Tramps pret Pauelu: Cīņa par ASV Federālo rezervju vadību

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas komanda sarīkojusi īstu politisku zibenskaru, mēģinot vienā rāvienā noorganizēt varas maiņu ASV Federālo rezervju sistēmas vadībā.

Kārotā mērķa labad tikuši piesaistīti Republikāņu partijas pārstāvji ASV Kongresā, no kuriem daudzi publiski aicināja atkāpties no Federālo rezervju sistēmas (FRS) jeb ASV Centrālās bankas vadītāja amata Džeromu Pauelu. Viens no pirmajiem kandidātiem Pauela vietā ir Baltā nama ekonomikas padomnieks Kevins Hasets, informē ziņu aģentūra “Bloomberg”.

Hasetam ar Trampu ir ciešas ģimeniskas saites - viņš darbojās Trampa znota un bijušā padomnieka Džareda Kušnera investīciju fondā. Un ja Hasets tiks iecelts Pauela vietā, Trampa vadībā FRS kļūs praktiski par viņa ģimenes uzņēmumu. Hasets ir ļoti parocīgs kandidāts - viņš izdabā Trampam it visā un skaļi kritizē FRS par atteikšanos pazemināt bāzes procentu likmi, jo tas padziļina budžeta krīzi Vašingtonā - ir jāaizņemas ar augstākām likmēm. Un jau 1,2 triljoni dolāru tiek tērēti ASV valdības parāda procentu maksājumiem. Arī hipotēku un kredītkaršu likmes ir rekordaugstas.

Toties Pauels bažījas, ka Trampa tarifu karu dēļ strauji pieaugs inflācija. Savukārt Trampa komanda oponē, ka ASV ekonomika augsto likmju dēļ ieslīgs recesijā un draud pat parādu krīze - Trampa komandai joprojām nav īsti izdevies līdzsvarot valsts budžetu.

Oficiāli Pauela pilnvaras beigsies 2026. gada maijā, taču viņš ir spiests apsvērt priekšlaicīgu atkāpšanos no amata korupcijas apsūdzību draudu dēļ saistībā ar Federālo rezervju ēkas renovāciju 2,5 miljardu dolāru vērtībā. Pēc Pauela plānotās atkāpšanās FRS vadītāja amatā uz laiku varētu stāties finanšu ministrs Skots Besents, un tad Federālās rezerves nonāks tiešā ASV Valsts kases kontrolē. Toties Trampam būs iespēja atkal iepludināt naudu ekonomikā. Starp krīzi un inflāciju viņš nepārprotami izvēlēsies otro variantu brīdī, kad ekonomisti brīdina par Trampa tarifu kara izraisītās “tarifu inflācijas” pirmajām pazīmēm.

Jūnija dati par cenu pieaugumu ASV izrādījušies stipri diferencēti. Strauji pieauga tieši tās cenas, kuras ietekmēja prezidenta Trampa jaunie ievedmuitas tarifi. Patēriņa preču grupā (izņemot automašīnas) cenas mēneša laikā pieauga par 0,5%, bet ar tarifiem aplikto preču grupā cenas pieauga straujāk nekā citās: sadzīves tehnikai: par 1,9%, video un audio iekārtām - par 1,1%, rotaļlietām - 1,8%, sporta aprīkojumam - 1,8%. Jo ekonomikā brīnumu nav - importa nodokļu pieaugums nav iespējams bez cenu lēciena.

Par spīti stingrajam spiedienam un lai ko neteiktu Tramps, saistībā ar jūnija inflāciju ASV, visticamāk, ASV Federālo rezervju sistēma būs spiesta izlaist vēl vienu bāzes likmes samazinājumu jūlijā.

Beidzamais, ko Tramps šajā sakarībā teica: “Inflācija ir samazinājusies, Pauel, samazināsim likmi par trim procentpunktiem uzreiz!” Taču Pauels ignorē prezidenta apvainojumus un nicinošās iesaukas ("briesmīgais priekšsēdētājs", "sliktākais", "vienmēr kavē", Pauels - "pārāk vēlu" utt.), nereaģē uz tiem un stingri pieturas pie sava kursa.

Un, kamēr nebūs skaidra galīgā tarifu konstrukcija un to ietekme uz inflāciju, Pauels saglabās likmi nemainīgu. Tas liek Trampam griezt zobus - jo tie ir papildus triljons dolāru un augstas valsts parāda likmes, kuru zaudējumi jau vairākas reizes pārsniedz ieņēmumus no jauno tarifu likmju nodevām. Bet ja Pauels nepretosies un padosies Trampa spiedienam, tad cenas ASV turpinās kāpumu.

Izrādās, ka ar Donalda Trampa ekonomisko politiku jeb “Tramponomiku” ne viss ir tik spīdoši, kā to mēģina pasaulei pasniegt tās autors.