Ukrainas kara 539. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:10]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 16. augustā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:10 Pēdējā laikā Krievijas triecienu laikā Ukrainai ienaidnieka raķetes manevrē Ukrainas debesīs - lido uz rietumiem, bet pēc tam pēkšņi maina kursu un veic lokus virs reģioniem. Piemēram, šāda taktika tika izmantota uzbrukumā Starokonstantinovas lidlaukam.

Kā Brīvības ēterā skaidroja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības priekšsēdētājs Jurijs Ignats, raķetes tiek programmētas trieciena priekšvakarā. Un viņi visi lido tieši pa maršrutu, kas tika noteikts iepriekš.

20:27 Šajā dienā krievu iebrucēji mēģināja uzbrukt 4 virzienos.Tātad, saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba operatīvajiem datiem, ienaidnieks veica neveiksmīgas ofensīvas operācijas Vel Kupjanska virzienā Senkovkas reģionā. Harkovas apgabala un Bahmutas virzienā Doņeckas apgabala Bogdanovkas apgabalā.

19:40 Krievijas Federācijas uzbrukuma rezultātā Meževskas ciemam Dņepropetrovskas apgabalā gāja bojā 18 gadus vecs zēns, vēl četri cilvēki tika ievainoti, tostarp 2 gadus vecs bērns. Par to paziņoja Dņepropetrovskas OVA vadītājs Serhijs Lisaks.

"Krievijas teroristi nogalināja 18 gadus vecu puisi. Viņš tika ievainots ienaidnieka trieciena dēļ Meževskas ciemā Siņeļņikovščinas pilsētā. Ārsti mēģināja glābt jauno vīrieti . Viņi darīja visu, ko varēja..." sacīja Lisaks.

Pēc viņa teiktā, ievainoti vēl četri cilvēki.

18:52 Šveices valdība pievienojusies Eiropas Savienības (ES) 11. sankcijai kārtai, kas piemērotas Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā.

Šveices valdība nolēma, ka jaunās sankcijas, ko ES pieņēma 23.jūnijā, Šveicē stāsies spēkā šodien.

Šveice, kas nav ES dalībvalsts, ir nozīmīga ES tirdzniecības partnere un ir ievērojusi visas ES sankciju kārtas pret Krievijas uzņēmumiem un privātpersonām, kopš Krievija pagājušā gada februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

ES sankciju 11.kārtas mērķis ir novērst nepilnības, lai Krievijas kara centieniem svarīgas preces nenonāktu Krievijā caur valstīm, kuras tirgojas ar ES un ir saglabājušas labas attiecības arī ar Maskavu.

ES sankcijas, kas piemērotas vairākās kārtās, ir skārušas Krievijas bankas, uzņēmumus un tirgus un pat daļu no enerģētikas nozares. Vairāk nekā 1000 amatpersonu ir iesaldēti aktīvi un aizliegts ieceļot ES.

Pēc ES 11.sankciju kārtas izsludināšanas Šveice 28.jūnijā noteica sankcijas vairāk nekā 100 uzņēmumiem un personām, un šodien pieņems pārējās 11.kārtas sankcijas, paziņoja valdība. Šveice aizliegs dažu "divējāda lietojuma preču" - ar iespējamu civilo un militāro lietojumu - eksportu vēl 87 uzņēmumiem, un ierobežojumi attieksies arī uz dažiem elektronisko komponentu veidiem un ķīmisko ieroču prekursoriem, paziņoja valdība.

"Finanšu sektorā tika paplašināts spēkā esošais aizliegums pārdot vērtspapīrus, kas denominēti Šveices frankos vai ES dalībvalsts oficiālajā valūtā, Krievijas valstspiederīgajiem un struktūrām," pavēstīja Šveices valdība. "Tagad vērtspapīru pārdošana Krievijas pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegta neatkarīgi no valūtas," norādīja valdība.

18:00. Krievi atkal apšaudījuši Hersonas apgabalu: apšaudē nogalināts viens vietējais iedzīvotājs, vēsta pravda.com.ua.

17:00. Krievijas militārpersonas šodien pēcpusdienā uzsāka triecienus Harkivas apgabalam, darbojās pretgaisa aizsardzība, vēsta pravda.com.ua.

16:12. Ukrainas bruņotie spēki izmanto termokameras, lai atrastu Krievijas mīnas, vēsta pravda.com.ua.

15:05. Baltijas valstis un Polija apspriež iespēju pilnībā slēgt robežas ar Baltkrieviju, un šis jautājums tiks galīgi saskaņots Varšavā vēl šomēnes, trešdien paziņoja Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite.

14:47. Lietuvas valdība trešdien nolēma no piektdienas, 18.augusta, slēgt Šumskas un Tverečas kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, ņemot vērā iespējamos draudus no Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" kaujiniekiem.

Ministru kabinets šādu lēmumu pamatoja ar ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību mazinātu draudu līmeni.

