Eiropas Savienībai (ES) ir vienota nostāja par nepieciešamību turpināt Krimas aneksijas neatzīšanas politiku, aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums.
Eihenbaums norādīja, ka ES un Latvijas mērķis ir normalizēt attiecības ar Krieviju.
"Kā tas būs iespējams, ir lielā mērā atkarīgs no situācijas attīstības Ukrainas austrumos. Mēs zinām, ka tas savukārt ir saistīts ar Krievijas konstruktīvu iesaistīšanos konflikta noregulējumā," skaidroja Eihenbaums, piebilstot, ka konflikta Ukrainas austrumu reģionā ilgtspējīgs risinājums var tikt panākts vienīgi politiskā ceļā, pilnībā ievērojot Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Attiecībās ar Krieviju svarīga ir vienota ES nostāja.
Konflikta noregulējuma pamatā ir Eiropadomes un Ārlietu padomes secinājumos atspoguļoto uzstādījumu un Minskas vienošanos izpilde, tostarp pilnīgas uguns patraukšanas ievērošana, Krievijas bruņoto spēku un algotņu izvešana no Ukrainas teritorijas, militārā atbalsta pārtraukšana separātistiem, kā arī Ukrainas kontroles atjaunošana pār visu tās robežu.
"ES ir vienota nostāja par nepieciešamību turpināt Krimas aneksijas neatzīšanas politikas īstenošanu," sacīja Eihenbaums.
LETA jau ziņoja, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) šodien valdībā noraidīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) izteiktās bažas, ka ir notikusi samierināšanās ar Krimas aneksiju.
Kad Rinkēvičs valdībā prezentēja ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos, Rasnačs pauda bažas par plāniem atteikties no sankcijām pret Krieviju, kā to minējis Francijas prezidents Fransuā Olands.
Rasnačam, iepazīstoties ar ziņojuma tekstu, esot radies priekšstats, ka ir notikusi samierināšanās ar Krimas aneksiju.
Atbildot uz izteiktajām bažām, Rinkēvičs atzina, ka ir pārsteigts par šādu informācijas interpretāciju. Viņš skaidroja, ka tiek nodalītas divas politikas - viena, kas attiecas uz notikumiem Austrumukrainā, un otra, kas attiecas uz Krimas aneksijas neatzīšanu.
Ja situācija radikāli mainīsies uz pozitīvo pusi, ES ir gatava runāt par sankciju mīkstināšanu pret Krieviju vai pat to atcelšanu. "Situācija un politiskais dialogs ir jārisina. No šī dokumenta neredzu, ka būtu samierinājušies ar Krimas aneksiju. Šis jautājums vēl ilgstoši būs smags un ass," noteica Rinkēvičs.