Mēs esam ļoti knaši, ja ir vajadzība, ko paziņot soctīklos - bildes no avārijas, no ugunsgrēka vai "reportāža" no kādas citas likstas. Bet cik daudzi pirms "ķer" pēc sava tālruņa vispirms palīdz ķibelē nonākušajiem?
"Šodien [24.septembris] braucot no Aizputes uz Kuldīgu, it kā izdevies rīts, nedaudz sagriezās citā virzienā. Automašīnu virzienā uz Kuldīgu brauca diezgan daudz, taču lai kāds apstātos pie cilvēka ceļmalā, kuru tikko bija notriecis smagais auto, un kaut vai pajautātu, vai viss ir kārtībā, neviens no man pa priekšu braucošajiem vismaz pieciem transportlīdzekļiem, pat neuzskatīja par vajadzību piebremzēt.
Es apstājos. Es biju vienīgais kurš apstājās. Parunāju ar šoferi, kurš likās superīgs cilvēks, vienīgi satraucies ne pa jokam. Tik dažādu stulbu apstākļu sakritības dēļ, cilvēks ar vēja palīdzību (arī grādīgā klātbūtni cietušajam) ar velo tika iepūsts tieši smagajam pa sitienam.
Traumas no mediķu teiktā bija salīdzinoši smagas, taču par kauliem maza bēda, jo cilvēks ir dzīvs.
Rodas jautājums, kur cilvēku līdzcietība? Tie, kas pabrauca garām pat nepiebremzējot.....Jūs tik pat labi varējāt pabraukt garām savam radiniekam, kurš būtu trāpījis zem kravinieka riteņiem. Nožēlojami no jūsu puses.
Mediķu priekšā cepuri nost. Palīdzēja, ātri apstrādāja cietušo, nomierināja cietušo, pēcāk kopīgiem spēkiem cietušo uzlikām uz nestuvēm, lai varētu transportēt uz slimnīcu.
Karma nav mazais bērns, un agri vai vēlu, jūsu vienaldzība, dārgie garāmbraucēji, atspēlēsies.
Ar šodien piedzīvoto, man ir tikai viens secinājums. Cilvēki, jums ir jāmācās palīdzēt cilvēkam, kurš ir nokļuvis nelaimē. Jums sabiedrība ir jāuztver, kā radinieks, jo sabiedrība kopumā veido valsti tāda kāda tā ir. Diezvai jūs gribēsiet, lai jūs tiktu ignorēts, brīdī, kad paši būsiet nelaimē. Esiet lūdzu līdzcietīgāki, un palīdziet. Tās 5 minūtes jums dzīvē neko daudz nemainīs, taču kādam tās bez jūsu palīdzības var maksāt dzīvību. Parunājiet ar savu sirdsapziņu," facebook mudina Mārtiņs M.
