauzolejs Kinšasā ir savā vietā. Viņam paveicās - viņu nogalināja atentātā vēl pirms neizbēgamās gāšanas," atklāj žurnālists.
Es uzskatu, ka visi pieminekļi ir saglabājami, jo tie ir visuzskatāmākais atgādinājums cilvēkiem - re, kas ar jums ir noticis un ko jūs esat pieļāvuši, atcerieties to vienmēr! Bet, ja kādam ir patiesa vēlme aizvākt t.s. Uzvaras pieminekli, tad labāka brīža kā pašlaik nebūs nekad.
— Lato Lapsa (@Lato_Lapsa) February 23, 2022
Iepriekš Neatkarīgajā žurnālista Imanta Vīksnes materiālā "Jārada jauni pieminekļi nacionālajam pašlepnumam" vēstīts, ka 31 gadu pēc neatkarības atjaunošanas vairāk nekā 300 dažādi memoriāli, pieminekļi un artefakti slavina Latvijas okupāciju un padomju armiju. Bet trūkst tādu, kas cildina mūsu brīvību un mūsu cīnītājus.
“Viss ap Uzvaras pieminekli notiekošais tiek organizēts no Maskavas, un šī koncentrēšanās uz padomju pagātni tikai lej ūdeni uz Kremļa dzirnavām,” tā uzskata tēlnieks Kristaps Gulbis. Viņa tēvs Aivars Gulbis ir Uzvaras pieminekļa līdzautors. Vairs ne pie tādas veselības, lai dalītos savās pārdomās publiski. “Bet, protams, viņš pārdzīvo notiekošo. Viņam visu laiku to bāž sejā, tikmēr citiem, kas padomju laikos cepuši Ļeņina krūšutēlus vienu pēc otra, dod Trīszvaigžņu ordeņus.”
Tēlnieka Kristapa Gulbja skatījumā Latvijai šobrīd būtu nepieciešams koncentrēties uz tagadni, radot pretsvaru tiem visiem Kremļa lolotajiem okupācijas artefaktiem: “31 gads pagājis kopš neatkarības atgūšanas, taču mums nav ne pieminekļa “Baltijas ceļam”, ne Barikādēm. Nav nekā, kas vēstītu sabiedrībai par Konstantīnu Čaksti un Latvijas Centrālo padomi. Nav pieminekļa Latvijas valsts simtgadei. Ir vienīgi tās iniciatīvas, kas tiek rosinātas pašvaldībās vai privātā kārtā - kā, piemēram, lielie karogi milzu mastos. Bet no valsts puses nav nekāda pienesuma. Mums būtu jākoncentrējas uz sava valstiskuma izcelšanu, lai pārmāktu šo “Russkij mir” radīto spiedienu!”
Ir vairāk nekā 300 okupācijas varas atstātu iemeslu, kāpēc tā būtu jādara. “Piemineklis padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” ir redzamākais no tiem.
