Daudzu gadu garumā Zaļo un zemnieku savienība uz pārējo labējo partiju fona ir izcēlusies ar bezierunu politisko hierarhiju un šauru, taču precīzi pārdomātu ideoloģiju, kas netiek raustīta līdzi politiskajiem vējiem. Lai gan šķita, ka 12. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā rūpīgi būvētais cietoksnis pirmo reizi ir sagrīļojies, tomēr kuluāru sarunas liecina – nesaticības dzirkstele tika apdzēsta, tai nepagūstot pāraugt ugunsgrēkā.
Savas pastāvēšanas vēsturē Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nekad nav izaugusi līdz pirmā līmeņa politiskajai zvaigznei, tomēr gudrība vienmēr atrasties pussoli aiz līderiem ZZS ir atmaksājusies dubultā: reitingos – ar apskaužamu stabilitāti, bet Saeimas gaiteņos – ar iespēju biežāk nekā citām partijām izspēlēt tā dēvēto zelta kārti. No tautas mīlestības līdz ienaidam ir viens solis, tādēļ priekšplānā esošajiem vēlēšanu līderiem un jaunajām politiskajām mesijām vienmēr ir nācies pārciest uzticības krīzes un popularitātes kritumus. Tikmēr pussoli nopakaļ ejošā ZZS, būdama līdzvērtīgi ietekmīga, ir varējusi bīdīt lielos politiskos procesus, un rezultātā
12 gadu laikā bez ZZS spēja iztikt tikai viena valdība. Proti, pieteicis karu oligarhiem, jaunā mesija Valdis Zatlers iestājās pret sadarbību ar ZZS, taču tā, spējusi izturēt momentu un norīt aizvainojumu, arī šajā cīņā ir iznākusi kā uzvarētāja.
Zemnieku akcijas – augstākas
Varētu šķist, tik rafinēti strādājošu organizāciju, kāda ir ZZS, nevar sašūpot nedz iekšējie, nedz ārējie faktori, taču jau kopš gada sākuma kuluāros klīst baumas par nopietnām domstarpībām starp ZZS ietilpstošo zaļo kustību un zemnieku flangu Ventspils mēra Aivara Lemberga veidolā. Tiek runāts, ka strīdu pamatā esot gan Latvijas Zaļās partijas (LZP) vēlme beidzot izmēģināt savus spēkus politikā patstāvīgi, gan arī šīs partijas līdzpriekšsēdētāja, aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa privātas domstarpības ar A. Lembergu. Tiek runāts, ka R. Vējonis jau ilgstoši jūtoties savas organizācijas nenovērtēts un būtu vēlējies nominācijas uz pašiem augstākajiem amatiem valstī.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo norāda: ZZS veiksmes formula meklējama pareizā spēku samērā un profesionālā saspēlē starp zaļajiem un zemniekiem. Taču, ja analizē katru spēku atsevišķi, tad zemnieku akcijas esot daudz vērtīgākas. «Zaļās kustības izredzes iekarot vietu parlamentā ir tuvas nullei. Lai gan cituviet Eiropā zaļie ir nozīmīgi politiskie spēlētāji, Latvijā šī formula nedarbojas. Mūsu valstī nav lielas ražošanas, nav milzīgu zemnieku saimniecību, nav ķīmisko piesārņojumu. Šādos apstākļos nacionālajā līmenī zaļā ideja iedzīvotājus īpaši neuztrauc. Vienīgā vieta, kur zaļie varētu startēt patstāvīgi, ir Rīga, taču pagājušā gada pašvaldību vēlēšanas apliecina, ka arī tam viņi vēl nav gatavi. Tikmēr zemnieki, palikuši bez zaļā flanga, joprojām būtu ietekmīgs spēks, kam tieši šobrīd ir iespēja būtiski nostiprināt pozīcijas. Ja zemnieki pareizi izspēlēs Krievijas sankciju jautājumu, viņi jūtami palielinās savu politisko kapitālu,» analizē eksperts.
Dzirkstele neesot aizdegusies
Tikmēr ZZS līderi apgalvo, ja kādas domstarpības arī ir bijušas, tad viss esot aizmirsts un nogludināts. «Tā uguns nav tāda, kas būtu varējusi kaut ko izpostīt vai nodedzināt. Tas nav bijis pat ne ugunsgrēks, pat ne ogle. Drīzāk dzirkstele, kas iegailējās un apdzisa,» raksturojot situāciju ZZS, aplinkus stāsta Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Tikmēr aizkulisēs runā: pat draudošas krīzes apstākļos ZZS spēj saglabāt pragmatismu, apzinoties – potenciālajā konfliktā nebūs uzvarētāju, bet tikai zaudētāji. Tā rezultātā organizācija ir mācējusi atrast pareizos vārdus, lai samierinātu konfliktējošās puses, un šobrīd visas domstarpības esot izsmeltas.
Apzinās tandēma nozīmību
Arī LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks sarunā ar Neatkarīgo atzīst – baumas par draudošo ugunsgrēku vai šķelšanos ir stipri pārspīlētas. «Viss ir mierīgi,» saka V. Silenieks, piebilstot, «katrai organizācijai drīkst būt atšķirīgs viedoklis un idejas. Tas nekad nav slēpts. Taču mēs visi apzināmies, ka spēks ir tandēmā un prasmē vienam otru papildināt.»
To, vai ZZS ir iestājies miers vai tikai pamiers – rādīs tuvāko nedēļu notikumi. Proti, atšķirībā no citām partijām, kas katra nosaukusi vienu premjera amata kandidātu, ZZS gatava virzīt vairākus līdzvērtīgus politiķus. A. Brigmanis apgalvo, ka tādējādi ZZS cenšas demonstrēt, ka savienībā ir daudz spējīgu cilvēku, no kuriem katrs ir eksperts savā nozarē. Tikmēr kuluāros baumo, ka ZZS joprojām nespēj apvaldīt iekšējās ambīcijas un vienoties par vienu personāliju.