Vakar dabas draugus aplidoja vēsts par nelaimi melno stārķu ligzdā Siguldā. Stārķu mamma ligzdā vairs nerādās un mazuļus baro tikai tēvs. Dabas draugi “Facebook” grupā “Latvijas fauna” lūdza apkārtējo palīdzibu, iekartojot barotavu un sagādājot svaigas zivis. Tiek pieļauts, ka melno stārķu mamma devusies jau migrācijā.
Šobrīd dabasdati.lv forumā jau ziņa no ornitologa Jāņa Ķuzes, kas ziņo, ka izdevies iekārtot barotavu netālu no melno stārķu ligzdas. Esot pieteikušies vairāki palīgi, kas solījās sagādāt zivis. Šobrīd ir lielākas cerības, ka stārķu bērni izlidos.
Taču vēl vakar situācija bija tik nopietna, ka nācās lūgt palīdzību.
Jānis Ķuze sazinājās ar Māri Strazdu un abi bija nonākuši pie secinājuma, ka vienīgais kā šīs ligzdas iemītniekiem var vēl palīdzēt, tas ir barotavas ierīkošana. Māris Strazds devās uz Rumāniju "pārķert" stārķu mammu Mari, lai nolasītu viņas raidītāja datus. Savukart J. Ķuze lūdza lai atsaucas kāds palīgs no Siguldas puses barotavas ierīkošanā un kāds, kas būtu ar mieru saķert mazas dzīvass zivtiņas, kuras varētu ielaist barotavā, un ja tomēr šis pasākums izdotos, tad jābūt iespējai šo zivtiņu krājumu papildināt.
“ Šis ir vienīgais reālais pasākums, kā palīdzēt dotajā situācijā, bet cerības esot 0,1%, jo nav paredzams vai vecie putni atradīs barotavu, " rakstīja ornitologi.
Tiešraidi no ligzdas iespējams vērot šeit:
Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, bet izauga trīs. Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem. Ligzda atrodas pavisam īstā boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis. 2018. gadā ligzdošana bija sekmīga - pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja, mazuļi netika gredzenoti. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri un ligzdošana nenotika. 2020. gadā ligzdošana nenotika.
