10 000 testu dienā, bet rindas neredz; speciālisti lauž mītus par Covid-19 testēšanu Latvijā

© Vladislavs Proškins/F64

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) soctīklos skaidro vizbiežāk dzirdētos jautājumus un neskaidrības par Covid-19 testēšanas procesu latvijā.

Kā skaidro SPKC speciāliste Santa Pildava, kopējā testu skaitā tiek iekļauti gan tie testi, kas ņemti no rīkles un deguna, gan siekalu testi. Iestādēs, kurās ir aizdomas par uzliesmojumiem, ir iespējams pieteikt siekalu testu.

"Līdz ar to uzreiz testu skaits ir lielāks, jo mēs testējam, piemēram, veselu iestādi. Tur var būt divsimt, trīssimt darbinieku," norāda Pildava.

Tāpat speciāliste norāda, ka salimušo skaitu nevar izdomāt "nez no kurienes". Testus pārbauda reģistrētās laboratorijās un ir iespējams redzēt, cik pozitīvo testa rezultātu no katras tiek iesniegti.

Runājot par atkārtotiem testiem cilvēkiem, kuri ir inficējušies, speciāliste pauž, ka testu rezultātu analīzei datubāzē tiek izmantots algoritms, kas pārbauda to unikalitāti. "Mēs saglabājam tikai tās personas, kas mums ir unikālas, kam pirmo reizi ir uzstādīta diagnoze. Vienīgā reize, kad var būt atkārtots gadījums, ir tad, ja persona tiešām saslimst atkārtoti," norāda Pildava.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā gan darbdienās, gan brīvdienās palielinājusies Covid-19 testēšana, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati no laboratoriju iknedēļas atskaitēm, kas šodien tika prezentēti valdības sēdē.

Pagājušajā nedēļā darbdienās no Covid-19 testēšanas kapacitātes izmantoti 76%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu ir par pieciem procentpunktiem vairāk. Savukārt brīvdienās Covid-19 testēšanas kapacitāte palielinājusies par vienu procentpunktu un sasniegusi 38%.

Pagājušajā nedēļā vidēji darbdienās paņemti 12 461 paraugi, taču testēšanas kopējā kapacitāte ir 16 300 paraugi, kas nozīmē, ka izmantoti 76% no testēšanas kapacitātes.

Dīvaini

Latvijā aptuveni 60% pieaugušo un 20% bērnu ir liekais svars, savukārt 25% ir aptaukošanās – liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Viens no galējiem problēmas risinājumiem ir kuņģa samazināšanas operācijas, kas ir dārgas (vairāki tūkstoši eiro). Tuvākajā laikā par Eiropas fondu līdzekļiem tās paredzēts veikt 250 cilvēkiem. Iespējams, šo pakalpojumu varētu apmaksāt valsts, vēsta LTV.