Latvijas valsts nelabvēļi izplata iespaidīgu Latvijas valsti negatīvā gaismā rādošu videoklipu. Tam sociālajos tīklos jau ir divi miljoni skatījumu. Kādus secinājumus no tā vajadzētu izdarīt?
Runa ir par videoklipu, kurā kāda it kā 74 gadus veca sieviete invalīdu krēslā tiek nesta uz latviešu valodas eksāmenu. Aizkadra teksts skan: ja viņa eksāmenu nenokārtos, tad tiks deportēta. Videoklips nenoliedzami ir iespaidīgs. Uz cilvēces “progresīvo” daļu tas atstāj graujošu iespaidu. Ņemot vērā šīs “progresīvo” kopienas internacionālo un saliedēto tīklveida raksturu, šis Latviju nomelnojošais videoklips ir plaši aizgājis pasaulē. Tviterī vien tam ir gandrīz divi miljoni skatījumu.
Ārprāts, bezprāts, fašisms, rasisms ir tie maigākie vārdi, ar kādiem Latvija tiek klāta no visu krāsu “nabago un apspiesto” aizstāvjiem. Mēģinājumi skaidrot situāciju maz ko dod, jo šajā pasaules redzējumā valoda nav pašvērtība. Tas ir tikai instruments. Nesalīdzināms ar dažādām cilvēktiesībām un pilsoniskajām brīvībām.
Konkrētajā gadījumā jautājums jāskata divās plaknēs. Iekšējā un ārējā. Šis videoklips acīmredzami nav nejauši uzfilmēts. Tas no sākta gala ir profesionāli iestudēts un uzņemts ar nepārprotamu mērķi - diskreditēt Latvijas valsti un tajā pie varas esošo vadību. Kaut vai tāpēc, ka tas ir melīgs, jo likums atbrīvo no valodas pārbaudes ļoti plašu cilvēku loku ar dažādiem psihiskiem un fiziskiem traucējumiem. Arī cilvēkus, kas sasnieguši 75 gadu vecumu. Tā ka 74 gadus vecā sieviete videoklipam nav izvēlēta nejauši. Tikai ar tiem invalīdu ratiņiem klipa režisori un izplatītāji pārcentušies. Visticamāk, apzināti.
Atstāsim aiz iekavām paša šī MK noteikumu Nr. 157 vērtējumu (“Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”). Jau šo noteikumu pieņemšanas laikā kreisās partijas vicināja cilvēktiesību karogu un pēc tā pieņemšanas šo vicināšanu pat nedomāja mazināt. Gluži otrādi, tās visādos veidos, tajā skaitā ar līdzīgiem videoklipiem, piemet malku pretlatviskās histērijas ugunskuram.
Ja kāds grib iebilst, ka Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā”, kas ir viena no aktīvākajām šī videoklipa izplatītājām (līdztekus “naciķu” medniecei Ingai Spriņģei), ir izteikti labēji konservatīva, tad tā tikai izskatās. Šīs partijas elektorātu veido visu veidu neapmierinātie un “apspiestie”. Sākot ar “kovida vajāšanu cietējiem” un beidzot ar “valodas genocīda upuriem”. Tā ir izteikta “nabadziņu” aizstāvju partija. Citiem vārdiem, kreisā, kura ekspluatē grūtdieņu problēmas. Tam, ka šīs partijas priekšgalā atrodas vieni miljonāri, nevienu nevajadzētu maldināt.
Šobrīd Valsts drošības dienesta vajadzībām būvē milzīgu ēku “Jaunās Teikas” rajonā. Jau tagad šajā iestādē strādā simtiem cilvēku un tās gada budžets ir desmitiem miljonu eiro. Ar šīs iestādes kapacitāti nebūtu grūti izmeklēt arī šī klipa rašanās gaitu pa solītim vien. Kas veidoja, kāpēc un kas to finansēja. Cik lielā mērā tā ir Daugavpils aktīvistes Olgas Petkevičas pašdarbība, un vai tur nav iesaistīti svešzemju dienesti?
Pat ja tur neatrastos nopietni likumpārkāpumi, sabiedrībai būtu svarīgi saņemt visaptverošu informāciju par šādu videoklipu rašanās apstākļiem. Ne mirkli nedrīkst aizmirst, ka kaimiņos mums atrodas ārkārtīgi bīstama agresorvalsts, kura veic noziedzīgas darbības Ukrainā. Šādā situācijā runas par “vārda brīvības” svētumu un neaizskaramību ir vienkārši bezatbildīgas. Tāpat kā kovida pandēmijas laikā dažas “brīvības” tika ierobežotas, tā arī tagad kara apstākļos ierastā vārda brīvība ir ja ne jāierobežo, tad vismaz jākontrolē.
Otra plakne ir daudz nopietnāka. Tā ir starptautiskā. Var pat teikt, civilizācijas plakne. Šajā plaknē pamatjautājums ir: kāda ir pasaules attieksme pret mūsu centieniem saglabāt un nostiprināt latviešu valodu?
Atbilde nav nomierinoša. Mūsdienu pasaulē visas problēmas tiek skatītas apspiesto un apspiedēju aspektā. Kurš atrodas varas, kurš pakļautā pozīcijā? Valoda skaitās cilvēku brīva izvēle. Līdz ar to tās uzspiešana ir agresijas izpausme un saistās ar apspiešanu.
