Kučinskis esošo krīzes vadības sistēmu nosauc par haosu

© Romāns Kokšarovs/f64

Galvenais Iekšlietu ministrijas pieteikums pašlaik ir krīzes vadības sistēmas izveidošana, jo līdzšinējo darbību drīzāk var saukt par haosu, intervijā aģentūrai LETA atzīst jaunais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Vaicāts, kura prioritāte jums kā jaunajam iekšlietu ministram ir pati galvenā, Kučinskis skaidro: "Lielais pieteikums ir krīzes vadības sistēmas izveidošana. To, kas pastāv pašlaik, drīzāk var saukt par haosu. Ir ļoti daudz dažādu aktivitāšu, bet tam būtu jābūt vienotā sistēmā. Tāpēc es ar prieku uzaicināju Igoru Rajevu, un viņa kā ministrijas parlamentārā sekretāra darbības lauks ir krietni paplašināts, un tas nav tikai darbs ar parlamentu. Mēs esam jau vienojušies par darba grafiku.

Sākumā ir iekšienē jātiek skaidrībā, jo tas ietver arī civilās aizsardzības sistēmu. Plānots, ka melnraksta modeli mēs apspriedīsim jau janvāra beigās. Tad tas vēl iekšienē tiks aprobēts, un tad mēs iesaistīsim šajā darbā gan pašvaldības, gan citas ministrijas, lai šogad rudenī nonāktu līdz tam modelim, ko gaida Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš iepriekš no valdības deklarācijas izsvītroja teikumu, ka šī struktūra atradīsies pie Ministru prezidenta. Mūsu sarunas beidzās ar to, ka jūs izstrādājat, parādiet un tad arī runāsim.

Pašlaik Krīzes vadības padomes sekretariāts darbojas viena cilvēka sastāvā un atrodas pat ne Iekšlietu ministrijā, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Tas nav īsti nopietni. Protams, es rēķinos, ka būs arī diskusijas par īsto vietu. Uzreiz jau varu pateikt, ka sistēma ietvers pastāvīgu monitoringu par to, kas notiek un kur var tuvoties kāda krīze. Šobrīd katrā ministrijā un pašvaldībā ir apzināti cilvēki, kuri iesaistās atkarībā no tā, kur ir krīze. Šobrīd šāda krīze ir plūdi. Līdz ar to, tiklīdz ir apdraudējums, sistēma sāk darboties.

Savā pieredzē esmu ievērojis, ka pati nepareizākā pieeja, kuru no valsts pārvaldes vajadzētu lēnām dabūt laukā, ir problēmas risinājumu uztvert tikai caur likumdošanu. Izmaiņas likumos jau nenozīmē, ka pēc būtības kaut kas tiek novērsts. Vispirms ir jābūt atstrādātam mehānismam, kā tas darbosies. Likumu, kā mēs zinām, ja ir griba un sapratne, var izmainīt vienas dienas laikā, bet pirms tam ir jābūt modelim, kas darbojas pēc tam, kad ir ieviestas izmaiņas. Šī pieeja tiks piekopta arī visos citos prioritāšu risinājumos."

Svarīgākais