Leonīds Kalniņš: "Mehanizētā brigāde Ādažos, ir ļoti ieinteresētas, lai jauniesaucamie ierastos jau šogad jūlijā"

© Kaspars Krafts/f64

NBS gatavojas Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atzīt, ka visdrīzāk būs nepieciešams vairāku gadu darbs, lai tas pamazām tiktu pieņemts sabiedrībā, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Vaicāts par jauniešu attieksmi pret obligāto militāro dienestu, Leonīds Kalniņš skaidro: "Es pieņemu, ka būs daļa, kas negribēs iet dienēt. Galvenais uzdevums, uz kuru mums un visai aizsardzības sistēmai ir jāiet, ir tādi apstākļi, lai jaunietis, ierodoties šeit uz apmācību, neviltos. Proti, lai mēs esam nodrošinājuši, ka viņš ir aizņemts ar vingrinājumiem, ir dotas iespējas sevi attīstīt, apstākļi ir pieņemami - tā ir normāla gulta, kazarma, kvalitatīva ēdināšana utt. Tas nav vienas dienas, es drīzāk domāju, ka tas ir vairāku gadu darbs, lai VAD pamazām tiktu pieņemts sabiedrībā. Tas ir vienīgais ceļš, jo nekādi saukļi vai naudas palielināšana neko tamlīdzīgu nedos. Tagad ir 300 eiro, ja mēs pieliksim līdz 600 eiro, tas kaut ko mainīs? Tas tāpat nesasniedz vidējo atalgojuma līmeni un nebūs saistošs. Tāpat svarīgi ir, lai nevis mēs stāstām, kā tas notiek, bet stāsta tie, kas ir iesaistīti VAD.

Vienlaikus es varu teikt, ka tās vienības, kas uzņems VAD iesauktos, piemēram, Mehanizētā brigāde Ādažos, ir ļoti ieinteresētas, lai jauniesaucamie ierastos jau šogad jūlijā, jo, lai brigāde pilnveidotos, tai ir vajadzīgi karavīri.

Viennozīmīgi būs iespējama plaša specializācija. Nekādā gadījumā nav tā, ka tie būs tikai ložmetējnieka palīgi. Ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka no 11 mēnešu dienesta 4,5 mēneši būs pirmais un otrais līmenis, apmācības specialitātē. Specialitāte karavīram ir ložmetējnieks, sakarnieks, dažādu tehnisko līdzekļu operators, tostarp arī autovadītājs vai CVR(T) vadītājs utt. Specialitāšu loks ir plašs. Tostarp aviācija, piemēram, ļoti skatās uz pretgaisa aizsardzības diviziona papildināšanu, Militārā policija uz savu rindu papildināšanu. Savukārt atlikušie seši mēneši būs reāls dienests, kurā varēs pielietot to, ko ir iemācījušies.

Nosacīti VAD varētu pietikt ar šiem četriem pieciem mēnešiem, kad tiek apgūtas bāzes zināšanas, bet mums ir svarīgi, lai dienošie pilnveidojas, piedalās kolektīvās apmācībās un palīdz mums attīstīt to, ko mēs pašlaik ar šo skaitlisko sastāvu nespējam. Piemēram, tā ir Mehanizētās brigādes operacionalitāte, pretgaisa aizsardzības funkciju veikšana gaisa spēkos. Uzreiz gan pateikšu, ka 11 mēnešu laikā nevarēs kļūt par, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas operatoru. Pirmkārt, to tik īsā laikā nevar izdarīt. Otrkārt, mums ir vajadzīgs, lai šādi nosacīti "dārgi" specialisti pie mums dienē vismaz piecus gadus.

1.jūlijā VAD tiek iesaukti pirmie 300,nākamajā gadā vēl 300, un kopā tie jau būs 600.

Ja uzstādījums paliek, ka mēs iesaucām viena gada vecuma jauniešus, tad arī skatīsimies, cik mēs konkrētajā vecumā varam iesaukt, un, iespējams, ir vieta arī cita gada vecuma jauniešu iesaukšanai. Taču mēs nekādā gadījumā neiesauksim vairāk, nekā mēs spējam nodrošināt normālus apstākļus un normālu dienestu. Nav jēgas iesaukt divreiz lielāku skaitu, ja pretī tam nav infrastruktūras vai instruktoru un tādēļ mēs nevaram nodrošināt iesauktos ar pienācīgu ekipējumu, bruņojumu un apmācībām.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais