Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs savā blogā "Meiravietis" skaidroja, ko par laikapstākļiem un šī gada ražu ļauj secināt laikapstākļi 12.jūlijā.
"Vecajā Pēterdienā jeb 12.jūlijā vismaz trīsreiz lietum jānolīst. Ja nolīst vienu reizi, raža būs ciešama. Ja nolīst divreiz - raža laba. Ja līst trešo reizi, būs dāsns gads," blogā skaidro V.Bukšs.
Viņš arī norāda, ka ja šajā dienā lietus līst visu dienu, tad lietains laiks gaidāms līdz pat 26.jūlijam. Ja arī Annās līst, tad vasaras otra puse lietaina," uzsver laika zīmju vērotājs.
"Vecās Pēterdienas (12. jūlija) vakarā jāvēro zīmes dabā. Gan ogas pīlādžos, gan lapas purva bērzos. Jāieklausās, vai nedzird dzeguzi vēl kūkojam un lakstīgalu pogojam. Ja dzeguze vēl kūko, tad ticējums saka, tā ir tikai tāda smiešanās par aizejošo vasaru. Ja Pēterdienā pērkons ozolus plēš, tad būs sīksts gads. Otrdien, Vecajā Pēterī, gan lietutiņš nolija gan pērkons ducināja un tā ir zīme, ka būs dāsns ražas gads," norāda V.Bukšs.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) jau vēstīja, ka jūlija sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet maksimālā novērotā gaisa temperatūra bija +31,4 °C Daugavgrīvā.
Jūlija sākumā nokrišņus galvenokārt noteica konvektīvie procesi, tamdēļ novērotie nokrišņu daudzumi dažādos reģionos bija krasi atšķirīgi. Novērojumu stacijās, kurās bija pērkona negaisi, dekādes kopējais nokrišņu daudzums ne tikai ievērojami pārsniedza dekādes normu, bet arī vietām tuvojās mēneša normai, Liepājas novērojumu stacijā pārsniedzot pat mēneša normu. Savukārt reģionos, kam pērkona negaisi lielākoties gāja secen, dekādes kopējais nokrišņu daudzums bija vien daži milimetri. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādes nokrišņu daudzums bija 25,9 mm, kas par 14% pārsniedz dekādes normu.
