Šodien Briselē uz kārtējo samitu pulcēsies Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, kuru uzdevums ir beidzot apstiprināt budžeta projektu laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam.
Dienu pirms samita sākšanās amatpersonas atzinušas, ka galīgā vienošanās vēl neesot panākta un saglabājas virkne domstarpību, tomēr politologi prognozē, kad piektdien, samitam noslēdzoties, budžets tomēr tiks pieņemts, turklāt tā izdevumu daļa pavisam noteikti būs samazināta, salīdzinot ar iepriekšējo septiņu gadu termiņu.
«Ja mums neizdosies panākt vienošanos šoreiz, tad ir ļoti iespējams, ka pie šī jautājuma mēs varēsim atgriezties ne agrāk kā 2014. gada otrajā pusē vai pat 2015. gadā,» sarunā ar Reuters sacījis kāds ES diplomāts, kurš vēlējies palikt anonīms. Viņš atgādinājis, ka Vācijā šā gada rudenī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, bet 2014. gadā notiks Eiroparlamenta vēlēšanas un saskaņā ar politiskajām tradīcijām priekšvēlēšanu perioda laikā cerības panākt kompromisu gandrīz līdzinās nullei. «Tāpēc visticamākais iznākums ir – tiks apstiprināts budžets, kas ir tālu no optimālā, bet tomēr vairāk vai mazāk apmierina visas dalībvalstis,» raksta Reuters. Jāatgādina, ka pagājušā gada novembrī līdzīgs samits beidzās bez rezultātiem AFP atgādina, ka sākotnēji Eiropas Komisija bija plānojusi 1,047 triljonus eiro lielu budžetu septiņu gadu periodam. Novembra samita laikā ES Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs mudināja budžetu samazināt līdz 973 miljardiem eiro, savukārt Lielbritānija, Zviedrija un Nīderlande pieprasīja vēl taupīgāku budžetu, kura izdevumi nepārsniegtu 886 miljardus eiro. Pašlaik kā ticamākais kompromisa skaitlis tiek minēts 955 miljardus eiro liels budžets, kas nozīmē, ka amatpersonām faktiski pēdējā brīdī jāizlemj, kādā veidā tēriņus samazināt vēl par 20 līdz 25 miljardiem eiro.
Tieši šā iemesla dēļ pagājušās nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā novērojama drudžaina vadošo ES valstu līderu rosīša
nās – Vācijas kanclere Angela Merkele tikusies gan arī Itālijas, gan Spānijas, gan Francijas līderiem, Francijas prezidents Fransuā Olands uzstājies no Eiroparlamenta tribīnes, pat Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons metis pie malas britiem raksturīgo eiroskepsi, telefoniski pārrunājot ES budžeta problēmas ar A. Merkeli. Gan A. Merkele, gan F. Olands vēl otrdien uzsvēruši, ka visas domstarpības nav izdevies atrisināt, tomēr pauduši cerību, ka līdz nedēļas nogalei tas izdosies.
Reuters gan uzsver – jau runa būtu tikai par to, uz kā rēķina veikt nepieciešamo ietaupījumu, optimismam patiešām būtu pamats, taču lielākā problēma ir tā, ka dalībvalstu vidū valda diametrāli pretēji uzskati. ES turīgākās valstis, kuras mēdz dēvēt arī par ziemeļu bloku, ir pilnīgi pārliecinātas, ka budžets ir jāsamazina. Taču mazāk turīgās – gan Rietumeiropas dienvidu valstis, gan Austrumeiropas valstis – to nevēlas, jo labi saprot, ka taupību paredzēts realizēt ne tikai uz vienotā Eiropas infrastruktūras projekta (CEF) rēķina, bet arī samazinot lauku attīstības programmas un kohēzijas programmas izdevumus, kas vienkāršoti nozīmē – mazāk naudas no Eiropas fondiem. Interesanti, ka šai valstu grupai pievienojusies arī Francija, kuras lauksaimniekiem atbalsts ir ļoti nepieciešams. Šajā ziņā simptomātiska bija F. Olanda uzruna Eiroparlamentā, kuras laikā viņš no vienas puses apgalvoja, ka Francija atbalsta atbildīgu finansiālo politiku, bet no otras puses – stāstīja, ka budžeta samazināšana nedrīkst novest pie ekonomiskās attīstības palēnināšanās. Vācu un britu mediji ironizēja, ka F. Olanda runa nozīmējot – budžets ir jāsamazina, taču tiem maksājumiem, kurus no tā saņem Francija, jāpaliek līdzšinējā līmenī.
Virkne ES dalībvalstu arī turpina apstrīdēt iemaksu atlaides, kuras vēl 1984. gadā Lielbritānijai izkaroja toreizējā premjerministre Mārgareta Tečere. Saskaņā ar šo vienošanos Lielbritānija ik gadus iemaksā kopējā budžetā aptuveni par 4,7 miljardiem eiro mazāk, nekā tai būtu jāmaksā, ņemot vērā valsts iekšzemes kopproduktu. Uz šo netaisnību pēdējo nedēļu laikā vairākkārt uzmanību vērsis Itālijas premjerministrs Mario Monti, arī Dānijas valdība paudusi neizpratni, kādēļ tai jāmaksā britu vietā. Jāatgādina, ka ES valstīs attieksme pret Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu kļuvusi krietni atturīgāka pēc tam, kad viņš saviem vēlētājiem solīja līdz 2017. gada nogalei sarīkot referendumu par Lielbritānijas palikšanu ES sastāvā. Turklāt D. Kamerons apņēmies pirms tam sarunās ar Briseli mēģināt panākt jaunus nosacījumus Lielbritānijas dalībai ES. Vairākas vācu un franču amatpersonas bez aplinkiem paziņojušas, ka Londona var necerēt uz kādu īpašu statusu, nav pieņemama situācija, kad tā no visiem ES nosacījumiem izvēlēsies tikai tos, kas Lielbritānijai ir izdevīgi, bet citus neievēros. Tomēr A. Merkele demonstrējusi milzīgu savaldību, izvairoties publiski kritizēt D. Kameronu – pēc Reuters domām, tas liecina, ka Vācija, kas pašlaik ir kontinenta galvenais dzinējspēks, nevēlas pieļaut Lielbritānijas attālināšanos no ES. Tas nozīmē, ka arī sarunās par budžetu A. Merkele visticamāk atbalstīs D. Kameronu.
AFP tikmēr atgādina, ka ar budžeta pieņemšanu Briseles samitā viss vēl nebeigsies – to nepieciešams apstiprināt arī Eiroparlamentā. Šonedēļ notikusī parlamenta plenārsesija Strasbūrā apliecinājusi, ka vairākums parlamentāriešu ļoti skeptiski izturas pret mēģinājumiem samazināt budžetu. Eiroparlamenta spīkers Mārtins Šulcs uzsvēris, ka deputātu vairākums atbalstot sākotnējo, Eiropas Komisijas ierosināto budžeta projektu un prognozējis, ka balsojumā viņi samazināto budžetu noraidīs.