No šī aspekta minētais videoklips veidots pēc klasiskajiem žanra kanoniem. Nevienam pat nevar rasties šaubas - kurš šeit apspiestais un kas ir apspiedēji. Nabaga sirmgalve ratiņos ir “apspiestais upuris”, kuru “ļaunie apspiedēji” taisās kaut kur deportēt. Tas, ka šai sirmgalvei bija doti vairāk nekā 30 gadu, lai iemācītos valodu vismaz A (zemākajā) līmenī (prast pateikt pārdesmit vārdu), nevienu neinteresē.
Uzspiest otram savu valodu nedrīkst. Šajā pārliecībā vienojas visu “lielo” valodu gan kreisie, gan labējie. Pilnīgi visā spektrā. No galēji kreisajiem līdz galēji labējiem nav neviena politiskā spēka, kas dziļi savā būtībā aizstāvētu mazo tautu tiesības saglabāt savu valodu un savu kultūru. Pat mūsu dziesmu svētki tiek skatīti caur aizdomu brillēm, vai tikai tur apakšā nevīd bīstamais nacionālisms.
Situāciju vēl vairāk sarežģī acīmredzamā netaisnība, ka nacionālisms tiek ieraudzīts vienīgi mazām tautām, kas cenšas saglabāt savu nacionālo savdabību, kamēr lielo nāciju nacionālisms tiek skatīts tikai agrāko laiku koloniālisma vai impērisma kontekstā. Nevis kā šodienas apspiešanas līdzeklis.
Ikviens, kurš Eiropā par Latvijas valodas politikas jautājumiem ir diskutējis ar kādu no “lielo” valstu pārstāvjiem, zina, ka atrast sapratni vai atbalstu no viņu puses ir tikpat kā neiespējami. Viņi tevi rūpīgi uzklausīs, pat mās ar galvu, bet tāpat beigās sekos - nujā, bet...
Ko darīt? Vienīgais veids, kā panākt lūzumu pasaules izpratnē, ir pieskaņoties esošajai politiskajam diskursam un panākt, ka mūs uztver kā “apspiestos”. Jau rakstīju šeit https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/415133-ar-mazo-tautu-aizsardzibas-konvenciju-pret-stambulas-konvenciju, ka viens no veidiem, kā aktualizēt šīs problēmas, būtu starptautiskā līmenī izvirzīt “Konvenciju par vietējo valodu un tautību aizsardzību” jeb “Konvenciju lokālo valodu aizsardzībai pret internacionālo valodu agresīvo dominanci”.
Šādas konvencijas principiālā jēga būtu atzīt lielo un mazo tautu (valodu) nevienādo situāciju. Mazskaitlīgu (teiksim, zem 25 miljoniem) tautu valodas attiecībā pret lielajām starptautiskās saziņas valodām (virs 100 miljoniem lietotāju) atrodas izteikti asimetriskās pozīcijās. Tāpēc mazajām valodām nepieciešama tiesiskā prioritāte. Starptautiskā līmenī juridiski jāatzīst - lielo valodu tiesības nevar pielīdzināt mazo valodu tiesībām.
Šādas konvencijas galvenais uzdevums būtu reabilitēt mazo tautu nacionālismu un izbeigt ieilgušo globālā kosmopolītisma ideoloģisko dominanci. Šādas konvencijas starptautiska atzīšana pieliktu punktu lielo nāciju un viņu kosmopolītisko līdzskrējēju piekoptajai mazo tautu nacionālisma stigmatizācijai. Šobrīd jebkuri mazo tautu centieni pretoties lielo valodu spiedienam tiek uztverti ar aizdomām. Vai tikai kaut kur neparādās sliktais un jau iedīglī izskaužamais nacionālisms? Vai tikai tur neparādās izslavētais “naids”?
Jāizvirza pretējs sauklis - katra mazā valoda ir svarīga. Pēc principa - black lives matter! Līdz ar to jebkādas prasības par krievu vai angļu
valodas līdzvērtību Latvijā būtu jāvērtē ne tikai kā nepamatotas, bet vēl vairāk - kā kaitīgas, nepieļaujamas un iznīdējamas saknē.
Vienreiz skaidri un gaiši, bez mazākajām šaubu izpausmēm jādeklarē, ka latviešu nācijas ilgtspējas jautājums ir prioritārs. Tikai tad, kad mazajām tautām un valodām tiks piešķirtas tiesības pozitīvi diskriminēt lielās tautas, valodu jautājumā tiks panākta simetrija starp lielajām (Latvijas realitātē krievu un angļu) valodām. Jebkura prasība zināt vai lietot šīs valodas jāuztver kā latviešu valodu diskriminējoša norma. Tas vienlīdz attiecas uz krievu un angļu valodu.
Šie jautājumi jāaktualizē pēc iespējas ātrāk, jo, pieaugot internacionālajai komunikācijai, vietējās, mazskaitlīgās valodas nonāk situācijā, kurā to pilnasinīga nākotnes attīstība ir apdraudēta. Palielinās šo valodu izzušanas riski. Tāpēc mūsu uzdevums ir šo jautājumu pacelt starptautiskā līmenī. Ja reiz pasaule var sadoties rokās melno degunradžu glābšanai, tad tai jāvar arī iestāties par mazo, vietējo valodu glābšanu no vispārējās globalizācijas sekām. Tas tad arī būtu mūsu politiskās šķiras tuvākās nākotnes uzdevums. Par spīti visiem Šleseriem un Spriņģēm.
