Jaunās partijas brūk, vēl īsti nesākot strādāt

Hronisks spēcīgu cilvēku trūkums ir novedis pie tā, ka jaunveidotās partijas piesaista vienīgi līdzskrējējus ne — līdzgaitniekus, kuri pie pirmās izdevīgas bez aiztures uzmet savu organizāciju. Tā savulaik notika ar Valdi Zateru, tā šobrīd notiek arī ar Ingunu Sudrabu un Einaru Repši, liekot nopietni apšaubīt viņu kapacitāti iekļūt parlamentā.

2011. gadā — vien mēnesi pēc 11. Saeimas vēlēšanām — no Valda Zatlera partijas aizgāja seši jaunie talanti, viens, no kuriem — Klāvs Olšteins — savulaik Saeimas plenārsēdē bija licis roku uz krūts un zvērējis mūžīgu mīlestību kādreizējam Valsts prezidentam. To, ka uz ātru roku dibinātā partijā mēdz iestāties gadījuma cilvēki, kurus nesaista kopīga pārliecība, šobrīd uz savas ādas izjūt arī bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba, kuru grasās pamest Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta līdere Liene Cipule un vēl trīs biedri.

Centrālās Vēlēšanu Komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa NRA norāda, ka gadījumi, kad politiķi sastrīdas ar savu partiju īsi pirms vēlēšanām, nav retums, taču likums neparedz iespēju atsaukt jau reģistrēru kandidatūru no sarakstiem. Tā rezultātā var gadīties, ka vēlēšanu dienā balsotāji I. Sudrabas sarakstos atradīs cilvēkus, kuriem vairs nebūs nekāda sakara ar šo organizāciju.

Sīkie kašķi organizāciju neiznīcinās

Sociologs Arnis Kaktiņš sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi norāda, ka Latvijā nav neviena tik harizmātiska politiķa, kura reputācija spētu būt pilnīgi atrauts no nepatīkamie konfliktiem partijā. „I. Sudrabas tēls ir pietiekoši spēcīgs, tādēļ šī sīkā kasīšanās viņu neiznīcinās. Taču parijas kopējam startam vēlēšanās tas nenāks par labu,” komentē eksperts.

Meklē citus līderus

Ne mazāk smagā noskaņojumā priekšvēlēšanu laiku sagaida arī Einara Repšes partija, kuras reitingus nespēj reanimēt nedz sociālās kampaņas, nedz masīvas un dārgas reklāmas. Ilgu laiku lielas cerības tika liktas uz paša E. Repšes atpazīstamību, taču laiks ir pierādījis, ka tautas mīlestība pret šo politiķi ir zudusi. Vasaras sākumā kā uz glābšanas riņķi tika cerēts, ka politikā iesaistīsies hokejists Sandis Ozoliņš, taču populārais sportists tomēr nespēja E. Repšes organizācijā saskatīt domubiedrus un pēdējā brīdī pateica „nē”. Tieši tādēļ partijas Latvijas attīstībai vadītājs E. Repše ir bijis spiests paziņot, ka par premjera amata kandidātu nosauks organizācijas ģenerālsekretāru Juri Pūci, lai gan viņa atpazīstamība sabiedrībā ir ārkārtīgi zema, savukārt reputācija — grūti nosaucama par kristāldzidru. Pats J. Pūce sarunā ar Neatkarīgo Rīta Avīzi neslēpj pašpārliecinātību, uzsverot, ka viņam neesot mazvērtības kompleksu pret tādiem konkurentiem kā Laimdota Straujuma vai Nils Ušakovs, kuri premjera amatam pieteikti no citā partijām. „Mana varēšana un intelekts nav mazāki, iespējams pat lielāki,” bija pārliecināts J. Pūce. Tāpat J. Pūce ne mirkli nešaubās arī par savu reputāciju, lai gan pērnā gada nogalē viņš bija spiests atkāpties no Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs amata, jo tika norādīts uz viņa iespējamo interešu konfliktu. Proti, Zolitūdes traģēdijas laikā nāca gaismā, ka J. Pūces sieva vada biedrību Ascendum, kas it kā dažādiem kultūras un mākslas projektiem saņēma ziedojumus no būvniekiem, kam, savukārt, tiek piedēvēta līdzīgu shēmu izmantošana partiju kukuļošanai. Šobrīd J. Pūce šo gadījumu sauc par mākslīgu ažiotāžu un jau pirms deviņiem mēnešiem ir vērsies pie KNAB, lai izvērtētu visu notikušo. Savukārt A. Kaktiņš uzsver: tik spēcīgai personībai kāds ir E. Repše labprātīga pakāpšanās malā, visticamāk, nav viegls solis. Taču tas liecina, ka partija ir izvērtējusi kļūdas un spēj meklēt alternatīvas. Tai pat laikā J. Pūces atpazīstamība esot tik zema, bet līdz vēlēšanām — atlicis tik maz laika, ka diez ar šo tēlu tiks sasniegts nepieciešamais uzrāviens.