Obama: Jaunas sankcijas pret Krieviju nodrošinās pamieru Ukrainā

© scanpix

Jaunu sankciju noteikšana Krievijai būtu labākais veids, kā nodrošināt pamiera ievērošanu Ukrainā, piektdien sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

Izredzes, ka "sankcijas var tikt atceltas, būtu ticamākais veids, kā nodrošināt, ka [pamiers] tiek īstenots līdz galam", NATO samita noslēgumā paziņoja Obama.

"Šodien Savienotās Valstis un Eiropa pabeidz darbu pie pasākumiem, lai padziļinātu un paplašinātu mūsu sankcijas," norādīja prezidents.

"Vienīgais iemesls, kāpēc mēs tagad redzam šo pamieru, ir sankcijas, kas jau ir noteiktas, un jaunu sankciju draudi," viņš uzsvēra. "Eiropieši šobrīd diskutē par viņu sankciju pasākumu galīgo formu."

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau ir noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Baltais nams ceturtdien paziņoja, ka ASV Ukrainas krīzes dēļ gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju, savas darbības koordinējot ar Briseli.

Avoti ES diplomātu aprindās iepriekš ziņoja, ka, domājams, tiks noteiktas stingrākas sankcijas pret Krievijas finanšu pakalpojumiem attiecībā uz naftas rūpniecības tehnoloģijām, bruņojumu un "dubultā pielietojuma" precēm, kas var tikt izmantotas kā militāriem, tā civiliem mērķiem.

"Melnajā sarakstā" tiks iekļauti vēl 20 Kremļa tuvākā loka cilvēki, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, ziņoja avoti.

Ukrainas valdības un prokremlisko kaujinieku pārstāvji piektdien Minskā parakstījuši vienošanos par pamieru, kas stājas spēkā piektdien plkst.18, pavēstīja oficiālā Kijeva un Donbasa kaujinieku pārstāvji.

14 punktu vienošanās paredz pamiera uzraudzīšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.

Vienošanās panākta tā dēvētās Ukrainas kontaktgrupas sarunu gaitā, kurās līdzās Kijevas, Maskavas un tās atbalstīto teroristisko grupējumu delegātiem piedalījās arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus.

Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.

Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais