Premjeres Evikas Siliņas un vairāku ministru birojos notikušas pārmaiņas - darbā pieņemti jauni biroju vadītāji un padomnieki, to vidū gan cienījamas un pazīstamas personas, gan arī tādas, par kurām savulaik interesējās KNAB.
Portāls NRA jau rakstīja, ka Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) ir divi padomnieki. Par Ministru prezidentes padomnieku ārlietu un Eiropas Savienības jautājumos iecelts Reinis Brusbārdis, savukārt Ministru prezidentes padomniece ārlietu jautājumos ir Gunta Pastore.
Tapat jau rakstījām, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri par sava biroja vadītāju izraudzījies Renāti Gremzi. Ministram padomus stratēģiskās plānošanas jautājumos sniegs Normunds Beļskis, komunikācijas jautājumos - Ilona Oša.
Normunda Beļska vārds sabiedrībai ir zināms un nav svešs arī veselības nozarei. N. Beļskis strādāis par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktoru, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Atbalsta fonda izpilddirektoru un RAKUS stratēģiskās komunikācijas vadītāju.
2004. gadā viņš kļuva par veselības ministra Gundara Bērziņa padomnieku, 2007. gadā saglabāja padomnieka amatu pie veselības ministra Vineta Veldres un kļuva par iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieku, 2009. gadā šajā pašā struktūrā ieņēma preses sekretāra amatu, bet 2010. gadā kļuva par veselības ministres Baibas Rozentāles padomnieku.
2007. gadā darbojies arī Valsts prezidenta kancelejā kā Valda Zatlera padomnieks.
Renāte Gremze 14. Saeimas vēlēšanās startēja no "Konservatīvo" saraksta. Janvara beigās līdzīgi kā daļa citu partijas biedru, viņa "konservatīvos" pameta.
Portāls vēstīja , ka par labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomnieku komunikācijas jautājumos iecelts VAS "Latvijas dzelzceļš" Mārketinga un komunikācijas projektu vadītājs Kaspars Magurs.
Savukārt ministra palīdze būs LM ierēdne Jana Grigorjana.
Savulaik "lsm.lv" vēstīja, ka tā ir Auguļa kādreizējās sievas Tatjanas meita, uz kuru krita aizdomas par kādas mašīnas lietošanu, kuru ministra ģimenei it kā esot izkārtojis par nodokļu mahinācijām aizdomās turētais Verners Lūsis.
Vakar vēstījām, ka jaunās kultūras ministres Agneses Loginas (P) biroja vadītāja būs mākslas pētniece Līna Birzaka-Priekule.
Līdz šim Birzaka-Priekule bijusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu kuratore un mākslas pētniece. Viņa veidojusi izstādes Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, laikmetīgās mākslas centrā "Kim?", izstāžu zālē "Arsenāls" un LNMM galvenajā ēkā. Kopš 2019.gada ir vieslektore Latvijas Mākslas akadēmijā.
Tāpat kultūras ministres komandu papildinās Dāvis Lodziņš, kurš pildīs ministres padomnieka pienākumus sabiedrisko attiecību jautājumos. Savukārt Loginas palīdze būs Baiba Puisīte.
Ministres padomniece publiskās pārvaldes un attīstības projektu jautājumos būs Signe Grūbe. Jūnijā toreizējā Rīgas mēra Mārtiņa Staķa biroju sāk vadīt priekšsēdētāja padomniece pašvaldības pārvaldes un attīstības projektu jautājumos Grūbe.
Grūbe pirms pašvaldību reformas bija Ropažu novada domes izpilddirektore. Viņa arī startēja konkursā uz Rīgas pilsētas izpilddirektora amatu, bet par izpilddirektoru toreiz tika izraudzīts Jānis Lange.
