Latvijas interesēs ir, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets ir pietiekoši liels, lai nodrošinātu nepieciešamo drošībai, militārajai mobilitātei, lauksaimniecībai un reģioniem, ar padomnieces Annas Ūdres starpniecību aģentūrai LETA norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas (EK) prezentēto priekšlikumu ES daudzgadu budžetam.
Viņa atzīmēja, ka ES daudzgadu budžeta sarunas ir tikai sākušās un Latvija tajās piedalīsies aktīvi. Siliņa norādīja, ka EK priekšlikums ir pirmais solis, taču priekšā vēl ir garas diskusijas, jo lēmums tiek pieņemts visām valstīm kopā.
Tāpat Latvijai ir svarīgs arī papildu atbalsts pierobežas teritorijām, piebilda Siliņa.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā ierosinātajā budžetā EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.
Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārt, sasniedzot 131 miljardu eiro.
Budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās.
Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai.
EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts Eiropas Parlamentā, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.
Paredzams, ka sarunas par to būs ilgas un smagas.
Tāpat ziņots, ka Latvija turpinās iestāties par izlīdzināta Eiropas Savienības (ES) kohēzijas finansējuma saglabāšanu Latvijai pēc 2027. gada, uzstās uz papildu atbalstu Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm, kā arī iebildīs pret Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas apvienošanu vienā piešķīrumā, aģentūrai LETA pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.