Žurnāliste Inga Spriņģe, kas ievērību guvusi ar dažādām atmaskojošām publikācijām, mikroblogošanas vietnē Twitter, pēdējo dienu laikā, vairākkārt pievērsusies jautājumiem, kas saistīti ar krievu valodas lietošanu publiskā telpā.
Sprinģes paustie viedokļi izpelnījušies plašu kritiku.
“Šis ir interesanti. Jauna retorika. Līdz šim bija jāpiespiež krievu pensionārus mācīties latviešu valodu, jo viņi ir drauds Latvijas drošībai. Tagad, izràdās, dēļ viņiem aizbrauc Latvijas jaunieši.”
Turpinot diskusiju, Spriņģe raksta: “Un kas tagad mainīsies? Viņi vairs nebalsos par Putinu? Ja nebūs vairs kino subtitri krieviski?” “Piespieźot ar varu 70gadīgu cilvēku iemācīties valodu līmenī, kas ļauj tik veikalà nopirkt maizi, nekà neiekļauj. Rodas tik naids.”
Citi Twitter lietotāji, nepaliek atbildes parādā:
“Bet tieši tā arī ir! Piem., lai dabūtu darbu klientu apkalpošanas sfērā, parasti prasa krievu valodas zināšanas tieši to cilvēku (arī pensionāru) dēļ, kuri ilgstoši dzīvo LV un nezina valodu. Un tas bieži vien ir iemesls, kādēļ jaunieši emigrē.”
“Kāpēc Jūs tik ļoti nemīlat Latviju? Jums par to maksā? Tā ir apzināta un mērķtiecīga propaganda? Ļoti skumji...”
“Es, jaunietis, aizbraucu. Ne krievu dēļ, bet tas bija viens no argumentiem vākties prom no pārkrievotās vides. Lasot, ka 1.sept neko tur nemetīs ārā, sapratu, ka pareizs lēmums.”
“Inga, Tu uz mēness dzīvo un vispār nesaproti, kas Latvijā notiek???” Pie ieraksta viedokli paudušas arī vairākas sabiedrībā zināmas personas.
Advokāts Artūrs Zvejsalnieks piezīmē: “Šis ir kas jauns. Izrādās, ka 33 gadu laikā iemācīties valodu līmenī, lai nopirktu maizi, ir neiespējami un rada naidu.”
Latvijas radio producente Evija Unāma norāda uz personisko pieredzi: “Jaunākais dēls, kas studē LU Teoloģijas fak. grib piepelnīties papildu studijām. Zina angļu, vācu, franču valodas (sengrieķu un ivrits neskaitās). Apkalpojošā sfērā neņem, nav krievu val. (LMT, kas publiski apgalvo, ka nevajag, intervijā interesēj