Savukārt jaunā satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) biroja vadītāja un padomniece būs Ginta Veipa-Kopilova. Veipa-Kopilova, ieguvusi Latvijas Universitātes maģistra grādu tiesību zinātnē un juristes kvalifikāciju. Līdz šim strādājusi vadošos amatos juridiskajā un iepirkumu jomā gan publiskajā, gan privātajā sektorā, 14. Saeimas sasaukumā pildījusi vecākās konsultantes pienākumus un piedalījusies likumprojektu izstrādē.
Satiksmes ministra birojā kā padomnieks izraudzīts Edgars Klētnieks, kurš ieguvis Kembridžas Universitātes bakalaura grādu dabaszinātnēs un maģistra grādu skaitļošanas ķīmijā. Līdz šim strādājis kā galvenais produktu vadītājs Rīgas digitālajā aģentūrā, projektu vadītājs AS "Printful" un valdes loceklis Latvijas Debašu asociācijā.
Tāpat kā Briškena padomnieks izvēlēts Jānis Meirāns, kurš ieguvis Roterdamas Universitātes maģistra grādu pilsētvides, ostu un transporta ekonomikā. Pirms tam strādājis kā "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes loceklis un Rīgas domes vicemēra Viļņa Ķirša (JV) padomnieks mobilitātes jautājumos.
Vēl ministra birojā kā padomnieks iecelts Rasmuss Filips Geks, kurš ieguvis bakalaura grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Iepriekš strādājis kā Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa padomnieks digitālajos jautājumos un Rīgas biroja vadītājs starptautiskā uzņēmumā "Dynamic Yield".
Vienlaikus satiksmes ministram būs divi ārštata padomnieki - Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, Eiropas Foruma Cilvēkiem ar invaliditāti ģenerālsekretāre Gunta Anča un Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi transporta un loģistikas nozarē, guvis starptautisku darba pieredzi, publicējis divas grāmatas un vairāk nekā 50 publikācijas - Normunds Krūmiņš.
Savukārt Briškena birojā kā ministra palīdze strādās Beatrise Dreiškina, kura līdz šim bijusi Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres Ilondas Stepanovas palīdze.
Ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) biroju vadīs kādreizējo ekonomikas ministru Arta Kampara (JV), Daniela Pavļuta ("Par"), Arvila Ašeradena (JV) un Jāņa Vitenberga (NA) biroju vadītāja Ginta Ozola.
Ozola ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē un bakalaura grādu matemātikā Liepājas pedagoģijas akadēmijā. Vairāk nekā desmit gadus viņa strādājusi Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, kļūstot par tās vadītāju 2005.gadā.
Ozola bijusi iepriekšējo ekonomikas ministru Kampara, Pavļuta, Ašeradena un Vitenberga biroja vadītāja. Pēdējā gada laikā viņa strādājusi Izglītības un zinātnes ministrijā, kur bijusi valsts sekretāres vietniece administratīvajos jautājumos.
Jau vēstījām, ka zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) par biroja vadītāju izvēlējies Māri Gelsbergu, bet par padomniekiem - Daini Karolu (LZS) un Artūru Graudiņu (LZS).
Savukārt Karols iepriekš strādājis par Talsu novada domes priekšsēdētāju un patlaban ir Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valdes loceklis. Karols 1994.gadā Ogres Meža tehnikumā ieguva mežsaimniecības tehniķa izglītību, bet 2009.gadā pabeidza biznesa augstskolu "Turība", iegūstot jurista palīga kvalifikāciju.
Daini Karolu savulaik KNAB sodījis trīs reizes.
Tikmēr Graudiņš patlaban ieņem LZS ģenerālsekretāra amatu. LZS mājaslapā norādīts, ka Graudiņš Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu sabiedrības vadībā. Viņš strādājis Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā, kā arī vadījis Rīgas pilsētas Centra rajona Latvijas Universitātes nodaļu.
Tāpat ministrijas pārstāvji informēja, ka ministra palīdzes amatā darbu saglabājusi Anželika Lazdiņa, kas bija arī Didža Šmita (AS) palīdze.