Lielākā daļa nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ministru plāno piedalīties 16.marta karavīru piemiņas pasākumos Lestenē, savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) "no darbalaika brīvā mirklī" iecerējis nolikt ziedus arī pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Pirms vairākiem gadiem, 2014.gadā, apņēmība piedalīties 16.marta leģionāru atceres gājienā toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim (VL-TB/LNNK) beidzās ar amata zaudēšanu - valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) viņu palūdz atstāt ministra krēslu.
Pašreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pats neplāno piedalīties 16.marta pasākuma pie Brīvības pieminekļa un aicina to nedarīt arī citus ministrus, aģentūrai LETA sacīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka nacionālās apvienības biedri izvēlēsies, kā pieminēt kritušos karavīrus, tomēr par kādu kopīgu rīcību šajā datumā politiskais spēks nevienojas.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) 16.martā piedalīsies piemiņas pasākumos Lestenē, informēja Mūrnieces preses sekretāre Dace Balode. Arī kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ginta Bormane aģentūrai LETA sacīja, ka Melbarde plāno piedalīties piemiņas pasākumos Lestenē.
Savukārt tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūru LETA informēja, ka ministrs plāno doties uz piemiņas pasākumiem Lestenē, kā arī "no darbalaika brīvā mirklī" nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pasākumos pie Brīvības pieminekļa iepriekš, nebūdams ministra amatā, neesot piedalījies. Gerharda padomnieks Oskars Vizbulis norādīja, ka uz jautājumiem par ministra rīcību šī gada 16.martā varēs atbildēt pirmdien.
Neoficiāli tiek norādīts, kā arī šogad neviens no ministriem nepiedalīsies 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa.
Kā ziņots, Rīgas domē leģionāru piemiņas dienā, 16.martā, pasākumus pieteikušas dažādas pretēji noskaņotas organizācijas. Tradicionāli plašākais pasākums ir biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa pieteiktais gājiens no Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli un ziedu nolikšanu pie pieminekļa. Pasākums norisināsies no plkst.11 līdz 13.
Savukārt Brīvības pieminekļa laukumā biedrības "Nacionālo karavīru atbalstam" rīkotajā sapulcē tiks atgādināts par 1944.gada 16.martā noritējušajām latviešu leģiona kaujām un tiks skaidrota leģiona kara vēsture garāmejošajiem interesentiem. Tā paredzēta laikā no plkst.7 līdz 13.
Tāpat kā citus gadus sapulci Brīvības pieminekļa laukumā bija pieteikusi arī biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja". Sapulce plānota laikā no plkst.10 līdz 14, un tās mērķis būšot pieminēt "Waffen SS" upurus un paust nosodījumu "Waffen SS" noziegumu attaisnošanai. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs gan noteicis ierobežojumu, proti, sapulcei jānotiek netālu no pieminekļa laukuma Bastjekalnā. Tāpat organizatoriem aizliegts izmantot skaņu pastiprinošas ierīces brīdī, kad notiks biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa pieteiktais gājiens.
Biedrība "Ceturtā atmoda" no plkst.11 līdz 14 bija pieteikusi sapulci pie Vācijas vēstniecības Raiņa bulvārī 13. Tā būšot solidaritātes sapulce ar Vācijas antifašistu organizāciju "VVN-BdA", kas rīkošot protestus pie Latvijas konsulātiem Vācijā un pieprasīšot Vācijas valdībai asi nosodīt Saeimas un Rīgas domes deputātus, kas piedalās provokācijās pret Latviju, kā arī ieviest ekonomiskās sankcijas pret politiķiem un uzņēmējiem, kas piedalās leģiona piemiņas pasākumos Rīgā. Radzevičs noteicis, ka šim pasākumam jānotiek ielas otrā pusē, nevis pie vēstniecības.
Brīvības pieminekļa laukumā no plkst.17.30 līdz 19 sapulci pieteikusi kāda Alla Berezovska. Sapulce būšot veltīta kritušajiem Latvijas geto un koncentrācijas nometnēs Otrā Pasaules kara laikā. Radzevičs gan noteicis, ka pasākuma ir jānotiek tajā laukuma pusē, kas atrodas Bastejkalna pusē.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā.