Bordāns tieši neskaidro lēmumu mainīt Šuplinsku
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns šodien preses konferencē tieši neskaidroja, kāpēc pieņemts lēmums izglītības un zinātnes ministres amatā nomainīt Ilgu Šuplinsku (JKP), tomēr viņš kā argumentu izmantoja "sabiedrības intereses".
Lūgts paskaidrot, kāpēc JKP lēma izglītības ministres amatā mainīt Šuplinsku pret Saeimas deputāti Anitu Muižnieci (JKP) Bordāns bija izvairīgs, uzsverot to, cik partija ir pateicīga aizejošai ministrei.
Bordāns izteica lielu atzinību Šuplinskai, sakot, ka viņa bija simbols tam, kā jācīnās par savu nozari. "Ka jāstrādā bez kompromisiem, lai īstenotu savus gadiem ilgi lolotos plānus, kas jāīsteno augstākās izglītības un citās jomās," teica tieslietu ministrs, vienlaikus akcentējot, ka Šuplinskas iesākto reformu rezultātus varēs manīt pēc kāda laika, un visi uzlabojumi izglītībā būs pateicoties viņai.
Viņš teica, ka JKP turpinās šos uzsāktos darbus, piebilstot, ka arī Muižniece ir apliecinājusi, ka turpinās Šuplinskas aizsāktās reformas.
Tieslietu ministrs preses konferencē arī teica, ka šīs jaunās valdības sastāvs ir tieši tāds par kādu četrām paritijām izdevies vienoties. Partneri esot vienojušies, ka šādi esošā valdība strādās daudz efektīvāk. Viņš arī minēja, ka būs vērojamas nelielas atšķirības formātos, kādos ministri tiksies, un puses vienojušās arī iztikt bez "liekas runāšanas".
Bordāns minēja, ka šobrīd visās ministrijās esot aktuāls jautājums par to, lai ir laba sadarbība ar sociālajiem partneriem un nozari. "Tas, ko JKP vēlējās, ir absolūti, lai šis darbs zlabotos. Saredzam, ka atlikušajā pusotra gada laikā mēs laiku izmantosim maksimāli labāk, sabiedrības interesēs. Tas bija mūsu nolūks," teica tieslietu ministrs, vienlaikus piebilstot, ka vēsture parādīs, vai viņiem bija labākais risinājums.
JKP valdes priekšsēdētājs norādīja, ka šis lēmums bija "sabiedrības interesēs izteikts piedāvājums", skaidrojot, ka tas bija komplekss risinājums. Viņš arī norādīja, ka Šuplinskai neesot bijusi tā vieglākā situācija, jo pret viņu esot izmantoti "visnetīrākie paņēmieni".
Lūgts atbildēt, vai Šuplinskas nomaiņa saistīta ar viņas nepopularitāti sabiedrībā, Bordāns no tiešas atbildes izvairījās, aicinot vērtēt politiķus "dziļāk, patiesāk" un neizteikt tikai simpātijas vai antipātijas.
Šī gada sākumā portāls "nra.lv" vēstīja, ka Šuplinskai piešķirts "kritizētākās ministres" tituls. 2020.gada decembrī pēc "Neatkarīgās" pasūtītā un SKDS veiktā pētījuma datiem atklājās, ka ar viņas darbību 2020.gada nogalē neapmierināti bija 59% respondentu, kamēr 2019.gada februārī tie bija 13%.
Vienlaikus pozitīvu vērtējumu Šuplinskas darbībai 2019.gadā devuši 9% respondentu, kamēr pērn atbalstītāju skaits bija pieaudzis līdz 11%.
Kā ziņots, Saeimas deputāte Muižniece ir piekritusi kļūt par izglītības un zinātnes ministri, aģentūrai LETA apliecināja Muižniece.
LETA jau ziņoja, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas "KPV LV", trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Tādējādi turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/Par" (AP), Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV). Kariņš piebilda, ka koalīcijas darba turpināšana bez "KPV LV" bijusi "partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā".
Premjers paziņoja, ka, "KPV LV" pārtraucot dalību koalīcijā, šīs partijas pārraudzībā esošajiem ministru amatiem izvirzīs Mariju Golubevu (AP), Gati Eglīti (JKP), Jāni Vitenbergu (NA), bet izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā stāsies Anita Muižniece (JKP). Par Šuplinskas nomaiņu Kariņš sacīja, ka arī tā bijusi "partiju vienošanās".
Līdz šim "KPV LV" valdībā pārstāvēja divi ministri - iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča. Vitenbergs tiks atkārtoti iecelts ekonomikas ministra amatā, Golubeva tiks iecelta par iekšlietu ministri, bet Eglītis - par labklājības ministru.