Komercbankas jau labu laiku saņem kritiku par pārāk kūtro kreditēšanu, kas līdz ar to neveicina straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre intervijā aģentūrai LETA prognozē, ka šogad kreditēšanas portfelis varētu augt, bet nav iespējams solīt, ka tas būs virs nominālā iekšzemes kopprodukta pieauguma. Viņa uzsver, ka brīdī, kad gada inflācijas prognoze ir 8,5% un Eiropas Centrālā banka piekopj ekonomikas slāpēšanas politiku, runāt par ekonomikas izaugsmi ļoti apsteidzošu kreditēšanas portfeļa pieaugumu, nav pamata. Tomēr šis brīdis ir ļoti piemērots investīcijām efektivizēšanā, zaļināšanā un nākotnes attīstībā. Tāpēc arī uzņēmēju pusē ir nepieciešama uzdrīkstēšanās.
Lai gan pēdējos mēnešos tiek diskutēts par virspeļņas nodokļa piemērošanu bankām, ir sajūta, ka kādu laiku šīs sarunas ir pieklusušas. Vai jūs pēdējā laikā ar politiķiem par to esat runājuši, un vai tiek apzināti arī riski?
Es ļoti ceru, ka politiķi apzinās, ka šim solim ir milzīgi potenciālie riski. Pēdējā reize, kad par to tika runāts ar nozari, bija Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, un gan premjers, gan finanšu ministrs, gan Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka šis nav pamata scenārijs. Viņi visi apzinās, ka šāda nodokļa uzlikšana vienai konkrētai nozarei noteikti nesekmēs ekonomikas attīstību un spēcīgāku kreditēšanu, kas tiek sagaidīta tieši no finanšu nozares. Tāpēc es ceru, ka riski ir apzināti. Mēs esam norādījuši gan uz Lietuvas pieredzi, gan potenciālajiem riskiem, kas mūsu valsti padarītu neinteresantu investoriem un mazinātu paļāvību uz stabilu, prognozējamu biznesa vidi un nodokļu sistēmu. Šāda vienas nozares aplikšana ar kādu specifisku nodokli noteikti nevairo investoru vēlmi šeit būt un attīstīt biznesu, jo potenciāli šādu draudu var saskatīt arī citas nozares.
Tomēr, ja nākamā gada budžeta veidošanas gaitā kāds virzīs priekšlikumu par šādu papildu nodokli bankām, kāda būs jūsu reakcija?
Mūsu reakcija ir viennozīmīga, mēs cenšamies skaidrot un norādīt uz riskiem. Mēs pilnīgi piekrītam Latvijas Bankas prezidentam, ka šajā situācijā mums kā valstij, kā ekonomikai ir svarīgi attīstīties ar pilnu jaudu, un tāpēc ir vajadzīga spēcīgāka kreditēšana. Mēs šajā gadā daudz esam strādājuši, lai veicinātu kreditēšanu, bet ir arī jāsaprot, ka apstākļos, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) realizē slāpējošo monetāro politiku un pēc būtības tiek darīts viss, lai ekonomikas izaugsmi apstādinātu un līdz ar to mazinātos inflācija, uzrādīt kreditēšanas portfeļa pieaugumu ir trīskāršs izaicinājums. Pirmā ceturkšņa rezultāti rāda, ka mūsu kredītportfelis ir audzis un audzis ar lielāko uzsvaru tieši uz uzņēmumu kreditēšanu. Mēs to saskatām kā labu zīmi un ļoti lielā mērā savu nopelnu, kas nozīmē, ka mēs esam ieklausījušies tajā, ko saka Latvijas Banka. Mēs cenšamies ekonomiku no savas puses stimulēt.
Latvijas Bankas prezidents, runājot, kā labot situāciju, ir teicis, ka darba plānu banku pusē redz trīs punktos - pirmais ir augstākas depozītu likmes, otrais ir zemākas banku piemērotās komisiju maksas un ar tām saistītās izmaksas, trešais ir augsnes sagatavošana kreditēšanai, kad atsāksies ekonomikas izaugsmes cikls. Bankas arī redz šādu darba plānu? Ja jā, tad kā veicas ar tā īstenošanu?
Es domāju, ir pamanāms, ka par depozītu procentu likmēm lēmumi bankās tiek pieņemti gandrīz katru nedēļu. Tas dinamiski mainās un likmes ir būtiski palielinājušās. Arī par komisijas maksām atsevišķas bankas ir pieņēmušas īpaši labvēlīgus nosacījumus. Piemēram, "SEB Banka" par mājokļa kreditēšanu, "Luminor" ir vēl plašāks piedāvājums līdz gada beigām. Līdz ar to mēs strādājam visos šajos virzienos, bet tas, kas ir noteikti jāuzsver, - jautājumi, kas saistās ar konkrētu produktu cenām, nav saskaņojami industrijas līmenī, tas ir katras bankas lēmums, jo saskaņā ar konkurences nosacījumiem mēs nedrīkstam savā starpā apspriesties vai vienoties par cenām. Tas ir kategoriski aizliegts.
Kā ar trešo punktu par augsnes sagatavošanu kreditēšanai?
Es domāju, ka pirmā ceturkšņa rezultāti jau rāda, ka mēs šo augsni gatavojam. Mēs arī pirmajā pusgadā aplēsām kreditēšanas indeksu, kurš parādīja, ka gan uzņēmēju pusē ir palielinājusies spēja kreditēties, gan banku pusē spēja aizdot. Taču tas, kas ir pašlaik mazāk izteikts, ir vēlme kreditēties. Tādēļ ir nepieciešams raudzīties pāri šim potenciālajam recesijas ciklam un jau domāt, kā nākamajā fāzē veidot attīstības projektus un domāt par uzņēmumu aktīvu izaugsmi. Šis brīdis savukārt ir ļoti piemērots investīcijām efektivizēšanā, zaļināšanā un nākotnes attīstībā. Tāpēc arī uzņēmēju pusē ir nepieciešama uzdrīkstēšanās. Nevis sabīšanās no ģeopolitiskās situācijas un visiem tiem riskiem, kas eksistē, bet drosmīgāka virzīšanās uz priekšu, uz attīstību.