Jau tā politisko partiju reitingos knapi virs piecu procentu atzīmes peldošā Vienotība šodien var saņemt kārtējo triecienu cerībām tapt ievēlētai arī 13. Saeimā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīs spriedumu lietā, kurā izšķiras, vai partija varēs saņemt valsts finansējumu. Tiesa, likums uzrakstīts tā, ka, novilcinot tiesvedību, sarūk arī zaudētā finansējuma apmērs.
Saskaņā ar likumu partijas, kas Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz divu procentu vēlētāju atbalstu, no valsts ik gadu saņem 0,71 eirocetu par katru balsi. Saeimas vēlēšanās Vienotību atbalstīja 199,5 tūkstoši vēlētāju, tas nozīmē ka no valsts budžeta tai ik gadu izmaksā 141,7 tūkstošus eiro. Šis finansējums partijai var tikt liegts, ja KNAB partijas darbībā konstatē politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumus.
12. Saeimas vēlēšanās pārkāpumus vēlēšanu izdevumos un to uzskaitē no Saeimā ievēlētajām partijām pieļāva Vienotība, Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība.
Lielākais naudas sods – 4300 eiro – tika piemērots Vienotībai. KNAB vērtējumā, partija neesot norādījusi deputātu kandidātu veikto individuālo priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu izdevumus 58 377 eiro apmērā. Vienotība šo KNAB lēmumu pārsūdzēja, taču, ja tiesa minēto sūdzību noraidīs, partijai iespēja saņemt valsts naudu tiks liegta.
Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzīst, ka valsts finansējuma zaudējums nebūs patīkams, taču partijas veiksmīgi darbojušās arī pirms likuma par valsts finansējumu pieņemšanas. Tādēļ negatīva iznākuma gadījumā arī Vienotība spēšot izdzīvot.
Tomēr iespēja, ka Vienotība zaudēs atlikušo finansējumu – aptuveni 354 tūkstošus eiro – ir niecīga, jo tā apturēšana iespējama vien tad, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Ņemot vērā, ka šodien tiks nolasīts spriedums tikai pirmajā instancē, ir skaidrs, ka negatīva iznākuma gadījumā Vienotība to pārsūdzēs otrajā instancē un nepieciešamības gadījumā arī trešajā.
Zinot Latvijas tiesu sistēmas noslogotību, var droši prognozēt, ka partijai netīkams spriedums varētu stāties spēkā tikai 2018. gadā. Likums neparedz, ka partijai būtu jāatdod tiesvedības laikā saņemtais finansējums, to var apstādināt tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tādēļ ir skaidrs, ka lielus zaudējumus Vienotība necietīs.
Problēmās ar likumu Vienotība iedzīvojās, pateicoties jaunajiem kolēģiem, kurus savā sarakstā tā uzņēma no reģionālajām partijām, kuri, apejot iedibināto kārtību, veidoja no partijas neatkarīgas personīgās politiskās aģitācijas kampaņas.
Tā februāra sākumā notikušajā tiesas sēdē liecinieks Māris Masaļskis apliecināja, ka Saeimas priekšvēlēšanu laikā apmaksājis aģitāciju savam draugam, Vienotības Saeimas deputātam Viktoram Valainim, jo viņa darbošanās viņam patikusi.
M. Masaļskis tiesai skaidroja, ka abi esot no viena novada un tuvi draugi, tāpēc finansiālo atbalstu V. Valaiņa reklamēšanā sniedzis, lai draugs tiktu ievēlēts Saeimā. «Mums bija diskusija ar Valaini, tāpēc piedāvāju savu atbalstu. Tas, ko viņš dara, man likās ļoti apsveicami, un šis finansiālais atbalsts no manas puses bija maksimāli darīt visu saviem spēkiem, lai viņš tiktu Saeimā,» norādīja liecinieks.
M. Masaļskis skaidro, ka aģitācijas izdevumus sedzis no saviem līdzekļiem, gan piebilstot, ka V. Valainis nelūdza apmaksāt reklāmu. Topošais deputāts iedevis Kārļa Gudoņa kontaktus, lai noskaidrotu precīzāk, kā vislabāk varētu atbalstīt reklāmu Latvijas Radio. K. Gudonis ir mediju aģentūras Creative Media Services pārstāvis.
Līguma slēgšanu ar Latvijas Radio organizējis K. Gudonis, bet M. Masaļskis radio pārskaitījis naudu.