Ministrs: Visās ES valstīs jābūt identiskas kvalitātes produktiem

Zemkopības ministrijā (ZM) atgādināja, ka šā gada 9.maijā zemkopības ministrs Slovākijas pilsētā Stara Lesna piedalījās Višegradas valstu, Baltijas valstu un Balkānu valstu, kā arī Francijas lauksaimniecības ministru sanāksmē "Dynamic Visegrad for Europe", kur aizvadīja divas ministru sesijas.

Vienā no ministru sesijām tika pausta Latvijas nostāja un pārrunāti aktuālie Eiropas Komisijas priekšlikumi un turpmākā rīcība par duālo pārtikas kvalitāti, kā arī nepieciešamību izstrādāt vienotu ES mēroga metodoloģiju pārtikas produktiem. Sesijās laikā dalībvalstu pārstāvji vienojās par turpmākajiem veicamajiem darbiem, kā arī pēc dalībvalstu veikto pārtikas produktu analīžu rezultātu saņemšanas veikt šo rezultātu vērtēšanu.

"Visās ES valstīs jābūt identiskas kvalitātes produktiem, neatkarīgi no valsts, kur šie produkti tiek tirgoti. Tā ir absurda situācija, ka mūsdienās, kad ir pieejamas modernas ražošanas tehnoloģijas, lai ražotu identiskus produktus līdz pat vissīkākajam rādītājam, šīs iespējas tiek izmantotas pretējiem mērķiem. Proti, lai veidotu atšķirīgus produktus zem vienas produkta zīmes, kas tiek izmantota mārketingā, tajā pašā laika veidojot duālas kvalitātes produktus. Ikviens ES iedzīvotājs ir tiesīgs saņemt identiskas kvalitātes produktus, neatkarīgi no tā, kurā valstī produkts tiek iegādāts. Tādēļ mēs turpināsim darbu pie tā, lai ES tiktu izveidoti normatīvi un rīcība, kas izbeigs šo negodīgo komercpraksi," uzsvēra Gerhards.

ZM informēja, ka otrās no ministru sanāksmes sesijām noslēgumā zemkopības ministrs parakstīja Višegradas grupas Lauksaimniecības ministru kopīgo deklarāciju par "Bioeast" iniciatīvu. Tās mērķis ir sekmēt ES13 valstu darbību zinātnes jomā, uzlabot zinātnes atziņu ieviešanu un zināšanu apmaiņu, lai iesaistītos Eiropas pētniecības un inovāciju programmās, veicinātu bioekonomiku, izveidotu starp dalībvalstīm tīklu, sekmētu labākās pieredzes apmaiņu.

Gerhards pauda pārliecību, ka visām ES dalībvalstīm ir jāstrādā kopā, nosakot vienotus mērķus. "Jo vairāk dalībvalstis pievienosies "Bioeast" iniciatīvai, jo lielāku kopējo ietekmi mēs spēsim radīt. Mēs - Latvija - varam būt nozīmīga šīs iniciatīvas daļa. Mums ir vairākas spēcīgas zinātniskās institūcijas, tajā skaitā Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR". Izmantojot šo zinātnes "spēku", mēs varam kļūt par būtisku daļu no šīs iniciatīvas īstenošanas, lai arvien veicinātu uz zināšanām balstītas lauksaimniecības bioekonomikas attīstību kā Latvijā, tā arī visā Eiropā," uzsvēra Gerhards.

ZM arī informēja, ka šā gada 8. maijā tika aizvadīta divpusējā ministru tikšanās ar Francijas lauksaimniecības ministru Didjē Gijomu, kuras ietvaros tika diskutēts par ES kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un budžetu. Sarunas laikā Gerhards norādīja, ka Latvijai un visām trijām Baltijas valstīm ir kopīga nostāja saistībā ar ES tiešmaksājumu apmēra noteikšanu nākamajā periodā, jo līdz šim Latvija ir bijusi nevienlīdzīgā pozīcijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, saņemot ievērojami mazāku ES atbalstu.

Francijas lauksaimniecības ministrs Didjē Gijoms norādīja, ka Francija atbalsta godīgu un vienlīdzīgu tiešmaksājumu noteikšanu jeb sadalījumu ES valstu vidū, vienlaikus uzsverot, ka tikpat būtiski ir strādāt pie šo tiešmaksājumu sadalīšanas aprēķina metodikas.