14:00. Odesas ostu atstājis pirmais tirdzniecības kuģis, kas uz Bosforu dodas, izmantojot Melnās jūras pagaidu koridoru, trešdien pavēstīja Ukrainas atjaunošanas vicepremjers Oleksandrs Kubrakovs. Kuģis Odesas ostā atradās kopš 2022.gada 23.februāra. Kravas svars pārsniedz 30 tonnas - tie ir 2114 konteineri. Kuģis ved arī pārtiku. "Koridors, pirmkārt, tiks izmantos to kuģu evakuācijai, kas atradās Ukrainas Čornomorskas, Odesas un Pivdennijas ostās Krievijas pilna mēroga iebrukuma brīdī," teikts paziņojumā.

12:50. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā patvērumu Latvijā lūguši 77 vīrieši no Krievijas, aģentūra LETA uzzināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

No tiem starptautiskās aizsardzības statuss piešķirts 14 personām. Pārvalde gan neapkopo statistiku par iemesliem patvēruma pieprasīšanai.

12:22. Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu uzbrucis Odesas apgabala ostu infrastruktūrai ar trieciendroniem "Shahed-136/131", un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki 13 no tiem notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

"Šahedu palaišana notika vairākos viļņos no dienvidaustrumu virziena (Primorskoahtarska, Čauda). Ar Gaisa spēku jaudām un līdzekļiem, sadarbojoties ar Ukrainas aizsardzības spēku pretgaisa aizsardzību, Odesas un Mikolajivas apgabalu robežās iznīcināti 13 ienaidnieka bezpilota lidaparāti," teikts paziņojumā.

11:05. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 255 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 650 iebrucēji.

09:25. Ukrainas karavīri Doneckas apgabalā atbrīvojuši Urožaines ciemu, par ko pēdējās dienās notika sīvas kaujas, trešdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

"Urožaini atbrīvoja. Mūsu aizstāvji nostiprinās robežās. Uzbrukuma darbības turpinās," platformā "Telegram" pavēstīja viceministre. Vēl pirmdien Maļara norādīja, ka Ukrainas karavīri Urožainē guvuši "zināmus panākumus". Urožaines ciemā Mokri Jalu upes krastā atradās Krievijas karaspēka nocietinātais rajons.

08:25. Krievija vēl nav pārvietojusi karaspēku uz Somijas robežu, ko tā draudēja izdarīt pēc Somijas iestāšanās NATO, otrdien paziņoja Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena.

Maskava aprīli nosauca Somijas dalību Ziemeļatlantijas aliansē par "uzbrukumu mūsu drošībai" un solīja "veikt pretpasākumus (..) taktiskā un stratēģiskā ziņā". Somijai ir 1340 kilometrus gara robeža ar Krieviju. Pēc Somijas iestāšanās NATO Krievijas robeža ar NATO valstīm kļuva divreiz garāka.

"Krievija paziņoja par militārām reformām un jaunu vienību izveidošanu Krievijas ziemeļrietumos jau pagājušajā decembrī, atsaucoties uz NATO klātbūtnes paplašināšanu," Valtonena rakstīja e-pastā ziņu aģentūrai AFP.

"Nešķiet, ka šie centieni būtu ļoti ātri progresējuši," viņa piebilda. "Krievijas resursi, šķiet, šobrīd ir piesaistīti citur," rakstīja ministre, ar to domājot karu Ukrainā. "Situācija uz austrumu robežas ir mierīga."

07:00. Ukrainā kopš kara sākuma ir nogalināti gandrīz 10 000 civiliedzīvotāju, otrdien paziņoja ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).

Biroja jaunā ziņojumā apstiprināts, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022.gada februārī Ukrainā ir nogalināti 9444 civiliedzīvotāji, bet 16 940 ievainoti. Starp nogalinātajiem ir 500 bērni. Patiesais upuru skaits, domājams, ir daudz lielāks. OHCHR atzīmēja, ka uzskaite nav pilnīga, jo trūkst datu no daudziem reģioniem.

Datu trūkums sevišķi attiecas uz tādām pilsētām kā Mariupole, Lisičanska un Severodonecka, kuras Krievijas armija okupēja pēc ilgām un smagām kaujām, kas apgrūtina datu iegūšanu. Arī Ukraina uzskata, ka nogalināto ukraiņu skaits var būt par vairākiem tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu lielāks nekā oficiāli reģistrētais.

00:10. NATO ģenerālsekretāra štāba vadītājs pieļāvis, ka Ukraina varētu kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti, teritoriāli piekāpjoties Krievijai, vēsta pravda.com.ua. Runas par Ukrainas iestāšanos NATO apmaiņā pret atteikšanos no Ukrainas teritorijas daļas ir pilnīgi nepieņemamas, paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Olehs Ņikolenko, komentējot NATO ģenerālsekretāra aparāta vadītāja izteikumus. "Vienmēr esam vadījušies pēc tā, ka alianse tāpat kā Ukraina ar teritorijām netirgojas. NATO amatpersonu apzināta vai neapzināta piedalīšanās naratīva veidošanā par iespēju, ka Ukraina atteiksies no savām teritorijām, nāk par labu Krievijai," sociālajā tīklā "Facebook" skaidroja amatpersona.

Svarīgākais